Nākamgad galvenā valsts prioritāte ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, paziņo NEPLP  (27)

Par šo prioritāti, kas stiprinātu visu Latvijas informatīvo telpu, NEPLP šonedēļ informēja Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš sarunā ar padomes locekļiem pauda atbalstu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

"Mums ir ļoti liels gandarījums, ka šajā jautājumā ar Valsts prezidentu bijām vienisprātis. Kad runājam par Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, bieži piesaucam Krievijā radīto saturu un Kremļa propagandu. Taču patiesībā mūsu informatīvā telpa ir Latvijā radīts saturs. Un sabiedriskie mediji ir visas Latvijas informatīvās telpas stūrakmens. Iziešana no reklāmas tirgus ir nostiprināta likumā un arī sarunās ar NEPLP politiķi ir pauduši tai atbalstu, apliecinot, ka likums tiks pildīts," norāda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

"Iziešana no komerciālās reklāmas tirgus ir vēsturisks lēmums, kas sabiedriskajiem medijiem ļaus pilnvērtīgi radīt sabiedrisko labumu Latvijas iedzīvotājiem, nodrošināt daudzveidīga, kvalitatīva un uzticama satura radīšanu, fundamentāli stiprinot Latvijas informatīvo telpu. Sabiedriskie mediji ir jāattīsta kā moderni mediji digitālajā laikmetā. Šis ir brīdis, kad ir jāpārgriež sabiedrisko mediju komercializācijas risku saites, kas pastāv, tiem darbojoties reklāmas tirgū un cīnoties par reklāmdevēju interesējošās, maksātspējīgās auditorijas piesaisti," skaidro padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

""Latvijas Televīzijai", lai sāktu gatavoties iziešanai no reklāmas tirgus šogad piešķirti 4,13 miljoni eiro, bet nākamgad nepieciešami vēl 6,14 miljoni eiro. "Latvijas Televīzijas" gadījumā tas nozīmē pašreizējo reklāmas "paužu" vietā radīt vairāk nekā tūkstoš stundas papildu jaunu, vērtīgu oriģinālu saturu gadā. Proti, televīzijas skatītājiem no nākamā gada būs pieejama daudzveidīgāka televīzijas programma, kas informē, izglīto un izklaidē, aptverot ar vien plašāku sabiedrības daļu. Piešķirtais finansējums ļaus televīzijai turpināt attīstīties arī digitālās vides virzienā, stiprinot medija konkurētspēju," lēš padomes locekle Ieva Kalderauska.

"Par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus Latvijā tiek runāts vairāk nekā 20 gadus. Beidzot ir pienācis brīdis, lai runas pārvēstu darbos. LTV un LR ir patraukuši slēgt reklāmas kampaņas līgumus, tāpēc, apturot šo procesu vai nepiešķirot adekvātu finansējumu, sabiedriskie mediji tiktu vājināti un Latvijas informatīvajai telpai tiktu nodarīts neatgriezenisks kaitējums," piebilst padomes loceklis Jānis Eglītis, uzsverot, ka šo soli ilgstoši atbalstījuši arī komerciālie mediji, kuri sarunā ar NEPLP apliecināja, ka izeju atbalsta joprojām.

Sarunas ar Levitu centrālais temats bija sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, par ko abas puses bija vienisprātis, jo tādā veidā tiktu ne tikai stiprināti sabiedriskie mediji, bet arī Latvijas informatīvā telpa, kam šajā laikā, kad demokrātija saskaras ar dažādiem apdraudējumiem, ir īpaši liela nozīme. Tāpat pēc šāda lēmuma daudz konkrētāk un mērķtiecīgāk varētu strādāt pie sabiedrisko mediju attīstīšanas, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.

"Ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus tiktu nodrošinātas sabiedrības vajadzības pēc neatkarīga un demokrātiskos pamatos balstīta informācijas avota, jo šobrīd Latvijas valstij stipra informatīvā telpa ir daudz svarīgāka, nekā tas ir bijis līdz šim. Tā kā mēs esam skaitliski samērā neliela sabiedrība, mums vēl jo vairāk ir nepieciešami sabiedriskie mediji, kas ir kvalitatīvi un kuru kvalitāti uzrauga sabiedrība, tostarp caur sabiedrisko pasūtījumu. Turklāt iziešana no reklāmas tirgus sabiedriskos medijus padarītu brīvus no reitingiem un līdz ar to arī neatkarīgus, lai tie pilnībā varētu pildīt savu sabiedrisko uzdevumu. Līdz ko reklāmas tirgus pilnībā pārietu tikai komerciālo mediju rīcībā, tiktu stiprināta arī viņu darbību un kopumā uzlabotos Latvijas informatīvas telpas kvalitāte, kas ir katra iedzīvotāja interesēs," uzskata Levits.

Valsts prezidents arī uzsver, ka sabiedriskie mediji ir specifiski mediji, un to uzdevums ir nevis pelnīt, kā tas ir komerciālajiem medijiem, bet gan pildīt sabiedrisko pasūtījumu, ko veido NEPLP, lai sabiedrisko mediju darbība notiktu sabiedrības interesēs. "NEPLP ir leģitimēts sagatavot sabiedrisko pasūtījumu, un sabiedriskajiem medijiem tas savukārt ir jāizpilda," paskaidro Levits.

Jau ziņots, ka 2018. gadā Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ar 2021. gada 1. janvāri. Saskaņā ar likuma anotāciju iziešanai no reklāmas tirgus ir jāparedz adekvāts finansējums. Saskaņā ar neatkarīga auditora veiktajiem aprēķiniem tie ir 13,8 miljoni eiro, no kuriem šogad tika piešķirti 5,5 miljoni, bet nākamgad nepieciešami vēl 8,3 miljoni.

Latvijā sabiedriskajiem medijiem ilgstoši ir nepietiekams finansējums, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm deficīts ir aptuveni 10 miljoni eiro gadā, vēsta NEPLP.