Aglonas svētki notiks – aktuāls jautājums par dalībnieku skaitu, saka Stankevičs  (98)

Viņš stāstīja, ka Aglonas bazilikas Sakrālajā laukumā iespējams uzņemt ap 200 000 cilvēku, parasti uz šiem svētkiem pulcējas ap 50 000. "Šajā reizē, es domāju, būs mazāk," izteicās garīdznieks. Pēc viņa teiktā, šobrīd gan no draudžu locekļu, gan garīdznieku puses ir interese par to, kā rīkoties – iet svētceļojumā uz Aglonu, vai nē. Stankevičs sacīja, ka svētceļniekiem var nākties rēķināties ar papildu ierobežojumiem un grūtībām, taču, piemēram, ja pašvaldības atsaka naktsmītnes, tad svētceļnieki var ņemt ceļā līdzi teltis un nakšņot tajās.

Viņš akcentēja, ka svētceļniekiem nepieciešams ievērot visus valsts un epidemiologu noteiktos pašaizsardzības principus. Savukārt Aglonā svētceļnieku naktsmītnēm tiks sagatavotas istabiņas, kurās būs izvietoti dezinfekcijas līdzekļi, kā arī starp gultām nodrošināta ieteiktā distance, un tur svētceļnieki "nebūs kā siļķes mucā".

Stankevičs stāstīja, ka šogad paredzēts svētceļniekus Sakrālajā laukumā sadalīt pa sektoriem – katrā no tiem varēs atrasties ierobežots cilvēku skaits, lai būtu nodrošināta ieteiktā divu metru distance. Katram apmeklētājam būs savs sektors jāievēro un jāzina tā numurs, lai, ja starp svētku svinētājiem būs bijis kāds Covid-19 saslimušais, būtu vieglāk identificēt viņa kontaktpersonas.

Pēc garīdznieka teiktā, vērojot kopējo epidemioloģisko situāciju, iespējams, būs jādomā par sejas aizsargmasku lietošanu un, iespējams, vēl citiem papildu epidemioloģiskās drošības pasākumiem šajos svētkos.

Stankevičs atzīmēja, ka šogad uz Aglonu netiek aicinātas svētceļnieku grupas no ārvalstīm, savukārt Latvijas augstākās valsts amatpersonas, līdzīgi kā katru gadu, saņems ielūgumus uz svētkiem.

Svētku galveno dievkalpojumu 15. augustā vadīs apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs, kura faktiskā dzīvesvieta ir Lietuvā. Tā kā ar Lietuvu Latvijas robežas ir atvērtas un tā nav augsta riska Covid-19 izplatības valsts, tad nuncijam nebūs jāievēro 14 dienu pašizolācija, sacīja arhibīskaps, piebilstot, ka nav zināms, ka uz svētkiem būtu aicināti citi ārvalstu viesi.

"Es aicinu visus, kuri atturēsies no brauciena vai došanās kājām uz Aglonu, sekot notiekošajam attālināti un attālināti piedalīties krusta ceļā un dievkalpojumos," sacīja Stankevičs, papildinot, ka arī šogad, tāpat kā citus gadus, tiks nodrošināta svētku pasākumu translācija medijos.

Komentējot piezīmi, ka Tieslietu ministrija šogad aicinājusi noteikt, ka svētku pasākumos Aglonā drīkst pulcēties līdz 3000 cilvēkiem, nevis, kā iepriekš noteiks, 1000 cilvēku, Stankevičs sacīja, ka Aglonai, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, 3000 cilvēku ir ļoti maz.

Šobrīd gan ir izveidota valsts iestāžu un baznīcas sadarbības jeb darba grupa, kuras tikšanās paredzēta piektdien, 17. jūlijā, dienas vidū Aglonā, un tieši darba grupas kompetencē būs noteikt vadlīnijas šī gada pasākuma norisei. Katrā ziņā gala lēmumi gaidāmi pirms pašiem svētkiem, stāstīja arhibīskaps, paužot cerību, ka galvenais svētku dievkalpojums tomēr šogad Aglonā notiks.

Komentējot veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) piedāvājumu apsvērt iespēju šogad šos svētkus svinēt attālināti, Stankevičs sacīja, ka ministre kā atskaites punktu ņēmusi pāvesta Franciska Lieldienu dievkalpojumu, kas tika vadīts tukšā sv. Pāvila laukumā. Pēc viņa teiktā, tad situācija bijusi pilnīgi atšķirība – bijis saslimšanas "pīķis" un Itālijā cilvēki slimojuši un aplipināti "pa labi un pa kreisi". Šobrīd situācija ir pavisam citāda un, nosakot šādu ierobežojumu, tas konkrētajā situācijā būtu nesamērīgs. "Paskaties uz ielām, paskaties, kas notiek veikalos – tur dzīvība kūsā," sacīja garīdznieks.

"Delfi" jau rakstīja, ka Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm.

Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavai Marijai veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6. gadsimtā. Latvijas teritorijā šo tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700. gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci – koka dievnamu – un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Šie svētki katru gadu pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, kam tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.