Latvija atbalstīs baltkrievu NVO; nevēlas kopīgu hokeja čempionātu – MK par situāciju Baltkrievijā (plkst. 15.05)  (254)

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pavēstīja, ka Latvijas valdība atbalsta baltkrievu tautas vēlmi dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī. Tāpēc pieņemts politisks lēmums atbalstīt baltkrievu pilsonisko sabiedrību ar 150 tūkstošiem eiro, kā arī, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā, nolemts uzsākt sarunas ar starptautisko hokeja federāciju (IIHF) par to, lai nākamā gada Latvijas un Baltkrievijas kopīgi rīkotā pasaules hokeja čempionāta posms, kas patlaban paredzēts Baltkrievijā, notiktu kādā citā valstī.

Sarunā ar žurnālistiem Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība cieši seko līdzi ļoti dinamiskajai situācijai Baltkrievijā, kas var attīstīties ļoti dažādi. "Mūsu sadarbība ar kaimiņvalstīm un partneriem šajā jautājumā ir ļoti cieša. Piektdien un sestdien man bija tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem, kur sarunā nonācām pie kopīga secinājuma un paziņojuma, ka Baltkrievijā nepieciešamas jaunas vēlēšanas," atgādināja Kariņš, piebilstot, ka arī ārlietu ministrs un valsts prezidents ir ļoti iesaistīti šajā jautājumā. "Mūsu valsts pozīcija un pieeja tiek apspriesta un koordinēta ar partneriem Baltijā un Eiropā. Mēs sekosim līdzi un būsim kontaktā ar ļoti daudzām pusēm," norādīja Kariņš.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) par atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai preses konferencē paskaidroja, ka patlaban ir iezīmēta summa un otrdien Ārlietu ministrijā notiks tikšanās ar Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuriem ir kontakti ar kolēģiem Baltkrievijā, lai apspriestu konkrētus projektus un konkrētus virzienu, kā palīdzību sniegt. Valdība par finansējuma piešķiršanu konkrētiem projektiem varētu lemt jau nākamnedēļ. "Mēs šobrīd redzam, ka viens no virzieniem ir juridiskās palīdzības sniegšana tiem, kas ir dažādos statusos administratīvā vai kriminālā procesā., kā arī atbalsts medijiem. Taču tas ir diskusijām vēl atvērts jautājums," sacīja ministrs.

Rinkēvičs atgādināja, ka piektdien Eiropas Savienības ārlietu ministri pārrunājuši Baltkrievijas situāciju un principiāli vienojušies sākt procesu individuālo sankciju piemērošanai. Ministri runājuši arī par atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī vienojušies cieši koordinēt rīcību. "Tāda koordinācija notiek arī reģionāli ar Baltijas valstu, Polijas un citu Višegradas valstu pārstāvjiem. Šeit veidojas reģionāli ieinteresēto valstu loks, kuras gatavas uzturēt šos jautājumus pasaules dienas kārtībā," uzsvēra ministrs.

Saistībā ar Aleksandra Lukašenko nesenajiem izteikumiem un nepamatotajiem apvainojumiem par to, ka no Baltijas valstīm tiek vadīti protesti un tiek gatavots kaut kāds militārs uzbrukums, pirmdien paskaidrojumu sniegšanai uz Ārlietu ministriju uzaicināts Baltkrievijas vēstnieks, preses konferencē žurnālistus informēja ārlietu ministrs. "Vēstniekam tiks pausts arī protests par izturēšanos pret diviem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pagājušā nedēļā bija aizturēti Baltkrievijā. Mums ir ziņas par vardarbību no varas iestāžu puses," teica Rinkēvičs.

Ministrs apliecināja, ka valdība apspriedusi un ir gatava dažādiem situācijas pavērsieniem kaimiņvalstī drošības jomā.

Jau atbildot uz žurnālistu jautājumiem par hokeja čempionāta rīkošanas detaļām, Rinkēvičs atzina, ka valdības sēdē šis jautājums iztirzāts detalizēti un uzklausīts izglītības un zinātnes ministres ziņojums par šo tēmu. "Mūsu primārais uzdevums ir sākt sarunu un diskusiju ar starptautisko hokeja federāciju, ko darīs kolēģi no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas atbild arī par sporta politiku. Protams, ka tas nenotiks, ne šodien, ne rīt," teica ministrs, piebilstot, ka šīm konsultācijām ir vajadzīgs zināms laiks.

