VK policiju lūdz vērtēt NVD masku un respiratoru iegādi; ministrija skaidro apstākļus (plkst. 16.10)  (91)

Tomēr tā ar savām darbības metodēm nav konstatējusi, ka ir notikusi koruptīva darbība, tāpēc jāgaida Valsts policijas (VP) veiktās pārbaudes rezultāti, pirmdien žurnālistiem atzina Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Savukārt Veselības ministrija (VM) saistībā ar VK veikto revīziju par individuālo aizsardzības līdzekļu – aizsargmasku un respiratoru – piegādes procesu veselības sektorā, izplatījusi preses paziņojumu, kurā vērš uzmanību uz vairākiem apstākļiem, kas ietekmēja lēmumu pieņemšanu.

VK ir pabeigusi pirmo revīziju par veselības resora aizsarglīdzekļu iepirkumiem, un pirmdien klātienes preses konferencē Valsts kontroliere dalījās ar secinājumiem.

VK pārstāvji atzīst, ka tā dēvētais četru acu princips netika nodrošināts veselības resora iepirkumos, un par to sava daļa atbildības jāuzņemas arī to pārraugošajai Veselības ministrijai (VM)

Runājot par veselības resora individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem, Krūmiņa uzsvēra, ka vienlaikus ar VK pārbaudes ir sākusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) un VK sadarbojas ar policiju, kā vienmēr izvērtējot, lai nedublētos un katra institūcija izvērtētu ar savām metodēm un atbilstoši saviem standartiem.

Detalizēti aprakstot VK veikto darbu, Krūmiņa pastāstīja, ka pirmais jautājums, uz ko tika meklēta atbilde, bija tas, cik gatava ārkārtējai situācijai bija Latvija. "Jāsaka tā, ka gatava nebija. Tāds valsts civilās aizsardzības sistēmas pamata dokuments kā civilās aizsardzības plāns bija zaudējis spēku jau 2017.gadā, un uz šīs situācijas sākumu mums tāda vispār nebija," skaidroja Krūmiņa.

Arī valsts materiālo rezervju uzskaitījums, kam būtu jābūt rezervē, bija zaudējis spēku, bet finansējums šo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi tika piešķirts 2018. gadā. "Līdz ar to jāsaka, ka drošības spilvena Latvijai nebija," atzina valsts kontroliere. Tāpēc situācija bija tāda, ka uz 1. martu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rīcībā bija masku un respiratoru krājumi septiņām dienām.

Krūmiņa norādīja, ka jāņem vērā arī tas, ka, par ja būtu civilās aizsardzības plāns, tas būtu paredzēts gripas pandēmijai, bet šāda Covid-19 pandēmija nebija paredzama. Tomēr jebkurā gadījumā tas, ka civilās aizsardzības sistēma bija atstāta novārtā, nebija labākais starta punkts, ar ko Latvija saskārās pandēmijas sākumā, atzina Krūmiņa.

Ieskicējot Veselības ministrijai uzticēto līdzekļu apjomu, Krūmiņa atgādināja, ka laikā no 3. līdz 20.martam Veselības ministrijai tiek piešķirti 11,7 miljoni eiro. Aizsargmaskas un respiratori veselības resora iestādēm – NVD un NMPD – tika iegādāti par 5,7 miljoniem eiro, no kuriem NMPD tika iegādāti par 0,02 miljoniem eiro, bet NVD 5,7 miljoniem. No 2. aprīļa šo iepirkuma proces pārņēma aizsardzības resors, un tas tiks vērtēts jau atsevišķi līdz augusta otrajai pusei.

Maskas un respiratorus veselības nozares pārstāvjie iegādājās no astoņiem komersantiem par 5,7 miljoniem eiro. Pirmos līgumus noslēdza NMPD, bet pēc tam to visu divu nedēļu laikā pārņēma NVD, kas slēdza līgumus ar pieciem piegādātājiem par 5,7 miljoniem - "Lauma Fabrics", "Saules aptieka", "GP Nord", "Tavol" un "ATTA-1".

Vērtējot iepirkumu veikšanu, VK saskatīja neapmierinošas lietas. "Protams, veicot pārbaudes, mēs apzinājāmies, ka tā bija situācija ar ļoti daudziem nezināmajiem un neskaidrībām un prasīja ātru rīcību. Tajā pat laikā ir lietas, kas nenotika tā, kā tām vajadzēja notikt, un kas būtu jāņem vērā nākotnē," uzsvēra Valsts kontroliere.

