Pirmdien, 13. jūlijā, prezentējot priekšvēlēšanu programmu un kandidātu sarakstu augusta beigās gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, Nacionālā apvienība (NA) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) pauda, ka iedzīvotājiem būs jāizvēlas starp trim vērtību blokiem, kas turpmāk virzīs Rīgas attīstību – varavīksnes un praida, 9. maija vai 18. novembra.
Bez "18. novembra bloka" NA un LRA pašvaldībā sola izstrādāt Lielrīgas politiku, nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu izglītības un pieskatīšanas programmu valsts valodā, kā arī uzlabot domes un kapitālsabiedrību pārvaldību.
Preses konferencē, uzrunājot pasākuma dalībniekus, Raivis Dzintars (NA) uzsvēra, ka gaidāmās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir unikālas ar to, ka neviena politiskā organizācija nevar justies pilnīgi droši par vēlēšanu iznākumu, tādēļ šajos apstākļos partiju uzdevums ir savā starpā sadarboties. Viņš uzsvēra, ja partijas nevar sadarboties priekšvēlēšanu procesā, tad kā var sadarboties vietvarā, kad ir gūta iedzīvotāju uzticība.
Politiķis uzsvēra, ka tikai divi saraksti ir sekojoši pašsaprotamam principam, proti, kopīgu sarakstu ir izveidojuši "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie", kā arī NA un LRA.
"Uz Rīgas atslēgām pretendēs trīs nopietni bloki. Pirmais, tā saucamais austrumu bloks. Šķiet, tas "austrumu" ir maigi teikts, drīzāk – Padomju Savienības bloks. Otrais bloks ir liberāļu bloks ar "Attīstībai/Par!" un "Progresīvajiem", bet trešais – NA un LRA," gaidāmās vēlēšanas raksturoja Dzintars.
Viņš pauda, ja "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis vadīs Rīgu, tad tā būs varavīksnes un praida Rīga. Savukārt, ja Maskavas vai Austrumu bloks vadīs galvaspilsētu, tad, pēc politiķa teiktā, tā būs 9. maija Rīga, bet NA un LRA vadītā Rīga savukārt būšot 18. novembra Rīga.
Kandidātu saraksta otrais numurs Edvards Smiltēns (LRA) uzrunā akcentēja iedzīvotāju skaita samazināšanos galvaspilsētā, kā rezultātā tā pēc pāris gadiem var zaudēt statusu kā iedzīvotāju skaita ziņā lielākā galvaspilsēta Baltijas valstu starpā.
Kā problēmas viņš minēja iedzīvotāju pārvākšanos uz Pierīgas pašvaldībām, kuras var nodrošināt labāku vidi, piemēram, lai ģimenes bērnudārzā varētu iekārtot savas atvases. Vienlaikus viņš uzsvēra korupcijas un izsaimniekošanas problēmas galvaspilsētā, tādēļ, pēc viņa teiktā, ir jāuzsāk jauns laikmets ar devīzi "Dzīva Rīga", kas galvaspilsētu padarīs par "iespēju vietu, uz kuru visi tiecas, nevis brauc prom".
Smiltēns arī norādīja, ka NA un LRA sarakstā ir iekļauti 63 kandidāti, tai skaitā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētāja un Valsts prezidenta Egila Levita padomniece Ieva Siliņa, aktieris un uzņēmējs Ivars Auziņš, kā arī uzņēmējs Edgars Štelmahers. Politiķis uzsvēra, ka politiskie spēki pirms vēlēšanām cieši sadarbojas ar Rīgas apkaimēm, tādēļ sarakstā ir iekļauti vairāki Rīgas apkaimju aktīvisti, bet aptuveni trešdaļu saraksta veido jauni cilvēki.
NA un LRA apvienotā saraksta mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis akcentēja, ka izstrādātā priekšvēlēšanu programma joprojām ir atvērta un jebkurš iedzīvotājs gan pirms, gan pēc vēlēšanām var iesniegt savus priekšlikumus.
Politiķis uzsvēra sadarbības nozīmi, īpaši starp pašvaldību un valsts institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Savienības fondu piesaisti, jo iepriekšējā periodā galvaspilsētai piesaistītais investīciju apmērs nav bijis pietiekams.
Partijas savā priekšvēlēšanu programmā kā īpašu prioritāti norāda nodrošināt ikvienam rīdziniekam pieejamu pirmsskolas vecuma bērnu izglītības un pieskatīšanas programmu valsts valodā, nodrošinot to pieejamību līdz 2022. gada 1. septembrim. Politiskie spēki plāno veidot dialogu ar valdību un Pierīgas pašvaldībām, attīstot vienotu Lielrīgas politiku satiksmes, izglītības, uzņēmējdarbības attīstības, vides un citās jomās.
