Kādu iespaidu uz bērniem atstāj vecāku lēmums pamest Latviju? Kā emigrācijā dzimušie zēni un meitenes izjūt saikni ar savu senču dzimteni? Vai Latvija ir gatava sagaidīt "neformāta" skolēnus un skolnieces, kas izvēlējušies šeit atgriezties? LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa pastāstīja par emigrantu un reemigrantu bērnu problēmām un ieguvumiem, kā arī par savu personisko repatriācijas no Austrālijas pieredzi.
Portāls "Delfi" turpina stāstīt par pagājušajā rudenī veiktā Latvijas pilsoņu emigrācijas un reemigrācijas pētījuma rezultātiem. Par aptauju dalībniekiem kļuvuši arī "Delfi" lasītāji – mūsu portāls jau tradicionāli ir būtisks informācijas avots ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem par notiekošo Latvijā.
Neto emigrācijas (aizbraukušie mīnus atgriezušies) rādītājs no 2000. līdz 2019. gadam bija 315 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Pētnieku redzeslokā nonākuši latvieši no 116 pasaules valstīm, tajā skaitā no tik eksotiskām kā Saūda Arābija, Taivāna, Singapūra, Zambija, Mongolija, Hondurasa, Papua Jaungvineja, kā arī Trinidada un Tobago.
Ir izdevies apkopot informāciju par gandrīz 3000 bērniem: par viņu dzīvi, sajūtām, saikni ar dzimteni, problēmām un panākumiem. Piemēram, kāda uz Lielbritāniju aizbraukusi ģimene pastāstīja par saviem septiņiem bērniem, bet atklājās, ka reemigrantu vidū bija arī astoņu bērnu ģimene.
Ar šīs informācijas analīzi nodarbojas Daina Gross – Austrālijas latviete, kura, dzimusi un bērnību pavadījusi ārpus Latvijas, pusmūžā ar ģimeni pārcēlusies uz Latviju, viņas vecāku dzimteni.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
