Pēc kritikas valdība atliek lemšanu par Latvijā ieceļojošo personu stingrāku uzraudzību  (130)

Jau pirmdien valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē politiķi vienojās, ka nepieciešama labāka informācijas aprite par to, kas un no kādām valstīm ieceļo Latvijā laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un Eiropas Savienības ārējo robežu atvēršanas. Pagājušā piektdienā, kad valdība pēc Covid-19 infekcijas trim uzliesmojumiem sabiedriskās ēdināšanas jomā lēma par ierobežojumu pastiprināšanu, tika aktualizēts arī jautājums par iebraucējiem un pašizolācijas prasību nepildīšanu. Kariņš piektdien atjaunoja Starpinstitūciju koordinācijas grupu, lai sagatavotu nepieciešamos priekšlikumus.

Grupa Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadībā strādāja piektdien un pirmdien, tomēr Iekšlietu ministrija (IeM) vēl pēdējā brīdī iesniedza pretrunīgi vērtētus priekšlikumus, par ko izvērtās kaismīga diskusija valdības sēdē, Kariņam netaupot pārmetumus ministrijas politiskajai vadībai.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) no jūlija sākuma līdz augusta sākumam atrodas atvaļinājumā, un viņu aizstāj ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), kurš diskusijā valdībā neiesaistījās un piekrita atlikt jautājuma izskatīšanu, līdz priekšlikumi būs rūpīgi izvērtēti.

Lielākās iebildes raisīja IeM priekšlikums ieceļotājiem no visām valstīm obligāti nēsāt sejas un mutes aizsegu divas nedēļas, uzturoties slēgtās telpās. Šāds ierosinājums izraisīja ironiskas piezīmes ar atsauci uz bēdīgu vēsturisku pieredzi, kad zināmai ļaužu grupai bija jāpārvietojas pa renstelēm un ar īpaši apzīmētu apģērbu. Kāds no ministriem to bija ierakstījis attālinātās valdības sēdes tērzētavā, bet pēc tam arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) to pieminēja, norādot uz IeM ideju kaitēšanu Latvijas tēlam un iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Kopumā valdība otrdien izskatīja Veselības ministrijas (VM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un IeM piedāvātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos un ar Covid-19 ierobežošanu saistītajā likumā, lai aizsargātu valsts iedzīvotājus un vienlaikus mazāk kaitētu ekonomikai.

Iesākot diskusiju par nepieciešamajiem grozījumiem, Kariņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā visa uzraudzība par infekcijas ierobežošanu tika paredzēta VM, tomēr laika gaitā atklājās "nepilnība visā konstrukcijā", jo Covid-19 skar plašāku nozaru skaitu un par robežšķērsošanu atbildīga ir cita ministrija. Tāpēc Kariņš arī atjaunojis koordinācijas grupu. Ministru prezidents atzina, ka Baltijas valstu "ceļošanas burbulī" nav perfekta informācijas apmaiņa, tādēļ jārod pašiem risinājums, kā izkontrolēt cilvēku ierašanos no "sarkanā" saraksta valstīm, kur ir augstāka Covid-19 izplatība.

VM uz otrdienas sēdi sagatavotais priekšlikums bija "šaurs un tehnisks", proti, peldēšanas nodarbībām treneru vadībā mazināt ierobežojumus, cik liela ūdens platība paredzēta vienam peldētājam, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Te gan viņai bija jāatbild uz Kariņa jautājumu par to, vai mazinot ierobežojumus pēc tam, kad pagājušā nedēļā tie pastiprināti sabiedriskās ēdināšanas jomā, sabiedrībai netiek sūtīti pretrunīgi signāli.

"Šis signāls atkal kaut ko palaiž vaļā, bet situācija pasaulē nemainīga. Kā to sabiedrībai saprast? Ko signalizējam," vaicāja Kariņš. Ministre atbildēja, ka piektdien pastiprināja prasības sabiedriskajai ēdināšanai, jo bija trīs uzliesmojumi tieši ēdināšanas vietās, bet organizētos sporta pasākumos šādi uzliesmojumi nav bijuši. Viņķele uzslavēja sporta federācijas, kas ir ļoti motivētas un disciplinētas, piebilstot, ka kaut tā būtu arī sabiedriskajā ēdināšanā. "Mūsu rīcība ir konkrēts, mērķēts algoritms gadījumos, kur uzliesmojumi," taktiku skaidroja Viņķele.

