Augstskolu akadēmiskā personāla algas: Ja tās nepaaugstinās, sekos protesta akcija  (77)

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pēc tam, kad jūnijā valdība noraidīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri palielināt augstskolu akadēmiskā personāla algas, ministrija tomēr gatava tam rast finansējumu 383 777 eiro apmērā no sev piešķirtā budžeta.

"Nozares ministre Ilga Šuplinska piedāvāja četriem mēnešiem šo finansējumu [algu palielināšanai – red.] rast no ministrijas resora, bet tas neatrisina situāciju no janvāra. Nebūtu pieļaujams, ka cilvēkiem algas paaugstina uz četriem mēnešiem un tad pēkšņi samazina," teica Vanaga.

Augstskolas pedagogu algu jautājumā savu viedokli iepriekš atklāja arī premjers Krišjānis Kariņš (JV). Viņš iestājās par ilgtemiņa risinājumu, kas nodrošina algas pieaugumu 2021. un 2022. gadā atbilstoši iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.

Kā portālam "Delfi" norādīja Vanaga, problēmas augstākās izglītības jomā ir samilzušas jau gadiem. Algas atšķiras starp akadēmiskā personāla pārstāvjiem. "Amplitūda, kādā tiek noteikts atalgojums konkrētajam akadēmiskajam amatam, svārstās līdz pat 1000 eiro. Saskaņā ar pašu augstskolu sniegtajiem datiem, piemēram, asistenta tarifa likme ir no 3,1 un 11,6 eiro stundā, bet vidējā ienākumu amplitūda – no 194 eiro līdz 1308 eiro," medijus dienu iepriekš informēja Šuplinska (JKP).

Tiesa, arī augstskolu pedagogu slodžu veidošanās principus nepieciešams pārskatīt, norādīja Vanaga. "Ir augstskolas, kur diemžēl nesamaksā par visu darbu, par zinātnisko darbu, bet tas saistīts arī ar to, ka netiek piešķirts pietiekams bāzes finansējums zinātnei ļoti daudzu gadu garumā," viņa paskaidroja.

Kas notiks, ja ilgtermiņa risinājumu valdība neradīs? Šādā gadījumā par turpmāko rīcību LIZDA lems savā padomes sēdē pirmdien, 18. augustā. Padoties organizācijas negrasās. Tās priekšsēdētāja neizslēdz to, ka protesta akcijas varētu turpināties.

Nav pieļaujams, ka politiķi daudzu gadu garumā atļaujas nepildīt likumu, uzskata Vanaga. "Tāpēc viņi arī ir politiķi, tāpēc viņiem arī ir jāmāk atrast kompromisi," paskaidroja LIZDA priekšsēdētāja.

Augstskolu pedagogu algu nepalielināšana var ieviest būtiskas izmaiņas reālajā mācību vidē – nozares profesionāļus, kuru zinātniskā darbība ir novērtēta, nereti uzrunā ārvalstu augstskolas – "Delfi" noskaidroja sarunā ar LIZDA.

"Jāsaka, ka pie tā algu līmeņa, ko augstskolas var nodrošināt, ņemot vērā finansējumu, kas tiek piešķirts, gados jauni pedagogi neizvēlas palikt," skaudri norādīja asociācijas vadītāja. "Būtībā tiem, kas ir ar lielāku pieredzi un stāžu, nav pat, kam nodot šo darba stafeti."

Nereti ir situācijas, kad maģistratūrā vai doktorantūrā studējošie uzsāk darba gaitas kā akadēmiskais mācībspēks, taču tad, kad saskaras ar reālo atalgojumu un slodzi, viņi izvēlas strādāt privātā sektorā, skaidroja Vanaga.

Lai gan Latvijas Universitāte (LU) nav LIZDA dalībniece, tās rektors Indriķis Muižnieks norāda, ka abu iestāžu uzskati augstskolu pedagogu algu jautājumā sakrīt. Vai LU pārstāvji arī piedalītos piketā? "Tā ir viņu personiskā izšķiršanās, no administrācijas puses mēs nekādus īpašus atbalstus netaisāmies organizēt, bet arī kādus šķēršļus neliekam," portālam "Delfi" atbildēja Muižnieks.

LU rektors norāda: "Ja mēs gribam nodrošināt studiju kvalitāti, universitātes konkurētspēju, īpaši, ja mēs runājam par sasniegumiem, kas būtu vērtējami pasaules reitingos, tad mums ir jānodrošina arī vismaz nedaudz salīdzināmas [ar ārvalstīs strādājošajiem augstskolu pasniedzējiem – red.] algas".

Kas attiecās uz to, vai LU ir domājusi, kā līdzekļus optimizēt un ietaupīt, tad izglītības iestādē ir izveidota speciāla komisija, kas strādā, lai rastu optimālos risinājumus. "Bet nedrīkst jau optimizēt uz kvalitātes zaudēšanas rēķina. Varam teikt, ka bakalaura programmās visu māca viens vai divi pasniedzēji, bet tad jau tā vairs nebūs universitāte," lēsa Muižnieks.

Augstskolas akadēmiskā personāla algas nesastāv tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Kā atklāja LU rektors, tad pērn universitāte algās izmaksāja 46 313 002 eiro, no šīs summas tā saucamā studiju dotācija, proti, tā daļa, kas ir par valsts budžeta dotētajām studijām, bija 11 101 432 eiro – aptuveni 24%.

"Studiju maksa mums veido faktiski tādu pašu ieņēmumu apjomu kā valsts budžeta finansējums studijām. Ļoti nozīmīgi ir gan nacionālo, gan starptautisko pētījumu projektu daļa. Un ir arī šobrīd ļoti nozīmīgs struktūrfonda projekts, kas nav tieši saistīts ar pētījumiem, bet ar dažādu studiju programmu attīstību, ar pārvaldības pilnveidi un tādām lietām. Tādi ir tie galvenie papildu faktori, kas to algu veido. Ja būtu tikai jāiztiek no studiju finansējuma, tad, protams, mēs nespētu noturēt pasniedzējus ne tajā kvalitātē, ne tajā skaitā, kas ir vajadzīgs," portālam "Delfi" teica LU rektors.

Arī LIZDA priekšsēdētāja skaidroja, ka bez valsts piešķirtās naudas pasniedzēju atalgojumam augstskolas daļu no tā nodrošina pašas, piemēram, realizējot dažādus projektus, izmantojot struktūrfondus, iznomājot iestādes telpas, veidojot sadarbības projektus ar citām augstskolām.

LIZDA aicina valdību, sākot ar 1. septembri augstākās izglītības iestāžu pedagogiem atalgojuma minimālo likmi kāpināt par 40 eiro, proti, no 750 eiro līdz 790.

Jau vēstīts, ka jūnija vidū šo jautājumu – darba samaksu augstskolu pasniedzējiem – atlika uz nākamā gada budžeta diskusijām. IZM rosināja profesoriem paaugstināt zemāko algu likmi par 39 eiro, līdz 1569 eiro, asociētajiem profesoriem – par 31 eiro, līdz 1256 eiro, docentiem – par 25 eiro, līdz 1005 eiro, lektoriem – par 20 eiro, līdz 805 eiro, bet asistentiem – par 16 eiro, līdz 641 eiro. Tomēr valdība lēma neatbalstīt šādu ieceri, rakstīja aģentūra LETA.