JKP rosina līdz 2026. gadam iesaldēt kadastrālās vērtības; opozīcija iesaka līdz 2023. gadam  (80)

"Ņemot vērā koalīcijas partiju nespēju vienoties par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu, kā arī citu maksājumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, slogu, JKP Saeimā iesnieguši likumprojektu, kas paredz gan kadastrālo vērtību iesaldēšanu, gan uzdevumu valdībai iesniegt Saeimā likumprojektus nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanai," portālu "Delfi" informēja JKP.

Šo priekšlikumu iesnieguši Saeimas deputāti Krišjānis Feldmans, Gatis Eglītis, Linda Ozola, Juris Jurašs un Sandis Riekstiņš.

JKP likumprojekta būtība ir turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2026. gada sākumam. Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību nozīmes mazināšanu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinā un panāktu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 31. jūlijam iesniegt Saeimā likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei. Ministru kabinetam uzdots iesniegt nepieciešamos likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu.

Saeimas deputāte un JKP Rīgas mēra amata kandidāte Linda Ozola atzīst, ka ikvienam ir skaidrs, ka, nemainot NĪN piemērošanas kārtību, vislielākie cietēji no kadastrālo vērtību bāzēšanās tirgus vērtībā būs rīdzinieki. "Kopīgiem spēkiem un ar sabiedrības atbalstu mums ir izdevies atmaskot politisko eliti, kuras vēlmi vēl vairāk palielināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu, lai gan tas jau pašlaik ir lielākais Baltijā un grūti samaksājams daudziem Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem, vairs nevar noslēpt. Tieslietu ministrija Jāņa Bordāna vadībā ir izstrādājusi savu priekšlikumu, kas paredz atbrīvot no NĪN lielāko daļu mājokļu. Priekšlikums ļautu nodokli nemaksāt apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju – privātpersonu," uzsver Ozola. Viņa arī norāda, ka atbildīgās ministrijas – Finanšu un Ekonomikas – šī gada laikā nav spējušas izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu NĪN piemērošanai uzņēmumiem.

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas deputāti kopā ar citiem Saeimas opozīcijas kolēģiem rosina atlikt jauno nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību spēkā stāšanās termiņu, lai gada laikā varētu pārdomāti un sabiedrības interesēs izvērtēt un izlemt par to, kā mainīsies nekustamā īpašuma nodokļu politika, portāls "Delfi" uzzināja ZZS.

Opozīcija aicina par gadu – līdz 2023. gadam – pārcelt jauno kadastrālo vērtību spēkā stāšanos, lai šajā laikā izstrādātu kompleksu risinājumu par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām.

Pašlaik Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā 2022. gadā. Tieslietu ministrijas virzītais projekts, kurš steidzamības kārtībā tiek virzīts izskatīšanai valdībā, paredz būtisku kadastrālo vērtību kāpumu, nereti tām pārsniedzot īpašumu tirgus vērtību, norāda ZZS.

"Tieslietu ministrijas piedāvājumu par jaunajām kadastrālajām vērtībām var dēvēt par sprādzienbīstamu. Lielai daļai iedzīvotāju tiek prognozēts dzīvokļa īpašumu kadastrālo novērtējumu vairākkārtējs kāpums, tāpat arī lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Kopumā šis priekšlikums ir nekvalitatīvs un nepārdomāts, neiedziļinoties ne iedzīvotāju maksātspējā, ne tā ietekmē uz uzņēmējdarbību," uzsver ZZS Saeimas deputāts un Rīgas mēra amata kandidāts Viktors Valainis.

Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka Bordāns Saeimas opozīcijas pieprasītā kadastrālo vērtību "iesaldēšana" varētu kalpot tikai kā galējais risinājums NĪN reformā.

Bordāns savā nostājā ir kategorisks. Viņš uzskata, ka jaunās kadastrālās vērtības nevar un nedrīkst stāties spēkā, kamēr nav veikta NĪN reforma, kas būtu skaidra un saprotama visiem iedzīvotājiem. Ja partiju starpā šāda vienota izpratne netiks panākta, kadastrālo vērtību "iesaldēšana" varētu kalpot par galējo līdzekli minētā mērķa sasniegšanai.

Tieslietu ministrijas neizpratni raisa opozīcijas deputātu priekšlikumā paredzētais, ka jaunā kadastrālā vērtību bāze ir jāapstiprina līdz 2020. gada 31. jūlijam, taču to sāk piemērot no 2023. gada. Tātad faktiski opozīcijas deputātu mērķis ir kadastrālo vērtību apstiprināšana jau patlaban, taču piemērošanu atliekot vēl par vienu gadu. Tieslietu ministrija šādu priekšlikumu vērtē kā populistisku un problēmu nerisinošu.

"Faktiski Saeimas opozīcija ZZS vadībā vēlas panākt jauno kadastrālo vērtību bāzu apstiprināšanu pēc iespējas īsākā laikā, vienlaikus nesniedzot priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas sakārtošanā. Šādā situācijā risks ir tāds, ka Latvijas iedzīvotāji pēc pāris gadiem attapsies ar daudz lielākiem NĪN maksājumiem," uzsvēra Bordāns.

Bordāns atzina, ka uz 2022. gadu prognozēto kadastrālo vērtību publicēšanai ir vairāki iemesli. Viens no tiem – Finanšu ministrija visu gadu esot atteikusies domāt par NĪN reformu. "Tagad mēs pievēršam sabiedrības uzmanību, lai ikviens zinātu patiesos skaitļus un apzinātos nepieciešamību NĪN pārbūvei," teica ministrs.

Bordāns aicina koalīcijas partnerus un Finanšu ministriju kā atbildīgo par nodokļiem jau septembrī nākt klajā ar saviem risinājumiem NĪN reformai. Tieslietu ministrs nevarot piekrist Finanšu ministrijas redzējumam, kas paredz sagatavot piedāvājumu gada laikā.

Tas nozīmē, ka iedzīvotāji un uzņēmēji par sagatavoto nodokļu politiku uzzinās tikai pāris mēnešus pirms 2022.gada 1.janvāra, kad jaunās kadastrālās vērtības būtu jāsāk piemērot NĪN aprēķinam. No nodokļu politikas aspekta tas nav saprātīgi un samērīgi, norāda Bordāns.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc iespējamo jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Bordāns iepriekš norādīja, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvājumu attiecībā uz NĪN atvieglojumiem.

Pēc tam intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Bordāns norādīja, ka TM rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar NĪN neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām. Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, NĪN likmes tiks pārskatītas pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.