Savukārt ĀM bija sagatavojusi grozījumus, ka paredzētu no 15. jūlija pārtraukt izsniegt ilgtermiņa vīzas (D kategorijas) un nepieņemt dokumentus jaunu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai, kamēr nav uzlabojusies epidemioloģiskā situācija. D kategorijas vīzas ir tās, ko saņem pirms TUA.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības sēdē skaidroja, ka grozījumi nepieciešami, jo katra jauna TUA jāsaņem fiziski Latvijā, un ir lielas šaubas, ka tādos gadījumos iebraucējs sēž 14 dienas izolācijā. Ministrs informēja kolēģus, ka, pēc ārkārtējās situācijas beigām atsākot vīzu izsniegšanu, aptuveni trešdaļa vīzu pieteikumu no Krievijas un 17% Baltkrievijā ir saistīti tieši ar šīm vīzām. "Uzliekam liegumu šāda veida vīzu izsniegšanai un pieteikumu pieņemšanai D vīzām," skaidroja ministrs, piebilstot, ka viņš rosina turpināt apsvērt arī iespēju anulēt TUA, ja netiek ievērotas Latvijas likumu prasības par pašizolāciju.

Kariņam gan radās jautājums, ka, ja mums trešo valstu robežas ir slēgtas, Krievija un Baltkrievija ir ir trešās un "sarkanajā sarakstā", tad kāpēc mēs tur izsniedzam parastās vīzas vispār? Ministru kabineta noteikumi paredz dažus izņēmumus darba, tranzīta un ģimenes apstākļu dēļ.

Rinkēvičs atbildēja, ka no brīža, kad ES sāka atvērt Šengenas zonas ārējās robežas, Baltijas burbulis īsti neeksistē. Saraksti tiek koordinēti ar Igauniju un Lietuvu, bet ne pilnībā. Ministrs atgādināja, ka jau pirms laika par šo problēmu ar TUA un "garajām" vīzām brīdinājis kolēģus.

Rinkēvičs atzina, ka tāda TUA sistēma, kāda ir Latvijā, nav visās ES valstīs, un ir zināms mikslis starp ES rekomendācijām un Latvijas nacionālo politiku. "Tāpēc neprasām neko citu, kā tikai pārtraukt izsniegšanu," skaidroja ministrs, norādot, ka vīzu Latvija izsniedz, ja ir pozitīvs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums par TUA piešķiršanu, un personai tā personīgi jāsaņem.

ĀM to rosina sakārtot un neļaut ierasties noformēt līdz galam TUA no jebkuras trešās valsts, kamēr epidemioloģiskā situācija neuzlabojas.

Pārējiem valdības locekļiem nebija iebildumu nedz pret VM, nedz ĀM piedāvātajiem risinājumiem.

Taču vēl pirms IeM valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs sāka izklāstīt ministrijas piedāvājumu, Kariņš teica, ka par šo piedāvājumu ir vīlies, un viņam ir bažas, ka nezinām, kam jābūt pašizolācijā. "Un tad nezinām, ko uzraudzīt. Cilvēku ierodas pa dažādiem ceļiem, bet nav priekšlikums, kā veicam uzskaiti. Mēs nevaram paļauties tikai uz godaprātu. Mums šis robs jāaizver, lai nebūtu spiesti dažu cilvēku dēļ aizvērt visu ekonomiku," sacīja Kariņš.

Trofimovs IeM piedāvājumu raksturoja gan kā tehniskas izmaiņas, lai TUA varētu saņemt Latvijas konsulātos ārvalstīs un lai tiktu pagarināts attaisnotās prombūtnes termiņš, ko ņem vērā pie TUA atjaunošanas.

Vienlaikus IeM piedāvā jaunu nosacījumu trešo valstu pilsoņiem pienākumu nēsāt pases, uzturoties Latvijā, lai būtu iespējams pārliecināties, no kurienes viņi iebraukuši. "Mums ir pilnīga informācija par tiem, kas tieši iebrauc Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, bet nav par tiem, kas iebrauc caur citām ES valstīm. Tāpēc prasām iespēju lūgt uzrādīt šādiem ārzemniekiem pasi ar zīmogu, ko saņēma pie iebraukšanas ES. No tā tad var skaitīt pašizolācijas 14 dienas," teica valsts sekretārs. Viņš arī atzina, ka tikai iekšējās robežkontroles atjaunošana ES dod iespēju uzskaitīt, kas iebrauc.

IeM arī piedāvā visām personām, kas iebrauc Latvijā, 14 dienas slēgtās telpās nēsāt sejas aizsegus. Ministrija apsver arī iespēju pastiprināti kontrolēt mašīnas ar trešo valstu numuriem.

IeM projektā prasība par maskām aprakstīta šādi – personai, kura ir ieceļojusi no ārvalsts, ir pienākums, atrodoties slēgtā publiskā vietā (piemēram, veikalā, kafejnīcā, sabiedriskā transportā), lietot mutes un deguna aizsegu 14 dienas no ieceļošanas (izņemot laikā, kad tiek ieturēta maltīte).

