Lai pēc būtības izpildītu Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, nākamajā gadā tam būtu nepieciešami papildu 211 miljoni eiro, kas ļautu veselības aprūpes pakalpojumu tarifā noteikto vidējo darba samaksu palielināt par 30%, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības aprūpes finansēšanas likums paredzēja ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu trīs gadu periodā – 2019., 2020., 2021.gadā – katru gadu par 20%, portālam "Delfi" atgādināja Veselības ministrijā (VM).
Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, šogad ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu neizdevās īstenot pilnā apmērā, bet daļēji – par 10 % (rezidentiem par 20%). Tādēļ, lai novērstu neatbilstību likumā noteiktajam, 2021. gadā darba samaksas palielinājumam būtu jābūt, iekļaujot 2020. gadā nepiešķirto apmēru.
Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Āris Kasparāns arī informēja par jauno ārstniecības personu darba samaksas modeli, kas izstrādāts kopīgi ar nozares speciālistiem.
Šobrīd uzsākta modeļa testēšana Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Atbilstoši izstrādātajam attīstības septiņu gadu plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām varētu būt pakāpeniskāks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu 2,74 vidējo valsts tautsaimniecības darba algu apmērā (šobrīd 1,86) kas atbilstu OECD valstu vidējam rādītājam.
Ministrijā atgādina, ka ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam pēdējos trīs gados ir novirzīti ievērojami līdzekļi, ļaujot tarifā noteikto vidējo darba samaksu ārstiem palielināt līdz 1485 eiro – trīs gadu laikā pieaugums kopumā par 61%, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm – līdz 891 eiro un trīs gadu laikā pieaugums kopumā par 56%, māsu palīgiem – līdz 594 eiro, tādējādi trīs gadu laikā pieaugums kopumā par 43%.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka likumā paredzētajam mediķu algu pieaugumam 20% nākamgad ir jābūt. Tomēr, lai šo mērķi īstenotu, ir nepieciešamas arī izmaiņas nodokļu politikā.
Vienlaikus valdība iecerējusi stiprināt arī veselības aprūpes infrastruktūru, iepriekš izteicās Ministru prezidents.
Kā zināms, Veselības aprūpes finansēšanas likumā joprojām rakstīts, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā — 87 483 708 eiro, 2020. gadā — 191 227 820 eiro un 2021. gadā — 314 599 953 eiro.
Pērn, pieņemot šā gada valsts budžetu, likuma prasība netika izpildīta, un tas izraisīja ārstu protesta akcijas, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pievienošanos parakstu vākšanas iniciatīvai, lai rosinātu tautas nobalsošanu par 13. Saeima atlaišanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
