'Jāuzmanās no ārzemēs bijušajiem' – aicina Perevoščikovs pēc lēmumiem par stingrāku kontroli (plkst. 16.30)  (106)

Ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem Latvijā ieceļojušo kontrole ir pastiprināta no ceturtdienas, 16. jūlija, un no šīs dienas ir spēkā arī liegums izsniegt ilgtermiņa vīzas un pieņemt termiņuzturēšanās atļauju pieteikumus no nedrošajā valstu sarakstā esošo valstu iedzīvotājiem. Īpašā preses konferencē ceturtdien par jaunās kārtības ieviešanu informēja valsts iestāžu pārstāvji.

Preses konferencē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka situācija pasaulē ar Covid-19 izplatību pasliktinās un gandrīz jau mēnesi saslimstība ir ļoti augsta. "Saslimstība ar Covid-19 Eiropas Savienības valstīs mūsu reģionā nepieaug un arī nesamazinās. Vairākas valstis ziņo par lokāliem uzliesmojumiem, dažās valstīs ir pieaugums kā sekas tam, ka ierobežojošie pasākumi varbūt tika pārāk ātri atcelti vai cilvēki ne tik labi ievēroja sociālo distancēšanos. Vairākās valstīs arī turpinās samazinājums," skaidroja Perevoščikovs.

Vērtējot situāciju Latvijā, viņš atgādināja, ka pēc sistemātiskas saslimstības samazināšanās pagājušā nedēļā bija novērots pietiekami liels pieaugums. Datu analīze liecina, ka šie saslimšanas gadījumi nav sporādiski un izplatīti sabiedrībā. Tie koncentrējas ap dažiem uzliesmojumiem. "No vienas puses tas nav labi, ka cilvēki inficējas un slimība izplatās grupveida saslimšanas vai lokāla klāstera veidā, bet no otras puses ir labi tas, ka šie gadījumi ir atklāti, jo epidemiologi turpina strādāt ar katru individuālo gadījumu. Mēs sazināmies ar kontaktpersonām, informējam par inficēšanās risku, un tas palīdz identificēt visus gadījumus, kuri pakļauti inficēšanās riskam un cilvēkus, kuri inficējas," sacīja Perevoščikovs.

"Diemžēl šī pēdējā nedēļa parādīja vienu jaunu aspektu, kas līdz šim iepriekšējos gadījumos nebija zināms. Pašā sākumā, kad Covid-19 ienāca Latvijā, pirmie cilvēki inficējās ārzemēs, pēc tam inficējās viņu ģimenes locekļi, darba biedri. Pēc tam parādījās uzliesmojumi slimnīcās, kur slimoja ārstniecības personas, un sociālās aprūpes iestādēs. To visu mēs izgājām un daudz ko mums izdevās apturēt un ierobežot. Jau vairāk nekā mēnesi medicīnas un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki neslimo, pacienti neinficējas. Kas ir jauns – lielie uzliesmojumi pagājušā nedēļā ir saistīti ar to, ka cilvēki apmeklēja restorānus, pulcējās, neievēroja sociālo distancēšanos, bija kontaktā ar ārzemniekiem un cilvēkiem, kuri atbrauca no ārzemēm. Ne vienmēr bija ievērota karantīna. Vairāk nekā puse inficēšanās gadījumu bija saistīti ar šiem jaunajiem riskiem," skaidroja Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, šādi riski – bāri, diskotēkas, naktsklubi – varbūt nav jauni Eiropas Savienībā, bet mēs šo scenāriju piedzīvojām tikai pagājušā nedēļā. "Mums izdevās šos uzliesmojumus apturēt. Diemžēl katrs trešais vai ceturtais gadījums atkarībā no nedēļas ir saistīts ar to, ka cilvēks ir inficējies ārzemēs. Cilvēki atgriežas, un pārsvarā tie ir Latvijas piederīgie, bet ir arī no ārvalstīm ar uzturēšanās atļaujām. Pēdējās nedēļās viņi inficējās Zviedrijā, Krievijā, Ukrainā, Uzbekistānā un vairākās citās valstīs ir pa vienam gadījumam. Šie gadījumi ir, un diemžēl ne vienmēr šie gadījumi aprobežojas tikai ar vienu saslimšanu. Vairākos gadījumos turpināja inficēties ģimenes locekļi, draugi, paziņas un kolēģi. Mums ir mainījies saslimušo vecums – vidējais saslimušais ir kļuvis jaunāks, un tas saistīts ar starptautiskajiem ceļojumiem, izklaides pasākumiem. No vienas puses ir labi, ka viņi slimo vieglāk, bet no otras puses tas dod infekcijai lielākas iespējas izplatīties," teica Perevoščikovs.