"Mūsu galvenais uzstādījums ir izdarīt visu, lai, ja politiskā situācija saglabājas tāda, kāda tā ir tagad, hokeja čempionāts no Baltkrievijas tiktu pārcelts uz jebkuru citu valsti, kura būt gatava to rīkot," teica Rinkēvičs, piebilstot, ka nav zināms, kā attīstīsies situācija Baltkrievijā, jo konsultāciju laikā ir iespējams arī politisks pagrieziens, kas ļautu hokeja čempionātam notikt. "Ja nē, un ja redzam, ka hokeja federācija atsakās no šāda lēmuma, tad valdība lems, bet man bija sajūta, ka ministriem bija diezgan vienprātīga izpratne, ka tādā gadījumā, ja situācija Baltkrievijā attīstās negatīvi, būtu ļoti problemātiski hokeja čempionātu rīkot Latvijā. Gala lēmumu valdība var pieņemt tad, kad ir atbilde no starptautiskās federācijas. Ir vēl jāatrisina arī daži juridiski jautājumi. Pie tiem dotajiem, kas mums ir šobrīd, būtu ļoti problemātiski rīkot čempionātu Latvijā un Baltkrievijā, kā jau to teicis publiski arī premjers," skaidroja ārlietu ministrs.

Arī Kariņš atkārtoja, jau iepriekš teikto, ka, ja situācija Baltkrievijā nemainās, viņš neredz iespēju Latvijai kopā ar Baltkrieviju rīkot pasaules čempionātu hokejā. "Aicinām federāciju atrast otru valsti, jo Rīga paliek," teica Kariņš. Premjers apliecināja, ka, ja Baltkrievijā nekas nemainās un starptautiskā hokeja federācija atsakās atrast otru valsti Baltkrievijas vietā, tādā gadījumā valdība lemtu, ka Latvija nepiedalās rīkošanā. "Mūsu vēlme ir rīkot un piedalīties, bet ar citu partneri," uzsvēra premjers.

Rinkēvičs piebilda, ka ir zināmas juridiskas nianses, jo Latvijas valdība nav čempionāta rīkotāja, lai gan sniegusi zināmas garantijas atbalstam. Čempionātu rīko attiecīgās federācijas. "Mums ir pastāvīga diskusija, vai politika jājauc ar sportu, un parasti dzirdam vienu argumentu, ka noteikti nevajag šīs lietas jaukt kopā, bieži vien aizmirstot, ka ir valstis, kur režīmi sporta pasākumus izmanto politiskiem mērķiem. No tāda viedokļa raugoties, es uzskatu, ka, ja situācija Baltkrievijā nemainās un mums neizdodas panākt vienošanos ar starptautisko federāciju, tad valdībai būs jāizvērtē gan politiskie, gan morālie, gan juridiskie, gan finansiālie aspekti un jāpieņem lēmums. Tādā gadījumā būs, protams, daudz detalizētāka informācija no kolēģiem Izglītības un zinātnes ministrijā. Ir laiks, ir dinamiska notikumu attīstība, un par to, kā būs pēc mēneša, runāsim plus mīnus pēc mēneša," norādīja ārlietu ministrs.

Savukārt, atbildot uz jautājumiem par politiskā patvēruma sniegšanu baltkrievu bēgļiem un īpaša koridora atvēršanu pēc Lietuvas piemēra, Rinkēvičs paskaidroja, ka arī par šo jautājumu diskutēts valdības sēdē, kur uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavots ziņojums.

"Latvija ir gatava pieņemt politiskā patvēruma meklētājus atbilstoši likumiem un Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai. Šobrīd mēs plašu bēgļu plūsmu neprognozējam, bet tas atkarīgs no situācijas attīstības. Gribētu cerēt, ka represijas pret ļoti plašiem sabiedrības slāņiem nesekos, bet mēs esam absolūti gatavi, un tāds bija arī valdības lēmums – uzņemt cilvēkus, kas meklē politisko patvērumu, nodrošinot epidemioloģiskās prasības un negaidot, ka šie būs lieli skaitļi. Visu pagājušo nedēļu un arī šonedēļ mums ir ļoti cieši kontakti ar citu reģiona valstu kolēģiem. Dienesti ir gatavi, iekšlietu sistēma zina, ko darīt, un nepieciešamības gadījumā tā rīkosies. Taču mūsu interesēs ir izdarīt politiski un diplomātiski visu, lai situācija līdz tam nenonāktu un pārmaiņas būtu miermīlīgas," teica Rinkēvičs.

Ministrs atgādināja, ka Baltijas valstu un Polijas prezidenti ir piedāvājuši savu starpniecību. "Esam bijuši arī tiešā kontaktā ar dažādiem šī procesa dalībniekiem. Situācija ir diezgan neskaidra, bet es arī aicinātu īpaši neprovocēt," teica ārlietu ministrs, atzīstot, ka patlaban nav saņemti patvēruma pieprasījumi.