No 3. marta bija jau spēkā lēmums, ka šīm iegādēm var nepiemērot Publisko iepirkumu likuma (PIL) prasības, lai procesu varētu veikt pēc iespējas ātrāk. "Šeit gan jāuzsver, ka, pat ja nav spēkā publisko iepirkumu normas, joprojām ir spēkā daudzi citi normatīvie akti, kas nosaka, kā jārīkojas valsts pārvaldē. Pieminēšu kaut vai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas liek rīkoties tā, lai būtu izsekojams process un iepirkumu rezultātā valstij būtu iegādāts labākais," atgādināja Krūmiņa, piebilstot, ka bija jāizveido sistēma, kas novērstu riskus neefektīvai rīcībai.

"Ne īpaši labi bija arī tas, ka vadlīnijas, kā rīkoties situācijā, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, parādījās tikai apmēram pēc diviem mēnešiem. Respektīvi, 29. aprīlī Finanšu ministrija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publiskoja šādas vadlīnijas, lai procesi būtu izsekojami un sakārtoti," situāciju raksturoja Krūmiņa.

Atsevišķs stāsts ir par to, kāds revīzijā atklājās lēmumu par līgumu slēgšanu pieņemšanas process, veicot iepirkumus. "Diemžēl jāatzīmē, ka lēmumi tika pieņemti vienpersoniski, un, protams, ka tas rada korupcijas risku," teica Krūmiņa.

Revīzijas laikā secināts, ka bijusi ar mutisku rīkojumu NVD izveidota darba grupa, taču neizdevās atrast dokumentālus pierādījumus par tās darbību. "Lēmumu, ar ko slēgt līgumus, pieņemšanā nedarbojās četru acu princips. Lēmumi tika pieņemti vienpersoniski, un tos pieņēma direktors. Pēc tam par šiem lēmumiem tika informētas arī citas iesaistītās puses, bet pats lēmuma pieņemšanas process bija vienpersonisks," uzsvēra Valsts kontroliere.

Vienlaikus VK revīzijā secināja, ka ir definēti atlases kritēriji piegādātājiem – piegāžu ātrums, preču atbilstība, kvalitātes atbilstība utt., bet viss šis process nav dokumentēts, līdz ar to audita iestāde ar audita metodēm nevar izsekot, kā ir noticis piegādātāju atbilstības izvērtējums, atzina Krūmiņa, piebilstot, ka tas ir ļoti negatīvs aspekts.

"Diemžēl arī secinājām, ka ne visi iesniegtie piedāvājumi bijuši apkopoti un pieejami, lai pati nozare varētu sekot līdzi tam, vai tiešām ir maksimāli izslēgti negodprātīgi pieteicēji," teica Krūmiņa.

VK bažas raisījusi arī piegādāto preču kvalitātes atbilstības kontrole. Krūmiņa atgādināja, ka Eiropas Savienībā tobrīd tika pieļautas dažādas novirzes no prasībām, bet arī šajā gadījumā Ministru kabinets kavējies un tikai 9. aprīlī noteicis kārtību, kādā ir atļauts iegādāties preces bez atbilstoša marķējuma. Tāda kavēšanās paaugstina nenoteiktības līmeni un apgrūtina darbu institūcijām, kam bija jārīkojas, norādīja Krūmiņa. Revidentiem nav izdevies iegūt informāciju, kādēļ šādu procedūru izstrādei bijis nepieciešams mēnesis laika. Viņa arī pievērsa uzmanību faktam, ka "Lauma Fabrics" piegādāja 30 tūkstošus respiratoru bez sertifikāta laikā, kad tas vēl nebija atļauts.

Laikā, kad jau bija parādījusies informācija par iespējamiem viltojumiem, NVD un NMPD organizēja masku kvalitātes un sertifikātu atbilstības pārbaudes. Latvijā gan nav pilnībā atbilstošu laboratoriju, un arī bijušas grūtības rast risinājumu ārpus Latvijas. Pārbaudes Latvijā veica RTU, RSU, Veselības inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

"Tas, ko mēs pārmetam, ir, ka šajās pārbaudēs neredzam konsekvenci un tās nav veiktas visām piegādātajām partijām. "Tavol" respiratori vispār netika pārbaudīti. Vienlaikus jāatzīst, ka Valsts kontroles rīcībā nav informācijas par dokumentētām ārstniecības iestāžu sūdzībām un neapmierinātību par piegādāto individuālo aizsarglīdzekļu kvalitāti," sacīja Krūmiņa.

