Latvija un Igaunija plāno piesaistīt ES finansējumu vēja parka vietas izpētei Rīgas līcī  (60)

Neatklājot potenciālā vēja parka Rīgas līcī projekta detaļas, EM atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projekta ietvaros plānots izveidot lielas jaudas – vismaz 700-1000 megavatu – atkrastes vēja parku.

2019.gada decembrī toreizējais Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) tikās ar Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu, lai pārrunātu iespējamo kopīga Latvijas un Igaunijas jūras vēja parka izveidi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

"Kopēja jūras vēja ģeneratoru parka darbība Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī varētu dot ievērojamus ekonomiskus ieguvumus un dot ieguldījumu abu valstu enerģētiskajā drošībā, diversificējot piegādes avotus," norādīja EM.

Abi ministri pauda vienprātību par nepieciešamību turpināt projektu virzību un nolēma, ka nākamais solis ir sadarbības projekta pamatnostādņu izstrāde.

Tāpat EM informēja, ka šogad abu valstu par enerģētiku atbildīgo ministriju pārstāvji turpina darbu pie projekta attīstības, izstrādājot saprašanās memorandu.

"Memorandā ir aprakstīti galvenie projekta mērķi – attīstīt vēja parku un ar to saistīto infrastruktūru. Iecerēts, ka tuvākajā laikā tiks nosūtīts pieteikums ES finansējuma saņemšanai CEF ietvaros izpētes darbiem. Ar šo finansējumu plānots izvērtēt dažādu vietu atbilstību vēja parka izveidošanai. Pēc šī izvērtējuma arī tiks pieņemts lēmums par tālāko projekta virzību," norādīja EM.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atzina, ka vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga, turklāt līdzšinējā pieredze rāda, ka liela apmēra vēja parku attīstība nesokas, tāpēc ir nepieciešama aktīvāka valsts līmeņa iesaiste.

“Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka īstenojot kopīgu projektu varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu,” sacīja Vitenbergs.

Ministrs piebilda, ka vēja parku varētu būvēt privāti investori, kuri tiks noteikti atklāta konkursa ietvaros.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, Igaunijas valdība 30.jūlijā ir apstiprinājusi saprašanās memorandu. Iecerēts, ka Latvijas puse memorandu varētu izskatīt un apstiprināt Ministru kabineta sēdē tuvāko nedēļu laikā.