Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" normas, kas nosaka sociāli apdrošināmās personas bezdarba gadījumā, atbilstību Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma un ST paredzējusi vērtēt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam.
Iepriekšminētā likuma 6. panta 5. daļa nosaka, ka "papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām apdrošināšanai pret bezdarbu ir pakļautas:
- personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņem bērna kopšanas pabalstu;
- personas, kuras saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu;
- personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi;
- personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā;
- personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu;
- personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais;
- personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;
- personas, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eirojusta pārstāvja vai sakaru virsnieka laulātais.
Satversmes 91. panta pirmais teikums noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā", bet 109. pants nosaka, ka "ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos."
"Delfi" jau rakstīja, ka Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību administratīvajā lietā, kurā ir strīds par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personai, kura bezdarbnieka statusu ieguva neilgi pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, kurā tā rūpējās par vairāk nekā pusotru gadu vecu bērnu.
Izskatot lietu, Senātam radās pamatotas šaubas, vai Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējs, kurš tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto laikā, kad bērna vecums pārsniedz pusotru gadu, šā atvaļinājuma laikā netiek pakļauts sociālajai apdrošināšanai. Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu ST, apturot tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā ST nolēmums.
Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu darba ņēmējs ir tiesīgs izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu līdz pat bērna astoņu gadu vecumam. Tomēr šā atvaļinājuma laikā darba ņēmējs tiek pakļauts apdrošināšanai pret bezdarbu tikai tad, ja bērns vēl nav sasniedzis pusotra gada vecumu.
Augstākā tiesa uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un ir pretrunā arī ar Satversmes 109. pantu. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, neesot ievērojis 91. panta pirmajā teikumā iekļauto tiesiskās vienlīdzības principu.
Augstākās tiesas ieskatā, tiesiskās vienlīdzības principam neatbilstot situācija, kurā darba ņēmējs, kurš bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns pārsniedzis pusotra gada vecumu, netiekot apdrošināts pret bezdarbu. Tādējādi esot liegtas arī Satversmes 109. pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 14. septembrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 14. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.