Ņemot vērā situāciju ar jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatību Latvijā, kā arī jaunā mācību gada tuvošanos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) veido nosacījumus izglītības darba organizācijai.
Kā portāls 'Delfi" uzzināja ministrijā, nosacījumu pamatā ir tas, ka mācību norise plānota klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un piesardzības pasākumus.
IZM aicina sabiedrību sekot oficiālajai informācijai, kuru sniedz par procesu atbildīgais informācijas avots – šajā gadījumā – IZM.
Apzinoties, ka jautājums par mācību gadu ir sabiedrības uzmanības lokā un tam pievērsta pastiprināta uzmanība, IZM publiski izziņos jaunos nosacījumus nekavējoties, tiklīdz tiem būs oficiāla dokumenta spēks.
Šobrīd iecerētie galvenie pamatnosacījumi izglītības procesā ir:
mācību process klātienē, nosakot iekšēju kārtību skolās;
organizēta personu plūsma, veicinot distancēšanos;
personīgā higiēna, individuāla veselības stāvokļa uzraudzība, īpaši riska grupu personām;
telpu uzkopšanas algoritms, telpu vēdināšana;
atbilstoši iestādes dibinātāja lēmumam izglītības procesu daļēji vai pilnībā var īstenot attālināti (7.-12.klasē, profesionālās izglītības iestādēs, augstākās izglītības iestādēs), lai veicinātu distancēšanos un atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, ciešā sadarbībā ar SPKC;
skolā ir izstrādāts rīcības plāns, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās;
iestādes vadītājs nosaka kārtību mācību un pedagogu darba organizācijai, tai skaitā komunikācijas kanālus ar skolēniem, vecākiem;
izglītības procesam klātienē izglītības iestādē nepiemēro vispārējos pulcēšanās ierobežojumus;
profesionālas izglītības ietvaros prakses notiek klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus arī uzņēmumā, kur notiks prakse;
augstskola nosaka kārtību, kādā apjomā studiju programmu vai tās daļu var īstenot attālināti, piemēram, ja ārvalstu studējošais ierobežojumu dēļ nevar ierasties klātienē Latvijā.
Veselības ministrija norāda, ka pašvaldības un skolu vadība individuāli saņems SPKC epidemiologu atbalstu, vērtējot izglītības iestādes darba procesa organizēšanu situācijā, ja saslimstības rādītāji pasliktināsies vai izglītības iestādē būs atklāts kāds saslimšanas gadījums ar Covid-19.
IZM rosina, ka klase būtu jāpielīdzina vairāk noslēgtai personu grupai, līdzīgi kā darba vieta pieaugušajiem vai lielāka ģimene, tāpēc distancēšanās būs jāievēro, ja tas objektīvi ir iespējams.
Savukārt koplietošanas telpās skolā – sporta zālē, ēdnīcā, gaiteņos, starp dažādām klasēm – vispārējās distancēšanās prasības būs spēkā.
Attiecībā uz bērnudārziem, nometnēm un pieaugušo izglītību turpmāk saglabāsies šobrīd spēkā esošie nosacījumi.
Šis regulējums būs ietverts Ministru kabineta noteikumu Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" grozījumos, kurus plānots valdībā izskatīt 28. jūlijā. Papildus normatīviem aktiem tiks izstrādāti ieteikumi piesardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai – bērnudārziem, vispārējās un profesionālas izglītības iestādēm.
"Delfi" jau rakstīja, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga otrdien atklāja, ka IZM pašlaik neplāno noteikt konkrētu rādītāju, pie kura mācībām no klātienes režīma būtu jāpāriet daļēji attālinātā vai attālinātā režīmā, jo ministrija to plāno atstāt katras pašvaldības ziņā.
Vanaga skaidroja, ka ministrija rīkoja sanāksmi, kurā ar dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem tika izskatīts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par mācību procesa organizēšanu, kuram būtu jāstājas spēkā no 1. augusta.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts pie kāda saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā – pašvaldībai pašai būs jālemj pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai noteiktā izglītības iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību pārtraukšanu.
"Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B," pauda Vanaga.
Tāpat IZM neplāno uzturēt obligātu prasību par divu metru distances ievērošanu. Ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā teikts, ka vienas izglītības iestādes vienas grupas vai klases mācību procesā prasība ievērot divu metru distanci starp personām ir piemērojama tikai tad, ja tas objektīvi ir iespējams.
Savukārt Vanaga teica, ka speciālajās skolās ar internātu būs pretēji - obligāti būs jānēsā individuāli aizsardzības līdzekļi un būs prasība ieturēt distanci, kā rezultātā vecāki nevarēšot pat apskaut savus bērnus. Tomēr šo normu IZM solījās vēlreiz caurlūkot, apgalvoja arodbiedrības vadītāja.
Vēl ministrija plāno, ka izglītības procesam klātienē izglītības iestādē, izņemot noteikumos noteiktos gadījumus, ja tas objektīvi nav iespējams, nepiemēro vispārējos pulcēšanās ierobežojumus, jo šim procesam ir jau savas detalizētas prasības, teikts noteikumu projektā.
IZM rosina, ka izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji vai pilnībā var īstenot attālināti, piemēram, to var darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju.
Tāpat profesionālas izglītības mācību procesā visa veida prakses, tai skaitā kvalifikācijas prakses un darba vidē balstītas mācības uzņēmumos, var notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus visām līgumslēdzēju pusēm. Papildus prasības netiek izvirzītas - personām jāievēro prakses vietā jau noteiktās prasības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