Kopumā novērtējot revīzijas secinājumus, Valsts kontroliere sacīja, ka ar audita metodēm darbs ir padarīts, un ka gadījumos, kas jau saistās ar operatīvās darbības metodēm – datu avotu izņemšanu – tas ir tiesību aizsardzības institūciju kompetencē. "Mēs visu iegūto informāciju esam nodevuši ENAP, kas veic resorisko pārbaudi, tajā skaitā meklējot atbildi uz jautājumu, vai nepastāv slepenās vienošanās dažādu piegādātāju izvēlē. Mēs diemžēl ar audita metodēm nevarējām iegūt pārliecību par to, ka piegādātāju izvērtēšana notikusi atbilstoši visiem kritērijiem," secināja Krūmiņa.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, cik atbildīgs vienpersoniski par šo ir tā brīža NVD direktors Edgars Labsvīrs un vai VK atbalsta viņa pieņemto lēmumu atkāpties no amata kā adekvātu rīcību, Krūmiņa teica, ka amata atstāšanu nekomentē.

"Gribu teikt, ka atbildībai ir jābūt arī uzraugošajai ministrijai. Skaidrs, ka mirklī, kad bija ļoti lielā neskaidrība, nevaru pateikt, cik viens Labsvīrs tika atstāts ar izpratni par to, kā jārīkojas šajā situācijā. Jā, nedarbojās iepirkumu likums, bet nevarētu būt īpašas problēmas nodrošināt četru acu principu, ka izvērtēšanas rezultātā pieņemts labākais lēmums. Attiecībā uz piegādātāju publiskošanu, arī tur nevarētu būt lielas problēmas atrast palīdzīgu roku dienestā vai ministrijā, lai nodrošinātu iesniegto piedāvājumu publiskošanu. Es pilnīgi noteikti nevaru atbildēt par to, cik Labsvīrs sadarbojās vai nesadarbojās, jo tas nav mūsu kā audita iestādes uzdevums vērtēt konkrētās personas atbildību. Tieši tāpēc mums ir tiesību aizsargājošās iestādes, kuras skatās, kas aiz kura lēmuma bijis," teica Krūmiņa.

Savukārt uz "Delfi" jautājuma, vai revīzijā secināts, ka viņš apzināti viens pats visu lēmis un nav iesaistījis dienesta kolēģus, VK padomes locekle Inga Vārava paskaidroja, ka revīzijā netika iegūta informācija, ka NVD vai ministrijā kāds no ierēdņiem vai darbiniekiem justos "nepamatoti atraidīts no dalības šajā procesā". "Mēs pārbaudi sākam tajā mirklī, kad Labsvīrs jau bija paziņojis, ka aiziet no amata, un tikāmies vairākās intervijās ar NMPD, NVD, Veselības ministrijas pārstāvjiem, bet ar Labsvīru mēs jau vairs netikāmies. Mums ar viņu bijusi tikai sarakste, tā ka neesam ietekmējušies no viņa stāstiem, cik sarežģīta bijusi situācija," piebilda Vārava.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par VK publiskoto informāciju, ka vienošanās ar piegādātājiem notika mutiski, telefoniski un "WhatsApp" lietotnē, Vārava atzina, ka revidentiem tika nodota tā elektroniskā pasta sarakste, ka pēc Labsvīra palika dienestā. Krūmiņa piebilda, ka VK strādā ar to informāciju, ko tai iesniedz, bet ENAP jau var strādāt ar savām metodēm informācijas iegūšanai.

Savukārt uz jautājumu, vai četru acu principa neievērošana ir kādu normatīvo aktu pārkāpums, Vārava atkārtoja, ka neviens nebija atcēlis Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, un tas nozīmē to, ka iestādes vadītājam jāgūst pārliecība, ka ir izvēlēts valstij izdevīgākais piedāvājums. Tas arī nozīmē, ka lēmumu pieņemšanas būtiskiem aspektiem ir jābūt dokumentētiem, lai gūtu tādu pārliecību. "Lēmuma pieņemšana nav nekur dokumentēta. Arī pirmdokumentos par piedāvājumiem revidenti nevar iziet lēmuma pieņemšanas ceļu, lai izvērtētu atbilstību kritērijiem, jo šajos piedāvājumos iztrūkst ļoti daudz būtiskas informācijas. Lēmumu pieņēmis viens cilvēks, viņš to nav dokumentējis, tāpēc nav iespējams izsekot lēmumu pieņemšanas ceļam. Tieši šis komplekts ir visnelabvēlīgākais šajā situācijā," skaidroja Vārava.