Viņš atgādināja, ka inficēšanās izmeklējumu skaits nesamazinās, un katru dienu Latvijā vidēji tiek pārbaudīti 1500 cilvēki – gan slimnieki, gan cilvēki, kas iestājas slimnīcās. "Mēs varam pietiekami droši pateikt, ka mēs ļoti labi kontrolējam populācijas inficēšanās skaitu," uzsvēra Perevoščikovs.

Kopumā vērtējot datus par pēdējām dienām, viņš atzina, ka situācija ir pietiekami stabila un tuvākajās dienās, visticamāk, mēs vēl novērosim inficēšanās gadījumu skaita samazināšanos. "Taču mēs aicinām būt uzmanīgiem ar tiem cilvēkiem, kas bijuši ārzemēs. It sevišķi tajās valstīs, kur saslimstība ir ļoti augsta. Ne tikai viņiem pašiem vajadzētu ievērot divu nedēļu karantīnu un nekontaktēties ar cilvēkiem, bet arī viņu draugiem, radiniekiem vajag izvairīties no kontaktiem ar viņiem divas nedēļas," piekodināja SPKC pārstāvis.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, vai ir patlaban Latvijā neizsekojami inficēšanās gadījumi, Perevoščikovs sacīja, ka kopumā ir bijuši neizsekojami gadījumi, bet tie bijuši visai fragmentāri. Tomēr bija arī tā, ka, vēlāk atrodot vēl gadījumus, epidemiologiem izdevās atrast epidemioloģisko saikni. Tātad, piemēram, ja pirms nedēļas par kādu gadījumu nebija skaidrība, tad vēlāk jau tas var būt zināms, jo epidemioloģiskā izmeklēšana notiek nepārtraukti. "Pēdējā laikā neizsekojami inficēšanās gadījumi vairs nav reģistrēti," sacīja Perevoščikovs.

Savukārt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs preses konferencē atzina, ka policijas uzdevums cīņā ar infekciju – kontrolēt pašizolācijas un pulcēšanās ierobežojumu ievērošanas kontroli – ir liels un nozīmīgs, un nav taisnība, ja kādam šķiet, ka policija pēdējā laikā ir "atslābusi", šo darbu darot. "Mēs bijām samazinājuši kontroles pasākumu intensitāti, proti, retāk kontaktējāmies ar cilvēkiem, kas jākontrolē. Taču, tikko situācija mainījās no stabilas un nelabvēlīgāku, mēs uzreiz atgriezāmies pie regulārākiem kontroles pasākumiem," sacīja Arājs.

Viņš pastāstīja, ka kontroles process policijā notiek tā, ka no robežsardzes tiek saņemtas iebraukušo anketas, ko policijas centrālā struktūrvienība analizē un dod uzdevumu vietējiem iecirkņiem veikt pārbaudes. Policijas teritoriālās struktūrvienības sazinās ar konkrētajām personām. "Esam pateicīgi, ja robežsargi rūpīgāk pasekotu anketu aizpildīšanas kvalitātei, jo tad mums ir drošāki dati un mēs varam ātrāk identificēt un sazināties ar cilvēkiem, izprast viņu kopējo nostāju un tad vienoties, kādā veidā mēs organizējam kontroles pasākumus," skaidroja Valsts policijas pārstāvis.

"Varbūt kādam šķiet, ka mēs dodamies pie personas dzīves vietā un prasām paskaidrojumus. Nē. Absolūti lielākajā daļā gadījumu šo pasākumu organizējam, izmantojot tālruni vai videozvana iespēju. Tādā veidā varam nodrošināt, ka mums nav jādodas pie personas, kura atrodas pašizolācijā. Protams, ka ir gadījumi, ja persona neatbild vai ir informācija par noslieci neievērot pašizolāciju, tad dodamies arī izbraukumos," piebilda Arājs.

