Desmit politiķi, kas cielē uz Rīgas mēra krēslu  (222)

Februārī atlaistajā Rīgas domes sasaukumā strādāja 60 deputāti no sešiem politiskajiem spēkiem – partijas "Vienotība", "Latvijas attīstībai", "Saskaņa", "Gods kalpot Rīgai", Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības. Kopš ievēlēšanas 2017. gadā no partijām kopumā "atdalījās" astoņi domnieki, kuri izveidoja divus deputātu blokus.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņēmusi pagaidu administrācija trīs ministriju ierēdņu sastāvā, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome.

Partijām ir tiesības no 14. līdz 20. jūlijam Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegt kandidātu sarakstus, tādēļ politiķu rinda, kas vēlas nonākt uz Rīgas mēra krēsla, var kā paplašināties, tā arī sarukt.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kuru datumu Covid-19 izplatības dēļ nācās divas reizes pārcelt, norisināsies 29. augustā, bet oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 7. jūlijā.

Valaini 12. Saeimā ievēlēja no "Vienotības" saraksta, bet 2018. gadā tās frakciju pameta un izstājās arī no Jēkabpils reģionālās partijas. Vēl pērn politiķis no ZZS saraksta nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņš Saeimas deputāta amatu ieņem deviņus gadus.

Piesakot savu kandidatūru Rīgas mēra krēslam, kā galveno prioritāti Valainis izcēla mājokļu jomas sakārtošanu galvaspilsētā, kam viņš piedāvā uzsākt Rīgas namu atjaunošanas programmu. Viņš arī plāno pievērsties dalītā īpašuma problemātikai un veicināt ciešāku pašvaldības varas un iedzīvotāju saiknes stiprināšanu.

Ar pilnu priekšvēlēšanu programmu un kandidātu sarakstu politiskais spēks vēl nav iepazīstinājis, taču Valainis marta sākumā norādīja, ka ārkārtas vēlēšanās Rīgas domē no ZZS rindām kandidēs uzņēmēja Lienīte Caune, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadītāja Ņina Linde, "Vides aizsardzības klubs Mežaparks" vadītāja Diāna Ulme un students Mārtiņš Toms Staks.

Par darbu Saeimā 2019. gadā Valainis saņēma 35 406 eiro, bet Latvijas Lielo pilsētu asociācijā – 33 043 eiro. Politiķa parādsaistības veidoja 40 926 eiro, savukārt uzkrājumus sastāda 5200 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Čekušins sevi aktīvajā politikā centās pieteikt jau 2018. gadā, no "Saskaņas" saraksta kandidējot 13. Saeimas vēlēšanās, taču pietiekamu vēlētāju atbalstu mandāta iegūšanai sev nenodrošināja. Partijas mājaslapā teikts, ka mēra amata kandidāts ir "Latvijas vecāku foruma" aktīvists un organizētājs, kā arī ilggadējs biedrības "Intelekts" priekšsēdētājs, kas rīko spēles "Kas? Kur? Kad?". Vienlaikus viņš ir Rīgas 40. vidusskolas padomes priekšsēdētājs un bilingvālās izglītības likvidēšanas pretinieku vecāku kustības organizators un dalībnieks.

Oficiāli "Saskaņa" ar priekšvēlēšanu programmu un kandidātu sarakstu vēl nav nākusi klajā, taču Čekušins iepriekš paudis, ka viens no mērķiem pilsētas vadībā būtu saglabāt Rīgā noteiktās sociālās programmas un turpināt darīt 2017. gada vēlēšanās rīdziniekiem solīto, tostarp ielu un tiltu remontus. Tāpat izskanējis, ka ārkārtas vēlēšanās startēs bijusī Rīgas vicemēre Anna Vladova un kādreizējais Saeimas deputāts, no amata atlaistais Rīgas Zooloģiskā dārza valdes loceklis Andris Morozovs. Kandidātu sarakstā viņiem pievienosies bijušais pašvaldības Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins un no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie bijušie vietvaras domnieki Druvis Kleins un Imants Keišs.

Aktuāla informācija par Čekušina rocību publiski nav pieejama, jo viņš nav valsts amatpersona.

Burovu pirmo reizi par Rīgas domes deputātu ievēlēja 2013. gadā, bet no amata atteicās, lai darbu turpinātu kā pašvaldības Īpašuma departamenta direktors. Ar pāris pārtraukumiem politiķis departamentā strādājis jau kopš 1998. gada, bet pēc atkārtotas ievēlēšanas domē 2017. gadā viņš atstāja departamenta vadītāja posteni. Savukārt pēc galvaspilsētas domes atlaišanas Burovu 4. jūnijā iecēla AS "Rīgas starptautiskā autoosta" padomes priekšsēdētāja amatā. Uzņēmuma padomē viņš jau strādāja iepriekš – no 2009. līdz 2019. gada janvārim.

Atkārtoti piesakot startu ārkārtas vēlēšanās, Burovs 6. jūlijā paziņoja, ka partijas galvenā prioritāte atjaunot Salu, Brasas, Augusta Deglava, Zemitāna, Vanšu un Gaisa tiltus, atvēlot vietu gājējiem un velosipēdistiem, paliek nemainīga. Iecerēts pārbūvēt un atjaunot Rīgas galvenās ielas centrā un apkaimēs, kā arī skolotāju un bērnudārzu pedagogu algas palielināt līdz 2000 eiro, pārējo izglītības iestāžu darbinieku līdz 1000 eiro, bet bērnudārzu auklīšu – līdz 1200 eiro.

Kandidātu saraksta "pirmo piecinieku" veidos pilsētas izpilddirektora amatu zaudējušais Juris Radzevičs, Turlais, bijušā domniece un infektoloģe Baiba Rozentāle, kā arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātra aktieris Jakovs Rafalsons. Sarakstā arī iekļauts bijušais Latvijas Zaļās partijas biedrs un veloaktīvists Viesturs Silenieks, "Saskaņu" pametušais Jānis Ločmelis un bijušais "Balzāmbāra" vadītājs Andris Reizenbergs.

Darbs Rīgas pašvaldībā no 2019. gada līdz 2020. gada 24. februārim Burovam ienesis 42 429 eiro, savukārt pērn par darbu Rīgas brīvostas pārvaldē viņš saņēmis 14 471 eiro un AS "Rīgas starptautiskā autoosta" – 947 eiro. Viņa uzkrājumi veido 23 165 eiro, bet izsniegto aizdevumu apmērs sasniedz 50 000 eiro. Deklarētu parādsaistību politiķim nav, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās valsts amatpersonas deklarācija.

Cilinskis kopš 2019. gada septembra ieņem vecākā eksperta amatu Ekonomikas ministrijā, bet no 2010. līdz 2018. gada nogalei bija Saeimas deputāts. Laikā no 2002. līdz 2009. gadam ieņēma Rīgas domes deputāta krēslu, savukārt 2014. gada martā bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (JV) viņu atlaida no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, jo politiķis pretēji valdības nostājai gatavojās piedalīties 16. marta gājienos pie Brīvības pieminekļa. Ministra amatā viņš noturējās nepilnus divus mēnešus.

Par savām galvenajām prioritātēm Cilinskis minēja pirmsskolas iestāžu un bērnu pieskatīšanas pieejamību rīdziniekiem, mājokļu pieejamības veicināšanu un īres namu celtniecības attīstību, kā arī "visa iepriekš darītā izvērtēšana" – ārējie auditi visās Rīgas nozīmīgākajās struktūrās un kapitālsabiedrībās. Partiju apvienības kandidātu saraksta otro numuru ieņems LRA vadītājs un bijušais Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.

Mēra amata kandidāts 2019. gadā par darbu Ekonomikas ministrijā nopelnīja 6560 eiro un Rīgas Tehniskajā universitātē 14 045 eiro. Viņš ir uzkrājis 8131 eiro, bet deklarētu parādsaistību politiķim nav, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Oficiāli ar priekšvēlēšanu programmu partija līdz šim klajā nav nākusi, tomēr aģentūra LETA ziņoja, ka LKS optimistiski vērtē savas iespējas pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām iekļūt pašvaldībā, tur solot strādāt gan ar visu rīdzinieku problēmām, gan arī mēģinot atjaunot partnerattiecības ar Krievijas pašvaldībām. Vienlaikus partijas primārais mērķis tuvākajā nākotnē esot nodrošināt savu pārstāvju ievēlēšanu Rīgas domē. "Šī uzvara ļautu atvērt ceļu partijas atgriešanai arī valsts varā. Veiksme Rīgā ļaus sagatavoties kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā un ielikt pamatus krievu partijas atgriešanai Saeimā 2022. gadā," pauda partijas pārstāvji.

LKS saraksta otrajā numurā ierindota Inna Djere – pirmās no 137 Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) iesniegto sūdzību par izglītību krievu valodā autore. Kā nākamais sarakstā seko uzņēmējs Andrejs Pagors, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts Jakovs Pliners, kā arī Latvijas Cilvēktiesību komitejas sekretārs un kādreizējais Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kuzmins.

