Satversmes tiesa (ST) ceturtdien, 16. jūlijā, pēc Limbažu novada pašvaldības domes pieteikuma ierosinājusi lietu, kurā paredzēts vērtēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā ietverto normu, kas noteic, ka Saulkrastu novadā ietilpst Skultes pagasts, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
Dome norādījusi, ka ar apstrīdēto normu ir tikusi grozīta Limbažu pašvaldības administratīvās teritorijas robeža, nodalot un pievienojot jaunveidojamā Saulkrastu novada administratīvajai teritorijai Limbažu novada Skultes pagastu.
Grozot administratīvās teritorijas robežas, nav noskaidrots Limbažu novada vietējās kopienas viedoklis, kā arī nav ņemta vērā vairāku institūciju sniegtā informācija. Pašvaldība arī norādījusi, ka apstrīdētā norma "acīmredzami un būtiski pārkāpj labas likumdošanas, pašvaldības un samērīguma principu".
ST lieta ierosināta par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. pantam, 101. panta pirmajai daļai un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.
Satversmes 1. pants nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 101. panta pirmā daļa noteic, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu."
Savukārt Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta "Vietējās pašvaldības kompetence" sestā daļa nosaka, ka "plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā", bet hartas 5. pantā "Vietējās varas teritoriju robežu aizsardzība" teikts, ka "Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts."
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz šā gada 16. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 16. decembris.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Jau ziņots, ka 22. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits oficiālajā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Valsts prezidents, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, tomēr izšķīries par valstiski atbildīgu soli izsludināt likumprojektu. Par to prezidents paziņoja piektdien, 19. jūnijā, Rīgas pilī īpaši sasauktā preses konferencē par 10. jūnijā Saeimā pieņemto administratīvi teritoriālās reformas likumu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".
Prezidents atzina, ka Saeima ir būtiski uzlabojusi valdības iesniegto likumprojektu, tomēr gan Saeimai, gan Ministru kabinetam ir jāmācās no šīs reformas sagatavošanas kļūdām, īstenojot turpmākās un citas reformas. Valsts prezidents preses konferencē arī atzina, ka Varakļānu, kā arī Kandavas un vēl dažu citu neapmierināto novadu jautājumu Saeima varētu risināt ar novadu reformas likuma grozījumiem.
Jau ziņots, ka 16. jūnijā 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.
Virkne pašvaldību reformu lūgušas izvērtēt ST.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