"No korupcijas riska un labas pārvaldības viedokļa vienpersoniska šādu lēmumu pieņemšana būtiski paaugstina risku," secina Krūmiņa.

Lūgta vērtēt, kādai jābūt Veselības ministrijas rīcībai, Krūmiņa uzsvēra, ka laiks bija sarežģīts un "gatavu recepšu nebija". "Ir pieļautas nepareizas lietas, un tā nedrīkstēja darīt. Bet būtisks jautājums ir, kāds būs ENAP secinājums, vai bija tikai riski vai koruptīvas darbības. Mēs vēlamies, lai nākotnē tiktu izveidota sistēma, lai šādu risku nebūtu, bet šobrīd sava audita rezultātā mēs nevaram vēl pateikt, ka koruptīvais darījums ir noticis. Tieši tāpēc gaidām tiesību aizsargājošo institūciju viedokli," teica Valsts kontroliere.

Savukārt VM saistībā ar VK veikto revīziju par individuālo aizsardzības līdzekļu – aizsargmasku un respiratoru – piegādes procesu veselības sektorā, izplatījusi preses paziņojumu, kurā vērš uzmanību uz vairākiem apstākļiem, kas ietekmēja lēmumu pieņemšanu.

VM norāda, ka NVD veiktais individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums tika veikts ārkārtējos apstākļos, kad izšķiroša loma bija spējai pieņemt lēmumus un panākt ātru rezultātu. Rezultātā īstenotais iepirkums ļāva nodrošināt ārstniecības iestādes ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiešā veidā pasargāt ārstus, māsas un citas ārstniecības personas viņu darbā.

2020. gada sākumā nekas neliecināja par pandēmijas riskiem un bezprecedenta individuālo aizsardzības līdzekļu apjoma palielinājumu pasaulē. Līdz ar to, sākot ar februāri, kad sāka pieaugt saslimstība ar Covid-19, masku, respiratoru u.c. individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde kļuva apgrūtināta.

VM atzīmē, ka uzskatāms piemērs ir Eiropas Komisijas 28. februārī izsludinātais kopējais iepirkums visu dalībvalstu apgādei ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem - tas beidzās bez rezultāta. Savukārt otrs EK izsludinātais iepirkums 25. martā ļāva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) slēgt līgumu par masku iegādi tikai 6. maijā.

Visi piegādātāji, ar kuriem bija noslēgti līgumi ar NMPD un slimnīcām, nevarēja nodrošināt līgumos paredzētās piegādes. Pēc Pasaules veselības organizācijas izsludinātās pandēmijas tika pieņemts lēmums par ārkārtējo situāciju Latvijā, akcentē VM.

Jau no 17. marta līdz 2. aprīlim NVD varēja nodrošināt nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu. Pēc minētā datuma centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām sāka veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, norāda ministrijā.

VM norāda, ka NVD mājaslapā ir pieejami šī laika posmā noslēgtie līgumi un darījumi, ko apstiprina preču pavadzīmes, par medicīnas preču, ierīču iegādi un piegādi, kā arī informācija par to izlietojumu.

"Delfi" jau ziņoja, ka 3. jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijai izskatot opozīcijas deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā, Valsts policijas, kura veic resorisko pārbaudi, pārstāvis deputātus informēja, ka pagaidām darījumos nav saskatīts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Savukārt VK padomes locekle Ilze Grīnnhofa deputātiem pastāstīja, ka VK ir uzsākusi vairākas revīzijas un pārbaudes notiek vairākos virzienos.

"Esam ziņojuma sagatavošanas stadijā, līdz ar to šobrīd par konkrētiem secinājumiem vēl informēt nevaru. Tas, ko varu pateikt, ka viena pārbaude aptver laika posmu līdz 2. aprīlim, kad iepirkumi atradās veselības resora iestāžu atbildībā. Otra pārbaude aptver laiku pēc tam, kad iepirkumus pārņēma Aizsardzības ministrijas resors. Mēs vērtēsim, kā šie iepirkumi ir veikti, un sniegsim savu vērtējumu. Mēs pievērsīsim uzmanību tam, kāda bija situācija Eiropā kopumā, kādi paziņojumi par atkāpēm no ierastās kārtības bija nākuši no Eiropas Komisijas preču atbilstības vērtēšanā, iepirkumu procedūrā. Šādu visaptverošu paketi mēs piedāvāsim un mūsu mērķis ir līdz jūnija beigām darbu pabeigt. Valsts kontrole likuma ietvaros dos iespēju iestādēm iepazīties ar secinājumiem un sniegt komentārus. Līdz ar to ziņojuma publicēšana varētu būt jūlija sākumā," teica Grīnhofa.