Pēc Trofimova izklāsta Kariņš pauda neizpratni par to, ko dara IeM politiskā vadība, jo valsts sekretāru šādās lietās nevaino. "Atkārtoju, ka problēma ir ar to, ka nevaram uzskaitīt, kur cilvēks fiziski bijis pirms ierašanās Latvijā," satraucās Kariņš un bažījās, kas masku prasība stigmatizēs ārzemniekus un varētu cilvēkus atturēt no masku nēsāšanas.

Premjers sākotnēji piedāvāja ņemt pauzi un pārrakstīt grozījumus, taču vēl pēc garākas diskusijas ierosināja šo jautājumu otrdien atlikt vispār un lemt trešdien ārkārtas sēdē.

Arī Rinkēvičs pauda viedokli, ka uzreiz atbalstāms būtu tikai IeM sagatavotais punkts par TUA izsniegšanu pārstāvniecībās ārvalstīs, bet pārējie priekšlikumi jāpārstrādā. Ministrs uzsvēra, ka problēma nav ar iebraucēju piederību kādai konkrētai valstij, bet ar to, no kuras valsts viņš fiziski ierodas. Tikpat labi tas var būt Latvijas pilsonis, kurš ierodas no kādas "sarkanajā sarakstā" esošās valsts. Rinkēvičs arī norādīja, ka ES iekšienē cilvēki lieto ID kartes, tāpēc nav pārdomāta prasība par pasēm.

"Maskošanās pēc pilsonības principa nevar būt. Visai ES nevaram prasīt maskas nēsāt, jo tad dabūsim atbildes reakciju un grausim tūrismu," sacīja Rinkēvičs, pārmetot IeM, ka tā piedāvā darba grupā līdz galam nesaskaņotas lietas.

Ministrs rosināja ieviest elektronisku reģistrācijas sistēmu, lai izsekotu cilvēku ceļošanas maršrutam. Citskovskis sacīja, ka tāda ideja jau tiek apspriesta viņa vadītajā darba grupā. Kariņš mudināja šādu sistēmu ieviest pēc iespējas ātrāk, jo pandēmijas apstākļos kavēties nedrīkst.

Pārmetumus IeM netaupīja arī zemkopības ministrs Kaspras Gerhards (NA), norādot, ka, pēc ierašanās no "sarkanajām valstīm" vispār nedrīkst staigāt apkārt 14 dienas ar vai bez maskas.

Arī Viņķele sacīja, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad jautājumā par maskām sakrīt viņas un Kariņa viedoklis. Ministre atgādināja par esošo kārtību, ka pēc iebraukšanas no drošām valstīm maskas nav jānēsā, bet no nedrošajām ir jāatrodas 14 dienu pašizolācijā. Ministri uztrauca iespēja, ka valdība ar šādu lēmumu varētu dot pretrunīgus signālus, kā cilvēkiem rīkoties. IeM ideju neatbalstot arī epidemiologi un infektologi. Viņķele arī sacīja, ka nevajag maskas nonivelēt, jo pastāv iespēja, ka rudenī gripas un Covid-19 vienlaikus izplatības dēļ tās būs jānēsā visiem.

Rezumējot stundu garo diskusiju, Kariņš pauda neapmierinātību ar lēmumu sagatavošanas kvalitāti, piebilstot, ka "ārkārtējās situācijas laikā visu spējām risināt, bet tagad pēkšņi viss tik grūti".

"Delfi" jau ziņoja, ka bažās par iespējamu papildu apgrūtinājumu nākotnē no Covid-19 pandēmijas jau tā cietušajai mūsu valsts ekonomikai pēc infekcijas uzliesmojuma pagājušā nedēļā, valdošās koalīcijas partijas vienojušās, ka otrdien valdības sēdē tiks lemts par informācijas apmaiņas ar kaimiņvalstīm uzlabošanu. Par robežu slēgšanu patlaban netiek runāts, un politiķi gaida piedāvājumu no speciālistiem, kas darbojas īpašā koordinācijas grupā.

