Latvijā jau 2019. gadā kritās dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, bet tagad Mežs prognozēja, ka dzimstības radītāji šogad varētu pasliktināties vēl krasāk, ko veicina vājā demogrāfijas politikas īstenošana un cīņa ar Covid-19.
"Man ir bail gaidīt jaunākos datus, it sevišķi par to, cik daudz Latvija no 2018. gada iegulda demogrāfiskās situācijas uzlabošanā. Latvijā ir daudz dokumentu par demogrāfiju, taču tikai valsts budžets ir tas, kas parāda, vai valsts politikas prioritātes būs ar kādu segumu. Un tur var redzēt, ka demogrāfijas uzlabošanas jautājumiem uzmanība ir arvien mazāka," sacīja Mežs.
Viņaprāt, Latvijas rīcība demogrāfijas uzlabošanas jautājumos nav tālredzīga, jo Latvijā nav nevienas augstas amatpersonas, kas atbildētu par ģimenes lietām, atbalstu jaunajām ģimenēm un bērnu atbalstu. "Piemēram, Igaunija šo problēmu laboja un atjaunoja ģimenes lietu ministra amatu, jo tik nozīmēta persona, kura nesa atbildību par tik svarīgiem jautājumiem kā demogrāfija un tās uzlabošana," sacīja Mežs.
Jau ziņots, ka Mežs jau gada sākumā prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.
Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā, valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.
Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.