Opozīcijas deputāti pieprasījumā norādīja, ka Veselības ministrija un Aizsardzības ministrija ir organizējušas vairākus liela apjoma masku un respiratoru iepirkumus, nepiemērojot publiskā iepirkuma regulējumu, tādēļ deputātiem ir bažas par problēmām šajos iepirkumos. Deputāti atgādināja, ka Valsts kontrole un policija ir uzsākusi pārbaudi par individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumiem.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska deputātus informēja, ka viņa vadītā pārvalde veic resorisko pārbaudi, cieši sadarbojoties ar VK, no kuras saņemts arī situāciju izklāstu apkopojums.

Īsi ieskicējot galvenos policijas pārbaudes virzienus, Bauska pastāstīja, ka policija pārbauda iesaistīto uzņēmumu un institūciju iespējamo vienošanos, kas izstumj citus tirgus dalībniekus no darījuma. "Te ir runa par pirmajiem darījumiem, kas notika šī gada martā. Ar šo pārbaudi mēs vai nu apstiprināsim vai novērsīsim bažas, kas izskanēja no dažiem deputātiem šajā sarunā," teica Bauska.

Policija ir izsūtījusi ļoti daudz pieprasījumu ārstniecības iestādēm, kas veica pacientu stacionēšanu, lai iegūtu informāciju par individuālo aizsarglīdzekļu, iespējamām sūdzībām, cenām un atbilstību kvalitātei.

"Apzinām visus piegādātājus, strādājam ar dokumentāciju, ar piegādātājiem notiek intervijas. Ir pieprasīta informācija vērtēšanai no Rīgas tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Veselības inspekcijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra ar mērķi noskaidrot kompetento iestāžu viedokli par preču atbilstību, kvalitāti, testēšanas rezultātiem un to skaidrojumu, kā arī apzinām prasības, kādām bija un ir jāatbilst individuālajiem aizsarglīdzekļiem, un vai tie atbilda izvirzītajām prasībām. Vērtējam arī iespējamo iesaistīto iestāžu darbību un varbūt arī potenciālo atbildību," stāstīja Bauska.

Viņš uzsvēra, ka policija nopietni un skrupulozi vērtē informāciju. "Pagaidām mēs neredzam jebkādu noziedzīga nodarījuma sastāvu, bet, ja tas būs, noteikti uzsāksim kriminālprocesu, veiksim izmeklēšanu un informācijas pārbaudi ar procesuāliem līdzekļiem. Pagaidām notiek resoriskā pārbaude," deputātus informēja Bauska.

"Delfi" jau ziņoja, ka aprīļa beigās pēc bažas par masku iepirkumiem raisošām publikācijām masu medijos Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja VK steidzami veikt auditu, informēt sabiedrību un ieteikt uzlabojumus par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem, kas raisījuši sabiedrības bažas par iespējami negodprātīgu rīcību.

Kariņš paziņoja, ka "mediķu, policistu un citu Covid-19 ierobežošanā iesaistīto ātra apgāde ar individuāliem aizsarglīdzekļiem ir prioritāte. Vienlaikus ir būtiski kliedēt sabiedrības bažas par to iepirkumiem. Esmu aicinājis Valsts kontroli steidzami veikt auditu, informēt sabiedrību un ieteikt uzlabojumus".

"Zinu, ka ļoti daudzi cilvēki ir mērķtiecīgi un atbildīgi strādājuši, lai nodrošināti mediķiem, policistiem un citiem nepieciešamos aizsarglīdzekļus. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai sabiedrība uzticas šīm procedūrām. Esmu šodien runājis gan ar veselības ministri, gan Valsts kontroles vadītāju, kura jau bija piedāvājusi veikt ātru novērtējumu, vai šī procedūra ir notikusi tā, kā tai vajadzēja notikt. Man kā valdības vadītājam ir svarīgi saprast, ka tas, kas tiek stāstīts, arī atbilst tam, kā patiesībā ir. Domāju, ka šāda revīzija ir vietā, lai stiprinātu sabiedrības uzticību procedūrām, kuras esam ieviesuši," tobrīd sacīja Ministru prezidents.