Arī šogad, vasaras sākumā, partija sāka šaubīties par spēku apvienošanu gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām saistībā ar Mārtiņa Bondara (AP) neatkāpšanos no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadības pēc viņam nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās "Latvijas Krājbankas" lietā. Pēc iekšējās aptaujas "Progresīvo" biedru vairākums tomēr deva zaļo gaismu politisko spēku sadarbībai, vienojoties mēra amatam virzīt bijušo Saeimas deputātu Mārtiņu Staķi (AP).

Staķis par Saeimas deputātu kļuva 2018. gada vēlēšanās, bet šogad, 5. jūnijā, paziņoja par mandāta nolikšanu, lai veltītu laiku galvaspilsētas domes vēlēšanām. Paralēli tam pildījis Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus – citus politiskus amatus iepriekš nav ieņēmis. Viņš ir arī bijis "Innocent Cafe" īpašnieks.

Par galvenajām prioritātēm partiju apvienība ir izvirzījusi rīcībspējīgas koalīcijas nodrošināšanu, kā arī izskaust korupciju, nodrošinot maksimāli atvērtu informāciju par budžeta izlietojumu. Tās arī norāda uz problēmām galvaspilsētas ielās, ietvēs, tiltos un parkos, tādēļ rosina par remontu un uzturēšanas darbu maksāt tikai par savlaicīgi un kārtīgi izdarītu darbu. Saraksta "pirmajā pieciniekā" iekļauti bijušie AP galvaspilsētas domnieki Viesturs Zeps un Anete Jēkabsone-Žogota, kā arī "Progresīvo" pārstāvji Mārtiņš Kossovičs un Antoņina Ņenaševa.

Darbojoties parlamentā, Staķis 2019. gadā nopelnījis 16 211 eiro, bet Aizsardzības ministrijā – 23 586 eiro. Viņš ir deklarējis 10 000 eiro lielus uzkrājumus, savukārt parādsaistības un aizdevumus politiķis nav norādījis, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Uz laiku Saeimas deputāta amatu Ķirsis ieņēma 2013. gadā, kamēr viņa tā laika "Reformu partijas" biedrs Vjačeslavs Dombrovskis pildīja izglītības un zinātnes ministra pienākumus. Parlamentā Ķirsi no "Vienotības" saraksta pārvēlēja 2014. gadā, bet 2017. gadā politiķis deputāta mandātu zaudēja, jo viņu ievēlēja Rīgas domē.

Marta sākumā, prezentējot priekšvēlēšanu programmu, Ķirsis kā galvenās prioritātes uzsvēra korupcijas izskaušanu pilsētas domē un kapitālsabiedrībās, ielu, ietvju un tiltu kapitālo remontu, kā arī īres dzīvokļu būvēšanu un bērnudārzu rindu likvidēšanu. Savukārt viņa komandā kandidēs arī bijušie domnieki Inese Andersone, Olafs Pulks, Lauris Ērenpreiss un Uģis Rotbergs. Viņiem pievienosies bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un kādreizējie ministri Kārlis Šadurskis un Ints Dālderis.

Par darbu Rīgas domē Ķirsis pērn nopelnīja 13 332 eiro, savukārt kā ārlietu ministra padomnieks viņš saņēma 20 870 eiro, bet kā ekonomikas ministra padomnieks – 5893 eiro. Vienlaikus dividendēs no šī gada 1. aprīlī likvidētā SIA "Fors Fortis" viņš saņēma 42 316 eiro. Politiķim nav deklarētu aizdevumu un uzkrājumu, bet viņa parādsaistības pērn sasniedza 127 064 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Nemiro parlamentā ievēlēja 13. Saeimas vēlēšanās, bet, likumdevējam pērn 23. janvārī izsakot uzticību Artura Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam, politiķis ieņēma ekonomikas ministra krēslu, kurā pavadīja gadu un nepilnus divus mēnešus. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš aptuveni pusotru gadu bija Jelgavas novada domes deputāts; citus politiskus amatus iepriekš nav ieņēmis.

Mēra amata kandidāts vēlas Rīgas pašvaldības uzņēmumos samazināt ārpakalpojumu sniegšanu, strādāt pie komunālo rēķinu samazināšanas, sakārtot rīdzinieku iekšpagalmus, kā arī attīstīt sporta un atpūtas iespējas galvaspilsētas iedzīvotājiem, bet pēc Covid-19 pandēmijas "KPV LV" kā galveno uzdevumu redz jaunu darbavietu radīšanu. No partijas saraksta kandidēs arī jurists Krišs Lipšāns, kurš pilda Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus, jaunā zinātniece un doktora grāda kandidāte socioloģijā Jūlija Stare un uzņēmējs Vasilijs Nilovs.

