VK šaubās par aizsardzības resora Covid-19 aizsarglīdzekļu iepirkumiem  (16)

Revīzijas ziņojumā revidenti atklājuši gadījumus, kuros, VK ieskatā, ir slēgti līgumi ar piegādātājiem brīdī, kad tirgū identiskas preces bija pieejamas par būtiski zemāku cenu.

Turklāt iepirkumu process ne visos gadījumos ir bijis ātrs. Iepriekš tieši ar steigu atsevišķos gadījumos tika pamatotas nepilnības iepirkumos. Tāpat konstatēti būtiski trūkumi vajadzību pēc aizsarglīdzekļiem apzināšanā – joma par kuru atbildīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Turpinot pārbaudes resoros, VK vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes procesu aizsardzības resorā laika posmā no 2. aprīļa līdz 9. jūnijam, kad Aizsardzības ministrija un VAMOIC pārņēma ar krīzi saistīto rezervju pārvaldīšanu. Šim mērķim VAMOIC no valdības tika piešķirti 45 miljoni eiro, bet ar uzņēmējiem VAMOIC noslēdza 29 līgumus par kopējo summu 38,9 miljoni eiro. Līdz 30. jūnijam par piegādātajām precēm bija samaksāti 15,1 miljoni eiro jeb aptuveni trešā daļa no pieejamā finansējuma, konstatējusi VK.

VK atzīmē, ka atšķirībā no citiem resoriem, Aizsardzības ministrijā tika noteikta kārtība iepirkumu veikšanai, kas visos būtiskajos aspektos atbilst Ministru kabineta 2.aprīļa rīkojumā noteiktajam iestāžu sadarbības algoritmam, kā arī Eiropas Savienības un nacionālā līmeņa kompetento iestāžu rekomendācijām par rīcību ārkārtējas steidzamības un neatliekamības apstākļos. Aizsardzības resorā, veicot centralizētos individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumus, noteiktā kārtība tikusi ievērota.

No 17. aprīļa līdz ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā iepirkumu process aizsardzības resorā noticis divās kārtās. Sākotnēji tika vērtēts, vai piegādātājs spēs izpildīt piegādes laika, piegāžu drošības, produkcijas apjoma un prasīto dokumentu iesniegšanas kritērijus. Pretendenta piedāvātā cena tikusi vērtēta otrajā kārtā. Pārbaužu gaitā revidenti neesot guvuši pietiekamu pārliecību, ka sākotnēji noteiktā iepirkumu kārtība bez jebkādām izmaiņām bija piemērojama visā ārkārtējās situācijas laikā – vēl arī maijā un jūnijā, kad Latvijā situācija stabilizējās un tirgū vismaz daļai no nepieciešamajām precēm palielinājās piedāvājums.

"VK pārbaužu gaitā, diemžēl, neguva pārliecību, ka visi līgumi noslēgti ar pretendentiem, kas konkrētajā brīdī piedāvāja zemāko cenu starp līdzīgiem. Situācijai stabilizējoties, Aizsardzības ministrijai vajadzēja reaģēt un mainīt pieeju, atgriežoties pie saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma, jau pretendentu atlasē ņemot vērā cenu un kvalitātes kritērijus. Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana neatceļ citos likumos noteiktos pienākumus, kas regulē publiskā sektora rīcību ar budžeta līdzekļiem un mantu," uzsvērusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kā atzīmē VK, neesot šaubu, ka atkāpšanās no saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma, ņemot vērā cenu vai izmaksas un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, varēja būt pieļaujama situācijā, kad būtiskākie bija ar piegāžu drošību saistītie faktori un tirgū bija vērojams ierobežots individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piedāvājums. Tomēr situācijai stabilizējoties, VK vērtējumā, vairs nevarēja neņemt vērā to, ka pretendentu loks, kas var piedāvāt nepieciešamās preces, ir ievērojami paplašinājies.

Piemēram, vērtējot ārkārtējās situācijas noslēguma posmā 27. maijā par ķirurģisko masku un medicīnisko vienreiz lietojamo cimdu (sterili, nepūderēti) iegādi noslēgtos līgumus revidenti neesot ieguvuši pārliecību, ka tie noslēgti ar piegādātāju, kas varētu piedāvāt konkrētajā brīdī izdevīgāko cenu par tādu pašu preču apjomu un kvalitāti un līdzvērtīgiem piegādes nosacījumiem.

