Tiesībsargājošo iestāžu vadītāju vidū pērn vislielākie ienākumi bijuši Ostas policijas priekšniekam Valdim Voinam un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniecei Ilzei Znotiņai, savukārt vismazākie ienākumi bijuši Rīgas Pašvaldības policijas priekšniekam Jurim Lūkasam, liecina aģentūras LETA apkopotā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā informācija.
Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijas priekšnieka Valda Voina, kurš pērn vienlaikus bija arī Latvijas Basketbola Savienības padomes priekšsēdētājs, ienākumi bija 136 449 eiro. Algā no Rīgas brīvostas pārvaldes pērn viņš saņēma 85 998 eiro, bet pārējos ienākumus veidoja pasniedzēja atalgojums Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un pensija. Voins jau vairākus gadus ir turīgākā amatpersona starp tiesībsargājošo iestāžu priekšniekiem.
Voins arī pērn deklarējis 19 000 eiro lielu pirkumu, 40 526 eiro lielas parādsaistības un 17 860 eiro uzkrājumus.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces Ilonas Spures pagājušā gada ienākumus veidoja 67 729 eiro, no kuriem 57 074 bija alga IeVP.
Spure arī deklarējusi 28 282 eiro lielu pirkumu un 24 052 eiro parādsaistības.
FID priekšnieces Ilzes Znotiņas ienākumus pagājušajā gadā veidoja 115 809 eiro, no kuriem 105 356 eiro bija alga FID.
Znotiņa pērn norādījusi 12 000 eiro parādsaistības un 87 479 eiro lielus uzkrājumus.
Līdzšinējā Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pagājušā gada ienākumus veidoja 68 605 eiro, no kuriem 65 551 bija alga VP.
Ķuzis pērn norādījis 17 084 eiro parādsaistības un 87 042 uzkrājumus.
Ķuzis šogad februārī amatu pameta, savukārt par VP priekšnieka pienākumu izpildītāju ir nozīmēts Andrejs Grišins.
Grišina ienākumus pērn veidoja 81 641 eiro, no kuriem 71 753 eiro bija alga policijā. Viņš deklarējis arī 15 700 eiro lielu pirkumu un 64 468 eiro lielus uzkrājumus.
Tikmēr Latvijā lielākās pašvaldības policijas - Rīgas pašvaldības policijas - priekšnieks Lūkass pērn nopelnījis 43 927 eiro, un tā visa bija alga par darbu policijā.
Lūkass pērn deklarējis 78 320 eiro lielas parādsaistības, 9500 eiro lielu pārdevumu, 4200 eiro lielu pirkumu. Tāpat sadaļā pie darījumiem viņš norādījis 9000 eiro kā "citi".
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa ienākumus pērn veidoja VID saņemtā alga 48 558 eiro apmērā. Pērn Podiņš uzkrājis 8866 eiro.
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks pērn algā birojā saņēmis 61 397 eiro, kā arī 110 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta. Pērn viņš deklarējis 10 594 eiro lielas parādsaistības un 300 eiro lielu darījumu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes ienākumus pērn veidoja 64 492 eiro, no kuriem 63 145 bija alga KNAB. Straumes parādsaistības pērn bija 79 370 eiro.
Šovasar amatu pametušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ienākumus pērn veidoja 85 125 eiro, no kuriem 63 433 eiro bija alga prokuratūrā un 21 665 eiro liela apdrošināšanas atlīdzība.
Kalnmeiers pērn bija uzkrājis 124 408 eiro.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts algā robežsardzē saņēmis 58 550 eiro un 50 eiro no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra.
Pujāts pērn uzkrājis 25 573 eiro un deklarējis 49 227 eiro lielu parādu.
Militārās policijas priekšnieka Tāļa Majora ienākumi pērn bija 58 463 eiro, no kuriem 39 676 eiro bija alga Militārajā policijā.
Majors pērn uzkrājis 52 000 eiro. Tāpat viņš deklarējis 13 500 eiro lielu pārdevumu.
Vairākām minētajām amatpersonām pieder nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi. Atsevišķas amatpersonas transportlīdzekļus reģistrējušas pagājušajā gadā.
Trīs valsts drošības iestāžu vadītāju - Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta, Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa - deklarācijas ir slepenas un nav sabiedrībai pieejamas.