Statistika liecina, ka no 1. jūlija līdz 15. jūlijam veikti 5412 zvani, kā arī 999 izbraukumi pie personām. "Pietiekami iespaidīgs skaitlis. Mēs to darām un darīsim arī turpmāk. Mēs saprotam, ka tiks saņemts vairāk anketu, tāpēc attiecīgi mēģināsim kāpināt esošo kapacitāti, lai visu varētu apstrādāt un vēl ātrāk noreaģēt uz informāciju. Meklēsim arī dažādus elektroniskus rīkus informācijas apstrādei," solīja Arājs.

Viņš norādīja, ka ir parādījušies arī jautājumi par pašizolācijas vietas maiņu, jo ir bijuši tādi gadījumi, kad persona noīrējusi kādu dzīvokli, bet tajā nav apstākļi, kuros varētu dzīvot. "Tādos gadījumos personai ir jāinformē policija. Mēs aicinām izmantot "latvija.lv" iespēju un iesniegumu rakstīt elektroniski. Vienkāršākais veids ir informēt tieši policijas darbinieku, kas sazinās ar personu, ja ir zināms, ka mainīsies apstākļi," ieteica Arājs.

"Kopumā jāsaka, kā pārkāpumu nav kritiski daudz, jo dominējoši lielākā daļa tomēr saprot savu atbildību, ja, piemēram, aplipinās veselu māju, kur pēc tam būs jādodas visiem kopīgi pašizolācijā, tāpēc ievēro noteiktos ierobežojumus. No 1. jūlija tādi pārkāpumi visā valstī ir 38 bijuši, kas ir salīdzinoši niecīgs skaitlis. 17 lietvedības ir uzsāktas tieši par pašizolācijas neievērošanu, bet pārējās it saistītas ar komercdarbību, ko arī mēs kontrolējam. Kad 10. jūlijā tika pieņemtas papildu prasības sabiedriskās ēdināšanas vietām, mēs uzreiz devām uzdevumu reaģēt, apmeklēt šīs vietas un primāri brīdināt par jaunajām prasībām. Tādas vizītes no 11. līdz 15. jūlijam ir bijušas 678, un Valsts policija nav uzsākusi nevienu lietvedību pret komersantiem. Ir izteikti deviņi brīdinājumi, novēršot pārkāpumus. Aicinām uztvert ar izpratni policijas darbu, uzraugot Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus," teica Arājs.

Jau vēstīts, ka trešdien Ministru kabinets pieņēma vairākus lēmumus, kas ļauj atbildīgajām institūcijām iegūt pilnīgāku informāciju par Latvijā ieceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstniekiem. Tāpat tika samazināta nepieciešamība trešo valstu valstspiederīgajiem ierasties Latvijā uzturēšanās atļauju un vīzu kārtošanai.

Ziņots, ka no ceturtdienas, 16. jūlija, visām personām, kuras ieceļo Latvijā, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, jāaizpilda anketa, kurā apliecina, ka ievēros Latvijā noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Ieceļotāja anketa ir jāaizpilda gan ārvalstu tūristiem, gan Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atgriežas mājās.

Anketā persona norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni saziņai un faktiskās dzīvesvietas adresi, kurā būs sasniedzama. Anketā norāda arī valstis, kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijā, un izbraukšanas datumus no tām.

Ja persona ir uzturējusies valstī, uz kuru saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē publicēto informāciju ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, tā apliecina, ka ievēros noteiktos īpašos piesardzības pasākumus, tostarp 14 dienu pašizolāciju.

Pārvadātājs ir atbildīgs par aizpildītās anketas iespējami ātru nodošanu Valsts robežsardzei, ja apliecinājumā ir norāde par personas uzturēšanos valstī, uz kuru saskaņā ar SPKC publicēto informāciju ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi (Valsts robežsardze šo anketu nodod Valsts policijai). Kā arī pārvadātājam anketa jānodod SPKC, ja anketā ir norāde par uzturēšanos tikai tādā valstī, uz kuru nav attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi.