Ja ikvienam vecākam, bez izņēmumiem, būs jānodrošina savas atvases ar viedierīcēm, faktiski tiks liegta Satversmē garantētā bezmaksas izglītība, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansons uzskata, ka konceptuāli dators vai viedierīce ar interneta pieslēgumu ir izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, un šī ideja esot pareiza un atbilstoša 21.gadsimta otrās desmitgades tendencēm izglītībā un attīstībā.
Viņaprāt, konceptuāli ideja par plānotajām izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz datoru ar interneta pieslēgumu noteikt kā individuālo mācību piederumu, iet kopsolī arī ar kompetencēs balstītu izglītības konceptu.
Tomēr paziņojumā Jansons atzīst, ka šobrīd ir ļoti daudz nezināmā, kas var raisīt bažas, cik lielā mērā iecerētās idejas īstenošana neietekmēs Satversmē garantētās tiesības uz izglītību bez maksas.
Tiesībsargam bažas radot jautājums, ja dators vai viedierīce ar interneta pieslēgumu jānodrošina vecākiem, kā risinās jautājumu, ja ģimene finansiālu vai tehnoloģisku apsvērumu dēļ to nevar nodrošināt. "Vai būs kādas alternatīvas?" paziņojumā vaicā Jansons, uzsverot, ka, ja alternatīvu nav, tad faktiski tiks liegta Satversmē garantētā obligātā izglītība.
Tiesībsargs norāda, ka uz viedierīci ar interneta pieslēgumu var raudzīties gan kā individuālu mācību piederumu, jo katrs bērns to lieto individuāli ne tikai izglītības iestādē, bet arī mājās, gan kā uz iekārtām un aprīkojumu, līdz ar to mainās arī persona, kuras kompetencē ir to nodrošināt - vecāks vai izglītības iestāde.
Neatbildēts esot arī jautājums par programmatūrnodrošinājumu. "Vai tiks noteiktas kādas prasības, kādām programmatūrām vai citiem parametriem jāatbilst datoram un interneta pieslēgumam?" jautā tiesībsargs, atzīmējot, ka būtiski ir arī tas, ka programmatūrām jābūt legālām. "Pēc analoģijas - ja izglītības iestāde izvēlas mācību grāmatu, tad tās saturs ir vienāds visiem skolēniem," skaidro Jansons.
Vienlaikus viņam nav skaidrs, kā daudzbērnu ģimenēm risināt šo jautājumu - vai katrs bērns būs jānodrošina ar viedierīci un interneta pieslēgumu, vai tomēr viena viedierīce vai dators uz visiem, un tad darbs pie tā noritēs pēc grafika.
"Bet tad var gadīties, ka ar vienu pēcpusdienu un vakaru var būt par maz, lai visi skolēni izpildītu visus mājasdarbus," pauda Jansons, atgādinot, ka viens no iepriekšējiem izglītības ministriem Roberts Ķīlis savulaik nāca klājā ar tolaik daudzu kritizētu ideju, ka katram skolēnam jānodrošina pa planšetdatoram, "kaut gan pēc pāris gadiem nozares profesionāļi atzīst, ka izglītības nozarei ir jāiet līdzi atbilstoši laika garam un modernās izglītības tendencēm".
"Tātad, konceptuāli ideja ir pareiza, šobrīd izšķirošais ir nianses un detaļas, lai nenotiktu atkāpšanās izglītības par maksu virzienā," uzskata tiesībsargs. Vienlaikus Tiesībsarga birojā vērš uzmanību, ka biroja rīcībā nav ne grozījumu Izglītības likumā plānotās redakcijas, ne arī tā anotācijas.
Tiesībsarga ieskatā jautājumu par plānoto izmaiņu praktisku realizāciju vajadzētu izdiskutēt un vienoties profesionāļu vidū, uzklausot arī vecāku un pašu skolēnu viedokli.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēs, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene, vēsta pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Centrā ziņo, ka ministrija pagaidām šo plānu nav publiskojusi medijiem, taču ir ar to iepazīstinājusi pašvaldību pārstāvjus. Pēc tikšanās par ideju normalizēt attālināto mācīšanos un lielākas atbildības daļas pārlikšanu uz vecākiem sašutumu pauda Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova (S), kura uzskata to par nepareizu rīcību – attālinātas mācības varot noteikt kā krīzes vai ārkārtējas situācijas risinājumu, taču normālā situācijā ir jāsaglabā bērnu tiesības iegūt izglītība klātienē un tiešā kontaktā ar skolotāju, kam ir būtiska nozīme pedagoģiskajā procesā.
Krivcova arī uzsver, ka Latvijā saskaņā ar Satversmes 12. pantu ir bezmaksas izglītība, tāpēc noteikt vecākiem par pienākumu nodrošināt bērnam ierīci ar interneta pieslēgumu būtu pretlikumīgi un tas jādara pašvaldībai vai valstij.
Izmaiņu gatavošanu likumā apstiprināja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa sacīja, ka līdz jūlija beigām plānots sagatavot iespējamos scenārijus mācību norisei jaunajā mācību gadā – tas tiek darīts, ņemot vērā Covid-19 ietekmē notikušo attālināto mācību rezultātus un secinājumus.
Terminu par klātienes mācībām tiešām iecerēts papildināt, paredzot, ka mācības var notikt "attālināti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību". Ministre paudusi pārliecību, ka virtuālajā realitātē tiešsaistes nodarbībās var imitēt klases darbību un tādas jau sen paredzētas mācību formas kā rotaļas un praktiskās nodarbības.
Otrs plānotais jauninājums paredz iekļaut datoru vai telefonu ar interneta pieslēgumu pie individuālajiem mācību līdzekļiem, kas jānodrošina ģimenei.
Patlaban par līdzekļiem, kas jāgādā individuāli, tiek uzskatīts apģērbs un apavi, kā arī mācību līdzekļi, kas ir vajadzīgi vairāku priekšmetu apguvei. Šis jautājums arī iepriekš radījis neskaidrības, jo Satversme paredz bezmaksas izglītību. Piemēram, 2013.gadā pēc Tiesībsarga iejaukšanās tika precizēts Izglītības likums. Kopš tā laika ģimenēm vairs nav pašām jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas - tās jānodrošina skolai.
"Viedierīce šobrīd ir lielā mērā skolēna un studenta darbavieta," izteikusies Šuplinska, arī šajā kontekstā norādot uz mūsdienīgu 21. gadsimta izglītību. Prezentācijā pašvaldībām iekļautie aptaujas rezultāti rāda, ka 52% skolēnu bijušas pieejamas visas vajadzīgās tehnoloģijas. 23% pauduši, ka viņiem vēl nepieciešams dators, tikpat daudzi – ka vēl vajadzīgs stabils interneta pieslēgums.
Uz jautājumu, vai visi varēs ierīces iegādāties, ministre teikusi, ka likuma izmaiņu piedāvājums "nenozīmē, ka simtprocentīgi, ka būs kaut kādas sankcijas". Tiekot arī plānota tehnoloģiju iegāde no struktūrfondu līdzekļiem, tāpat esot pieejama sociālā atbalsta sistēma.
Trešais paredzētais jauninājums ir līgums, kas skolēnu likumīgajiem pārstāvjiem turpmāk būtu jāslēdz ar skolu par izglītības ieguvi. Šuplinska norāda, ka šāda iecere vērtēta jau labu laiku un līgums nepieciešams arī tāpēc, lai palielinātu vecāku līdzatbildību un iesaisti bērnu izglītošanā un ikdienā kopumā. Plānotie grozījumi drīzumā tikšot virzīti skatīšanai valdībā.