Atbildot uz jautājumu par pastiprinātu robežkontroli ar Baltkrieviju, Kariņš atzina, ka valdības sēdē uzklausīti aizsardzības un iekšlietu ministri. "Viņiem ir un mūsu iestādēm ir rīcības plāni dažādiem scenārijiem. Šobrīd mums šī robeža kā robeža ar trešo valsti ir slēgta un pastiprināti kontrolēta. Šobrīd neplānojam vēl kaut ko stiprināt. Dienesti vērīgi seko notikumu attīstībai, un mums visas procedūras un plāni ir vietā," teica valdības vadītājs.

Rinkēvičs arī paskaidroja par nostāju par Lukašenko leģitimitāti, kas apspriests nedaudz ar Baltijas kolēģiem. "Ne Latvija, ne ..., un tas izrietēja arī no diskusijas Eiropas Savienībā, neatzīst vēlēšanas Baltkrievijā par godīgām un brīvām, un, ņemot vērā falsifikācijas līmeni, nevaram atzīt arī rezultātu. Tas nozīmē, ka starptautiski, vismaz rietumos un Eiropā leģitimitāte tiek nopietni apšaubīta. Līdz 9. septembrim, kad beidzas pašreizējais pilnvaru termiņš, Lukašenko ir Baltkrievijas prezidents. Pēc tam, raugoties no situācijas attīstības, ja viņš, joprojām ir pie varas, tad viņš būs faktiski Baltkrievijas pārvaldītājs kaut kādā līmenī. Šobrīd, ņemot vērā to, ka neleģimitātes atzīšanai ir ne tikai politisks, bet arī juridisks aspekts, es teiktu tā, ka visi esam diezgan tuvi savā nostājā, aicinot pēc jaunām vēlēšanām un pilnībā noraidot esošo rezultātu, un mēs faktiski tīri politiski un lielā mērā juridiski nevaram runāt par šo leģitimitāti," paskaidroja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs sacīja, ka pagājušā piektdien ES ārlietu ministri vienojās pie šī jautājuma atgriezties Berlīnē pēc desmit dienām gaidāmajā ārlietu ministru neformālajā sanāksmē. "Diezin vai mēs varam šobrīd runāt par to, ka pēc 9. septembra šis cilvēks starptautiskajā apritē būs ar tādu pašu mandātu. Laiks mums vēl ir, un šis ir jautājums, kurā es gribētu plašāku konsensusu ne tikai Baltijas valstu, bet ES līmenī," teica ministrs.

Saeimas Ārlietu komisija pirmdien pieņēma paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, aicinot tās atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, kā arī nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Preses dienestā.

Ārlietu komisija lēmusi šo paziņojumu virzīt kā Saeimas paziņojumu un Saeimas prezidijs to iekļāvis Saeimas ārkārtas sesijas sēdē otrdien.

"Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija brīvas un godīgas. Aicinām Latvijas valdību un Eiropas savienības institūcijas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai," atsaucoties uz paziņojumu, uzsverĀrlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Kols arī norāda, ka paziņojumā aicināts radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem prezidenta amata kandidātiem, lai viņi varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī atkārtotās vēlēšanās nodrošināt starptautisko novērotāju klātbūtni. Tāpat paziņojumā aicināts nodrošināt to, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji.

Komisijas paziņojumā pausts satraukums par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu laikā, kā arī pirms un pēc tām. Tāpat uzsvērts, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības, kā arī pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus.

Dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar Eiropas Savienību, norādīts paziņojumā.

Paziņojumā Baltkrievijas varas iestādes aicinātas nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politiski ieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti, kā arī reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības. Tāpat varas iestādes aicinātas nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.

Baltkrievijas valdība mudināta nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām, teikts paziņojumā.

Komisija paziņojumā aicina Latvijas valdību atbalstīt ES sankciju noteikšanu pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Latvijas valdība un ES institūcijas paziņojumā aicinātas arī sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.

Tāpat paziņojumā apliecināts nemainīgs atbalsts Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.

Jau ziņots, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,9%, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti. Opozīcija uzstāj, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.

Pēc vēlēšanām Baltkrievijā izcēlušies protesti pret Lukašenko, kas izvērtušies sadursmēs ar drošības spēkiem. Vismaz viens cilvēks ir gājis bojā. Šajā nedēļas nogalē Minskā notika arī Lukašenko atbalstam sasaukts mītiņš, kur uzrunu teica arī prezidents. Īsi pēc tam notika arī opozīcijas akcija, kurā piedalījās desmiti tūkstoši cilvēku.