Elīna naktī braukusi pāri tiltam pār Gauju Cēsīs un novērojusi lielu daudzumu kukaiņu, kas bija pārklājuši tilta braucamo daļu.
"Skats, ko nenākas redzēt bieži," viņa rakstīja.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis portālam "Delfi" skaidroja, ka novērotie kukaiņi bijuši pieaugušas viendienītes, visticamāk bieži sastopamā parastā viendienīte Ephemera vulgata. To kāpuri attīstās tekošā ūdenī, tātad Gaujā, norādīja profesors.
"Kad kāpurs ir pieaudzis, tas izlien no ūdens, nomaina ādu un pārvēršas par subimago – pieaugušam kukainim līdzīgo. Tad subimago vēlreiz nomaina ādu un beidzot kļūst par pieaugušu kukaini – imago. Viendienītes tiešām dzīvo tikai dažas dienas, kuru laikā tās neēd, bet tikai pārojas. Pārošanās parasti notiek bezvēja vakaros un no rīta mātītes jau dēj olas," skaidroja Spuņģis.
Viņš norādīja, ka pieaugušo izlidošana ir sinhrona – notiek tikai dažas dienas gadā, tad lielāka varbūtība tēviņiem un mātītēm atrast vienam otru. Dabā tas notiek nemanāmi, bet šajā gadījumā cilvēks ir iejaucies dabas norisēs.
"Viendienītēm ir tieksme lidot uz gaismas avotiem, it īpaši tādiem, kuru spektrā ir daudz ultravioletās gaismas, piemēram, dienasgaismas spuldzēm. Uz kvēlspuldžu gaismu tās lido slikti. Tiltu pār Gauju, acīmredzot, apgaismo ar spuldzēm, kuru spektrs ir atraktīvs viendienītēm un tās pie tilta salido no tuvākās apkārtnes," novēroto fenomenu izskaidroja Spuņģis.
Katrai sugai populācijas lielums katru gadu mainās, citu gadu tas var būt lielāks, citu – mazāks. Šogad, iespējams, populācija ir īpatņiem bagāta, pieļāva profesors. Tāpēc kombinācija – populācijas maksimums un gaismas piesārņojums rada viendienīšu masveida salidošanu pie tilta, tomēr gaismas piesārņojuma dēļ kāda populācijas daļa aizies bojā, norādīja Spuņģis.
Tāpat Spuņģis zināja teikt, ka līdzīga parādība novērota arī pie tiltiem Siguldā un Valmierā.
Sūtiet savas reportāžas un par mēneša labāko reportāžu saņemiet balvu – dāvanu karti no "Rīga Plaza" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām e-pastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto iesniegšanas formu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