Pildot ministra pienākumus, Nemiro 2019. gadā saņēma 62 693 eiro, savukārt Saeimā – 2828 eiro. Viņš ir deklarējis uzkrājumus 39 752 eiro apmērā, bet politiķa parādsaistības sasniedza 38 081 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ozola par Saeimas deputāti kļuva 2018. gadā, bet līdz tam politiķe bija opozīcijas deputāte Rīgas domē, kurā viņu ievēlēja 2017. gadā. Ozola bija viena no septiņiem JKP deputātiem galvaspilsētas pašvaldībā, kas pēc parlamenta vēlēšanām "pārcēlās" strādāt uz Jēkaba ielu 11.

Nekas daudz par JKP priekšvēlēšanu programmu plašākai sabiedrībai pagaidām nav zināms, taču Ozola ieskicēja, ka viņas galvenā prioritāte Rīgas pašvaldībā būs tiesiskuma un godīgas pārvaldības nodrošināšanu pašvaldībā, kas tostarp paredz aizliegt jebkuru iepirkumu, kurš paredzēs komercnoslēpuma institūtu. Tāpat viņa vēlas izstrādāt īpašu atbalsta programmu ģimenēm, nodrošināt pirmreizējo piedzimšanas pabalstu 500 eiro. Tāpat viņa neatteiksies no "miljons koku plāna Rīgai". Citi JKP kandidāti vēl nav zināmi, taču politiķe norādīja, ka ir gaidāmi daži pārsteigumi.

Pērn darbs Saeimā viņai ir ienesis 35 142 eiro. Politiķe ir uzkrājusi 42 147 eiro, bet viņas parādsaistības sasniedz 70 558 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Kā skaidroja Nils Ušakovs, viņus izslēdza par "rupjiem pārkāpumiem", jo viņi neatbalstīja gan vicemēra amata kandidātu Sandri Bergmani (S), gan Oļega Burova (GKR) ievēlēšanu darbam Rīgas brīvostas valdē. Savukārt izslēgtie deputāti apgalvoja, ka neesot bijuši pret jaunu amatpersonu ievēlēšanu, bet vēlējušies rūpīgāk izvērtēt izvirzītās kandidatūras.

Kamēr "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" koalīcija domē zaudēja deputātu vairākumu, četrinieks apvienoja spēkus jaunizveidotajā "Neatkarīgo deputātu frakcijā" (NDF). Pēc diviem mēģinājumiem izveidot dzīvotspējīgu NDF, "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" koalīciju punktu trauslajām attiecībām pielika ar koalīcijas balsīm stutētais balsojums par Baraņņika atstādināšanu no vicemēra amata pērn novembrī.

Petrovs domes deputāta amatu ir ieņēmis kopš 2009. gada, paralēli tam no 2016. gadā piestrādājot "Rīgas Centrāltirgū", bet no 2013. gada – "Rīgas namu pārvaldniekā".

Portālam "Delfi" politiķis skaidroja, ka "Alternative" galvenā prioritāte ir "visu to oligarhu un zagļu ietekmes samazināšana, kuri kopš deviņdesmitajiem gadiem izmanto rīdzinieku nodokļus, lai vairotu savas bagātības". Pēc viņa teiktā, "korupcijas sūkņu atslēgšana" ļaus uzsākt īres mitekļu būvniecību, palielināt pirmā bērna piedzimšanas pabalstu, samazināt nodokļu likmi mājoklim, pārplānot mikrorajonu infrastruktūru un citas darbības. Kā uzskatāmākos "korupcijas sūkņus" Petrovs minēja neizdevīgo e-talonu līgumu, "uzblīdušo un nu jau kaitīgo "Rīgas namu pārvaldnieku", kā arī sliktas kvalitātes šķembu izmantošanu ceļu remontam.

Vienlaikus viņš apstiprināja, ka ārkārtas vēlēšanās no "Alternative" saraksta kandidēs Rosļikovs, Baraņņiks un Dubovs, bet citus kandidātus nosaukt pagaidām atturējās.

Par darbu Rīgas domē Petrovs 2019. gadā nopelnīja 13 332 eiro, savukārt konsultanta amatā "Rīgas Centrāltirgū" viņš nopelnīja 36 492 eiro, bet kā struktūrvienības vadītājs "Rīgas namu pārvaldniekā" viņš saņēma 56 694 eiro. Uzkrājumus viņš ir deklarējis 240 491 eiro apmērā, bet parādsaistību politiķim nav, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.