Jau vēstīts, ka grozījumu sākotnējo redakciju sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un atbalstījusi valdība. IZM norāda, ka, lai augstskolu darbībā mazinātu ārējā un iekšējā regulējuma slogu, ar šiem grozījumiem ir nepieciešams ieviest un nostiprināt profesionālu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Augstskolas padomei būs jānodrošina uz labas pārvaldības principiem balstīta augstskolu iekšējā pārvaldības sistēma un saimnieciski pamatotu lēmumu pieņemšana.
Uz likumprojekta otro lasījumu priekšlikumi ir saņemti no 43 iesniedzējiem vai iesniedzēju grupām. Priekšlikumus virza Saeimas deputāti, augstskolu, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citas iesaistītās puses. Savus precizējumus ir iesniegusi arī IZM.
Priekšlikumos piedāvātas izmaiņas attiecībā uz plānoto Augstskolu padomi gan par tās izveidošanas un darbības precizēšanu, gan saņemts arī rosinājums atteikties no padomes izveidošanas.
Tāpat saņemti priekšlikumi saistībā ar prasībām padomes locekļiem un augstskolas rektoram zināt latviešu valodu, kā arī nosacījumiem kļūšanai par mākslas un kultūras augstskolas rektoru. Savukārt Augstākās izglītības padome, kuras likvidāciju paredz likumprojekts, rosina atteikties no šīs ieceres un saglabāt to kā institūciju, veicot nepieciešamos uzlabojumus regulējumā.
Kā ziņots, atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš norādījis, ka komisijas sēdē klātesošo viedokļi dalījās divās daļās, daļai nozares aicinot likumprojektu noraidīt, savukārt daļa citu nozares pārstāvju norādīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un grozījumi jāvirza uz priekšu. Komisija ir apņēmusies ieguldīt spēkus, lai grozījumus izveidotu atbilstošā redakcijā, pauda Ašeradens.
Iepriekš vairāki Saeimas deputāti debatēs kritizēja sagatavoto likumprojektu, norādot uz vairākiem tā trūkumiem.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve bija aicinājusi likumprojektu nevirzīt izskatīšanai Saeimā, jo tas ir "daudz jautājumus izraisošs un juceklīgs likumprojekts".