Konceptuāli atbalsta moratoriju bērnu adopcijai uz ārvalstīm; Petraviča dusmīga  (128)

Tam gan nepiekrīt labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), norādot, ka moratoriju neatbalsta un paužot bažas, ka jaunā regulējuma izstrāde var ievilkties pat gadiem ilgi un galu galā regulējums var tikt nepieņemts vispār. Desmitiem bērnu tas var nozīmēt palikšanu institūcijās.

"Dati liecina, ka pēdējos divos gados no Latvijas bērni adoptēti tikai uz ASV – vienīgo valsti pasaulē, kas nav pieņēmusi ANO bērnu tiesību konvenciju. Esošajā adopcijas kārtībā konstatētie riski liecina, ka mēs pašlaik nevaram pārliecināties par to, vai adopcija uz ārzemēm ir šo bērnu labākajās interesēs, tāpat arī nezinām, kas ar šiem bērniem notiek tālāk. Jau iepriekš komisijā, spriežot par bērnu adopciju uz ārvalstīm, esam secinājuši, ka gribam lielāku kontroli pār Latvijas pilsoņu atdošanu dzīvei ārpus Latvijas valsts robežām, un, kamēr nav novērsti konstatētie trūkumi, jaunas adopcijas lietas nevajadzētu uzsākt," iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Iecerēts, ka aizliegums par bērnu adopciju uz ārvalstīm būs spēkā no 2020.gada 1. septembra. Izņēmums būtu attiecināms uz jau uzsāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu.

Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa uzsākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.

Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, norādīts grozījumu anotācijā.

Lai veiktu attiecīgās izmaiņas, nepieciešams veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".

Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.

Kā portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā, Petraviča norādījusi: "Līdz pēdējam brīdim cerēju, ka Saeimas deputāti sekos veselajam saprātam un nepakļausies atsevišķu politiķu populismam, kuri savus reitingus ceļ uz bērnu rēķina. Šobrīd uz ārvalstīm var adoptēt tikai bērnus, kuri vecāki par deviņiem gadiem, kuri ilgstoši netiek pieņemti ģimenēs Latvijā, bērnus ar veselības problēmām, kā arī trīs un vairāk vienas ģimenes bērnus (brāļus/ māsas). Par bērniem ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti Latvijā interese ir ļoti neliela. Ārvalstu adopcija viņiem nereti ir vienīgā iespēja pārrakstīt dzīvi un nokļūt mīlošā ģimenē. Moratorija ieviešana draud izpostīt daudzu bērnu likteņus".

Lai gan koalīcijā vienprātības ārvalstu bērnu adopcijas jautājumā nav, Petraviča turpināšot meklēt iespējas panākt, lai otrajā lasījumā moratoriju nepieņem vai to mīkstināt.

LM norāda, ka viņas vadībā turpināsies koalīcijas partiju Attīstības komitejas sanāksmes par bērnu ārvalstu adopcijas jautājumiem. Nākamā sēde plānota 21. jūlijā, savukārt, sēdē, kas notika trešdien, 8. jūlijā panākta vienošanās sagatavot ceļa karti ar pasākumiem, kas ieviešami adopcijas sistēmas uzlabošanai, neatkarīgi no tā vai aizliegumu ārvalstu adopcijai pieņems vai nepieņems.

"Attīstības komitejā saņēmām priekšlikumus no partijām ne tikai par ārvalstu adopciju, bet arī vietējo ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu pilnveidošanu. Labklājības ministrija nedēļas laikā šos priekšlikumus apkopos, lai varētu iesniegt uz otro lasījumu. Daudzi priekšlikumi ir realizējami tūlīt, vienlaikus, daudzi jautājumi jau ir procesā kontekstā ar bāriņtiesu reformu," atzīmējusi ministre.

Attīstības komitejas sēdes vada Petraviča un tajās piedalās ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV), Atis Zakatistovs (KPV LV), Dace Rukšāne un Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/PAR!", Linda Ozola un Evita Zālīte-Grosa no Jaunās Konservatīvās partijas, "Jauno vienotību" pārstāvēs Anda Čakša un Karīna Ploka, savukārt Nacionālo apvienību – Raivis Dzintars un Ieva Preimane, atgādina ministrijā.