Pirmdien pēc vairāk nekā trīs stundas ilgušas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) attālinātā preses konferencē žurnālistiem pastāstīja, ka otrdien valdības sēdē gaidāma diskusija un arī lēmumi par Covid-19 situāciju valstī. "Lielākās bažas ir, lai nebūtu lielāka uzliesmojuma dēļ jānosaka ierobežojumi ekonomikai, tāpēc galvenais uzsvars ir uz to, lai nebūtu šāda uzliesmojuma. Redzam, ka viens no galvenajiem riskiem ir slimības ievešana no ārzemēm. Mēs politiski diskutējām par to, kādā veidā varētu stiprināt mūsu ārējās robežas un nodrošināt, ka visi cilvēki, kuri ierodas Latvijā, ir apzināti, kurās valstīs ir bijuši un vai uz viņiem attiecas 14 dienu pašizolācija, un lai tā informācija nonāk policijā, lai tā varētu efektīvi veikt kontroli," teica Kariņš.

Viņš atzina, ka "mēs redzam, ka mūsu Baltijas valstu ceļošanas burbulī ir zināmas nepilnības – informācija no kaimiņvalstīm neplūst gluži tā, kā tas mums būtu vēlams. Tas nozīmē, ka mums pašiem jāievieš kādi mehānismi. Piektdien pēc pēdējās valdības sēdes es izveidoju starpinstitucionālu koordinācijas grupu. Ceru, ka rīt uz valdības sēdi viņi varēs piedāvāt risinājumu, kā mēs varam stiprināt iebraucēju uzraudzību un samazināt maksimāli risku. Mērķis ir darīt visu, lai nebūtu jāsašaurina ekonomiskā aktivitāte. Šobrīd šis ir viens no virzieniem, kas ir identificēts. Sadarbības sanāksmē bija plašs politisks atbalsts, ka mēs ejam šajā virzienā".

Portāla "Delfi" lūgts precizēt, par kādām trešajām valstīm un kādiem ierobežojumiem tieši ir runa un kādēļ tas aktualizējies tieši patlaban, Kariņš atbildēja, ka netika runāts par konkrētām valstīm. "Mums ir SPKC, kas nosaka, kuras valstis ir riska zonā – sarkanās un dzeltenās valstis, un šis saraksts mainās. Izaicinājums, ko sākam konstatēt, ka Baltijas ceļošanas burbulī, kas balstās uz to, ka visas trīs valstis apmainās ar informāciju un vienādiem nosacījumiem, ir bijušas grūtības atsevišķos gadījumos gan ar vienu, gan otru kaimiņvalsti kopīgās izpratnes pielietojumā. Mēs labi zinām par visiem, kas ceļojuši pa taisno no reģiona, kas skaitās bīstamāks Covid-19 dēļ, bet mums nav pietiekama informācija par cilvēkiem, kas ceļojuši caur kaimiņvalsti no citām valstīm, ja kaimiņvalsts ar mums nedalās ar šo informāciju," sacīja valdības vadītājs.

Par valdības plānoto rīcību Kariņš sacīja, ka ir runa par to, ka "mēs uzlabojam savu robežkontroli tādā ziņā, ka apzinām visus ceļotājus, kas ierodas Latvijā, nešķirojot no kurienes nākuši, jo cilvēks var būt reisā no Frankfurtes, bet pirms tam bijis citur. Mums jābūt drošiem, ka mums ir informācija par to, kuriem cilvēkiem ir jābūt 14 dienu pašizolācijā, lai policija var to kontrolēt. Informatīvā apmaiņa ar kaimiņvalstīm nestrādā tik perfekti, kā gribētos. Mums ir jāuzlabo pašiem sava sistēma. Nebija un nav runa par vienu vai otru konkrētu valsti, bet par to, ka mums jāspēj pašiem pilnībā kontrolēt savas robežas. Diemžēl varbūt pirms trim nedēļām izskatījās, ka Covid-19 iet visur uz leju, bet mums bija dažas dienas ar lielāku saslimstību, kas lika mums izvērtēt visas mūsu procedūras. Diemžēl redzam, ka pasaulē šodien atkal ir jauns slimības izplatības rekords. Rītdien sagaidu konkrētus risinājumus no koordinācijas grupas, kā varam to uzlabot".

Pirmdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) paudis uzskatu, ka atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas.

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādījusi, ka ĀM un Satiksmes ministrijai (SM) Covid-19 izplatības mazināšanai būtu jāpiedāvā striktākie iespējamie ierobežojumi cilvēku ieceļošanai no sarkanā saraksta valstīm.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 2135 jaunā koronovīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 testi. Jauni saslimšanas gadījumi nav reģistrēti, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Latvijā kopumā veikti 172 078 izmeklējumi, saslimušas 1174 personas un 1022 izveseļojušās, 31 cilvēks miris.

Tāpat arī SPKC ziņo, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu personu ar Covid-19 infekcijas slimību.

Kopumā šobrīd Latvijas slimnīcās ārstējas trīs pacienti: divi pacienti ar vidēji smagu un viens pacients ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 183 pacienti, liecina Nacionālā Veselības dienesta dati.