Latvijas Saeimai būtu vērts atgriezties pie 2019. gada likumprojekta izskatīšanas un to pieņemt, jo tā tiktu nodrošināta minimāla kompensācija par vairāk nekā 200 īpašuma objektiem, kuri bija konfiscēti ebreju kopienai Otrā pasaules kara un padomju okupācijas laikā, paziņojumā medijiem pirmdien paudusi Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Padome nākusi klajā ar paziņojumu pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Valsts departamenta aizvadītajā nedēļas nogalē publicētā ziņojuma par tā sauktā Taisnīguma atjaunošanas likuma (JUST Act) realizācijas gaitu. Paziņojumā atzīmēts, ka padome atzinīgi vērtē to, ka ASV valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai.
Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
ASV Valsts departamenta publicētajā ziņojumā ir sniegta informācija par valstu sasniegto progresu attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu traģēdijas upuriem. Ziņojuma sadaļā, kas ir veltīta Latvijai, kas ir parakstījusi Terezinas deklarāciju, ir atzīmēti nozīmīgi sasniegumi tādās jomās kā arhīvu un vēsturiskie pētījumi, sabiedrības izglītošana un holokausta upuru piemiņas saglabāšana, teikts padomes paziņojumā.
"Diemžēl, ziņojumā vienlaikus tiek pievērsta uzmanība pārāk lēnajam Latvijas progresam ebreju īpašumu restitūcijas jautājumos," norāda padome, akcentējot, ka laikā no 1991.–2016. gadam valsts ir atgriezusi tikai nelielu daļu no kopienas un reliģiskajiem īpašumiem, kas ebreju kopienai tika konfiscēti padomju okupācijas laikā un holokausta gados, lai gan Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir noskaidrojusi vēl 265 īpašumus, kam jāpiemēro restitūcija.
Ka tiek atzīmēts ASV Valsts departamenta ziņojumā, viens no faktoriem, kas ietekmēja 2019. gada likumprojekts atsaukšanu, bija politiskā pretestība. Turpat ir norādīts, ka politiski apsvērumi un bažas par ar restitūciju saistītajiem finansiālajiem izdevumiem novilcina nepieciešamo pasākumu īstenošanu arī citās valstīs, akcentē padomē.
"Kopš 1990. gadu beigām Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uztur pastāvīgu dialogu ar valdību un Saeimu par pirmskara ebreju kopienas īpašumu restitūciju. Šis process bija lēns un grūts. Tomēr ceram, ka valdība un koalīcijas partijām izrādīs politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lēmumu. Joprojām ceram arī, ka jau drīz Latvija kļūs par vienu no tām valstīm, kas pilnā apmērā izpildījušas no Terezinas deklarācijas izrietošās saistības," akcentē padomē.
"Neskatoties uz to, ka holokausta notikumus nekad nedrīkst aizmirst, restitūcijas īstenošana palīdzēs mūsu valstij pašķirstīt šī traģiskā vēstures perioda lappusi," rezumēts padomes paziņojumā.
Jau ziņots, ka pērn partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un "Jaunā vienotība" atsauca likumprojektu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, kas paredzēja izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju.
"Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka partijas likumprojektu atsauc, ņemot vērā deputātu iebildumus par to, ka nav notikušas diskusijas par iniciatīvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