Tāpat programmā uzsvērta Lielrīgas izveide par Latvijas attīstības motoru, uzņēmēju vajadzības uzklausot regulārā sadarbības formātā, savukārt jaunu investīciju piesaiste, kā arī pašvaldības un tās kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana būs prioritāte vietvaras vadībās līmenī.
Pārdaugavā sadarbībā ar augstskolām paredzēts veidot akadēmiskās jūdzes trijstūri, kurā ietilpst Latvijas Nacionālā bibliotēka, trīs lielākās augstskolas, to kopmītnes, pašvaldības atbalstītais uzņēmējdarbības inkubators, kā arī sociālās inovācijas, zinātnes centrs, satiksmes infrastruktūra un rekreācijas iespējas.
Paredzēts īstenot izglītības iestāžu reformu, lai visiem rīdziniekiem nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un mazākumtautībām augstas valsts valodas prasmes. Politiskie spēki sola veidot pastāvīgu sadarbību ar Rīgas apkaimēm, lai saskaņotu attīstības projektus, ņemtu vērā iedzīvotāju vajadzības, attīstot sporta, rekreācijas un kultūras iespējas mikrorajonos.
Sadarbojoties ar tiesībsargājošām iestādēm, ekspertiem un "godprātīgiem pašvaldības darbiniekiem", tiek solīts likvidēt korupcijas prakses, kas "ļāva Rīgas domei kļūt par noziedzīgu organizāciju". Plānots arī veidot lobisma regulāciju, atklātību par finanšu izlietojumu un caurredzamas un efektīvas procedūras.
Darbā galvaspilsētas pašvaldībā iecerēts nodrošināt pieejamu mājokli par "saprātīgu cenu", izstrādājot jaunu mājokļu celtniecības programmu, kur jaunajām ģimenēm un pašvaldības speciālistiem būs pieejami īres dzīvokļi. Iecerēts arī veicināt esošo mājokļu renovāciju un samazināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu iedzīvotājiem.
Partijas sola kopā ar cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām veidot ilgtermiņa programmu vides pieejamībai, lai pilsētā ērtāk varētu pārvietoties un atpūsties personas ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu ratiņiem.
Vienlaikus partijas sola atbalstīt veselīgu dzīvesveidu, tostarp atjaunojot un pilnveidojot sporta infrastruktūru. Kultūras pieminekļu īpašniekus paredzēts atbalstīt, sniedzot konsultācijas un materiālo atbalstu. "Īpaši rūpēsimies par zūdošajiem kultūrvēstures pieminekļiem: koka ēkām, industriālo un militāro apbūvi, vēsturiskajiem kapiem un ievērojamu rīdzinieku piemiņas vietām," uzsvērts programmā.
Paredzēts attīstīt un modernizēt sociālos pakalpojumus, lai tie būtu vērsti uz individuālām klientu vajadzībām, bet sadarbībā ar nozares organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem iecerēts attīstīt sociālos pakalpojumus ģimenēm, kuras ilgstoši sastopas ar grūtībām. NA un LRA sola veicināt audžuģimeņu veidošanos, atbalstīt adopciju un aizbildniecību, lai līdz minimumam samazinātu bērnu uzturēšanos bērnu institūcijās.
Sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām un VAS "Latvijas Dzelzceļš" partijas sola veidot vienotu, ērtu un integrētu sabiedriskā transporta sistēmu, kā arī programmas veloceliņu izbūvei un ielu ar grants segumu pārbūvei.
"Īsā laikā sadarbībā ar apkaimju iedzīvotājiem īstenosim risinājumus, kas dara Rīgu ērtāku gājējiem, riteņbraucējiem un sabiedriskajam transportam. Veicināsim daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanu," sola NA un LRA.
Vides jautājumos partijas vēlas galvaspilsētā atjaunot galvenā dārznieka amatu, kurš sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumiem, uzklausot apkaimju vajadzības, īstenos pilsētas apzaļumošanas programmu. Tās arī sola būtiski uzlabot gaisa tīrību, nodrošināt kvalitatīvu atkritumu šķirošanas sistēmu un veicināt pieslēgumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Jau ziņots, ka kandidatūru gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir pieteikuši desmit politiskie spēki. Partijām ir tiesības no 14. līdz 20. jūlijam Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegt kandidātu sarakstus.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kuru datumu Covid-19 izplatības dēļ nācās divas reizes pārcelt, norisināsies 29. augustā, bet oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 7. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
