VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pabeiguši energoefektivitātes projekta īstenošanu Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā. Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts, informēja uzņēmumā.
Projekta gaitā atjaunota ēkas fasāde, nosiltināts jumts ārsienas, apgaismota fasāde, kā arī nomainīti logi un ārdurvis, kā rezultātā ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz pat 50%. Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts.
Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Būvdarbos tiek ieguldīti 481 710 eiro, kas sastāv no ES fondu līdzfinansējuma, gan VNĪ kapitālieguldījumiem.
Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju: VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja.
Paralēli ēkas siltināšanas darbiem pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma tika veikta kosmētiskā apdare ēkas iekštelpās, atjaunojot gadu gaitā dabiski nolietoto grīdas segumu, sienu un griestu krāsojumu, kā arī apdarot iekštelpu logu ailes pēc energoefektivitātes projekta īstenošanas. Vienlaikus tika realizēts interjera dizaina projekts ēkas 1. stāvā, kas kalpo reprezentatīvajai funkcijai – sēdēm un oficiālām sarunām.
Dizaina projektu veidoja arhitekte Elita Pole (SIA "Heinrihs un Pole"). Projekta ietvaros iegādātas mēbeles formālām un neformālām sarunām, iebūvējamie plaukti un krēsli koncertiem – kopumā aptuveni 100 vienību par 58 290 eiro, kā arī veikta aizkaru un paklāju piegāde par 5 650 eiro. Pēdējais lielākais remonts Valsts prezidenta rezidences ēkā Jūrmalā noslēdzās 2009. gadā.
Kā atgādina VNĪ, Valsts prezidenta rezidences nepieciešamību un tās atrašanos vietu Jūrmalā nosaka likums.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.
VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
