Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas un izglītības nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns portālam "Delfi" skaidroja, ka balti dzīvnieki, kas tādi nav no dzimšanas un, ja baltā krāsa nav sugai raksturīgā iezīme, ir ļoti reti sastopami.
"Latvijā šad un tad ir sastapti dažādu sugu pārstāvji – i alnis, i stirna, i jenotsuns, i putnu pasaulē ir gadījumi, i šogad albīnas odzes mazulis," uzskaitīja Lielkalns.
Viņš norādīja, ka baltiem dzīvniekiem savvaļā ir sarežģītākas iespējas izdzīvot, jo baltā krāsa ir viegli pamanāma un tāda dzīvā radība nonāk vēderā plēsējam.
Latvijā šad un tad ir manīti balti kurmji, šis nav vienīgais unikālais gadījums, stāstīja Lielkalns, atceroties gadījumu, kad 2010. gadā mazais ērglis tādu bija atnesis savam mazulim pusdienās.
"Cik daudz šādu baltu kurmju ir, neviens pateikt nevar, jo zvēriņš dzīvo ļoti slēpti alās, un par viņa darbību mēs uzzinām pēc raksturīgajām kaudzītēm un viņu pašu visbiežāk ieraugām, kad tas vairs nekustas un trāpījies kādā slazdā," teica Lielkalns, piebilstot, ka angļu pētnieki vērtē, ka balti kurmji varētu būt viens starp 100 000 tumšajiem.
Lielkalns nevarēja droši apgalvot, vai tas ir vai nav albīns dzīvnieks, jo albīnam ir ne tikai balts kažoks, bet arī sarkanas acis, ko nevar redzēt konkrētajā attēlā. Ir iespējama versija, ka dzīvnieks var būt arī nepilnīgi albīns – leicisks. "Šādām dzīvām radībām kažoks ir vairāk vai mazāk balts, bet acis ir pigmentētas un nav sarkanā krāsā," skaidroja Lielkalns.
Baltam kurmim visbīstamākais periods ir jaunība, kad jāpamet dzimtās alas un jādodas meklēt jauna teritorija. Tad jaunie dzīvnieki izlien virszemē un tumsas aizsegā jož pa zemsedzi, piemērotas vietas meklējumos. Šajā laikā tos itin viegli pamanīs kāds plēsējs, jo balts un kustīgs objekts ir kārdinošs objekts plēsējiem, skaidroja Lielkalns.
Sūtiet savas reportāžas un par mēneša labāko reportāžu saņemiet balvu – dāvanu karti no "Rīga Plaza" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām e-pastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!