Jūnijā pakāpeniski sākās Eiropas Savienības (ES) iekšējo robežu atvēršana un mēneša laikā Valsts robežsardze saņēma informāciju par vairāk nekā 40 000 ceļotājiem, kuriem nepieciešams doties pašizolācijā. Tiesa gan, informācija ne vienmēr sasniedz valsti, kurai tā paredzēta, un daļas iedzīvotāju pašizolāciju kļūst neiespējami kontrolēt, noskaidrojis portāls "rus.delfi.lv".
Kopš ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā robežsardze saņēmusi 41 542 izziņas no ceļotājiem no augsta epidemioloģiskā riska valstīm. Nokļūstot paredzētajā galapunktā, viņiem bija jādodas pašizolācijā, taču 30 000 no viņiem šķērsoja Latviju tranzītā, informēja Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone.
Šo cilvēku vidū ir gan ceļotāji – privātpersonas, gan kravu pārvadātāji, kuri šķērsojuši Latvijas sauszemes, gaisa un jūras robežu.
Sistēma darbojas šādi – pārvadātājs brauciena laikā lūdz pasažieriem aizpildīt apliecinājuma anketu par došanos pašizolācijā un sniedz šo informāciju robežsardzei, kas tālāk šo informāciju nodod policijai. Tieši policijai ir jākontrolē pašizolācijas ievērošana. Turklāt apliecinājuma anketu iespējams aizpildīt arī tad, ja sauszemes robeža tiek šķērsota patstāvīgi.
Ja ceļotājs Latvijā ieradies tranzītā, tad Valsts robežsardzei, teorētiski, par to jāinformē galamērķa valsts, taču tas ne vienmēr notiek. "Ir daļa pasažieru, par kuriem informācija nekur nenonāk un paliek [Latvijas] robežsardzē," atzina Pētersone. Tas tāpēc, ka Latvija noslēgusi sadarbības memorandus tikai ar Lietuvas un Igaunijas dienestiem, tādēļ arī informācijas apmaiņa par ES iekšējo robežu šķērsotājiem, kas ierodas no riska valstīm, notiek tikai starp Baltijas valstīm.
11 000 ceļotāji Latviju norādījuši kā galamērķi, informēja Pētersone. Tomēr tas neatspoguļo precīzu cilvēku skaitu, kuri ieradušies Latvijā pēc ārkārtējās situācijas beigām. Piemēram, cilvēks var ierasties Latvijā no Lielbritānijas caur citu ES valsti un aizpildīt apliecinājuma anketu par došanos pašizolācijā tranzīta valstī, taču robežsardze par to neuzzina, jo ES nav vienotas robežsardzes dienestu informācijas apmaiņas sistēmas.
Ikvienam, kurš ieradies no valstīm, kas atrodas riska zonā, saskaņā ar likumu ir jāaizpilda apliecinājuma anketa un jādodas pašizolācijā, taču valsts to nekontrolē, tāpēc faktiski "tas kļūst par labprātīgu aicinājumu un ne vienmēr tas strādā", atzina Pētersone.
Veselības ministrija šonedēļ vērsās policijā ar lūgumu kontrolēt, vai pašizolāciju ievēro tie, par kuriem policijai ir informācija. "Mēs saprotam, ka, ņemot vērā brīvo pārvietošanos starp ES valstīm, ne visos gadījumos iespējams cilvēkiem izsekot," sacīja VM preses pārstāvis Oskars Šneiders. Tāpēc ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus un viesus atbildīgi izturēties pret pašizolācijas ievērošanu, bet apkārtējos ziņot policijai par gadījumiem, kad cilvēki šo prasību neievēro.
Pēc Šneidera teiktā, VM pagaidām nav apspriesta iespēja ES līmenī aktualizēt jautājumu par informācijas apmaiņu starp migrāciju kontrolējošajām iestādēm.
Valsts policijas pārstāve Elīna Priedīte atzina, ka policijas redzeslokā patlaban ir vairāk nekā 1000 cilvēku, kuriem jāatrodas pašizolācijā. "Visticamāk, ka tie nav visi ceļotāji, taču lielākā daļa no tiem," pauda Priedīte. Patlaban kontrole tiek īstenota telefoniski. Par pašizolācijas neievērošanu iespējams piemērot sodu no 5 līdz 2000 eiro fiziskām personām un no 140 līdz 5000 eiro – juridiskām personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