Laikā no pretendentu atlases ķirurģisko masku iegādei 6.maijā līdz līguma noslēgšanai 27. maijā ticis iesniegts vēl 21 piedāvājums, kas netika pakļauts izvērtējumam. Līdzīgi arī medicīnisko vienreiz lietojamo cimdu (sterili, nepūderēti) iepirkumā laika posmā no pretendentu atlases 9. aprīlī līdz līguma noslēgšanai 27. maijā bija saņemti sadarbības piedāvājumi no vēl 14 komersantiem, kuri kopā ar citām preču kategorijām bija norādījuši arī to, ka var piegādāt vienreiz lietojamos cimdus.

VK konstatējusi, ka iepirkumu organizēšanas procesā Aizsardzības ministrija un VAMOIC saskārās ar problēmām, kas bija raksturīgas vairumam pandēmijas skarto valstu, piemēram, problēmas ar preču atbilstības un kvalitātes novērtēšanu laikā, kad tirgū nav pieejamas sertificētas preces, ārkārtējās situācijas sākumposmā strauji augošu preču pieprasījumu un ierobežotā tirgus diktētiem noteikumiem.

Vienlaikus izgaismojās vietējā mēroga problēmas - visā ārkārtējās situācijas laikā joprojām pastāvošā neskaidrība par individuālo aizsardzības līdzekļu iegāžu apjomiem, kas apgrūtināja iepirkumu norisi, atzīmējusi VK. Aizsardzības ministrijas noteiktās kārtības piemērošana situācijā, kad netika piemērots Publisko iepirkumu likuma regulējums, tomēr izvērtās sarežģīti administrējama un salīdzinoši laikietilpīga, tā radot piedāvājumus iesniegušo komersantu neizpratni un neskaidrības, uzskata VK.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu 2. aprīlī Aizsardzības ministrija un VAMOIC pārņēma ar krīzi saistīto valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un turpmāk centralizēti veica iepirkumus atbilstoši prioritāro vajadzību sarakstā noteiktajam preču apjomam. Aizsardzības ministrija un VAMOIC nevērtēja un nenoteica citu institūciju vajadzības, bet rīkojas saskaņā ar VUGD apkopoto un sniegto informāciju. Aizsardzības ministrijai iesniegtā informācija par institūciju prioritārajām vajadzībām nepārtraukti mainījās līdz pat ārkārtējās situācijas beigām. Preču veidi un iegāžu apjomi nebija skaidri definēti, kas kopumā sarežģīja iepirkumu plānošanu un īstenošanu.

VK konstatējusi, ka bija gadījumi, kad pat līgumu slēgšanas posmā VAMOIC bija jāpārrēķina kopējo preces apjomu un jāsazinās ar komersantu, lai pārliecinātos, ka tas spēs nodrošināt apjomu, kas ir lielāks nekā sākotnēji bija noteikts. Ne visos gadījumos revidenti varēja izsekot iegādājamo preču apjoma izmaiņu pamatotībai, tāpēc Valsts kontrole vēl turpina vērtēt jautājumu par materiālo rezervju plānošanu un trīs mēnešu rezerves izveidi, par ko tiks sagatavots atsevišķs ziņojums.

Revidentu vērtējumā, ar 2020. gada 17. aprīlī Aizsardzības ministrijā apstiprināto kārtību ieviestais iepirkuma process pēc būtības līdzinās Publisko iepirkumu likumā paredzētajai sarunu procedūrai, kurā pasūtītājs apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem un pasūtītājs pats nosaka minimālās prasības piedāvājumu iesniegšanai un kuras norise parasti ietver vairākas kārtas - sākotnēji notiek pretendentu kvalifikācijas atlase un tai seko piedāvājumu atlase atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām. Arī attiecībā uz procesa dokumentēšanu iepirkumu process saglabā Publisko iepirkumu likumam raksturīgu kārtību, piemēram, iepirkuma komisiju veidošanu, procesu dokumentēšanu, iepirkuma specifiskās dokumentācijas sagatavošanu – pieteikuma, tehniskā un finanšu piedāvājuma apraksts, minēto piedāvājumu veidlapa, tehniskā specifikācija, līguma projekts u.c.

No revīzijā izvērtētās informācijas esot secināms, ka Aizsardzības ministrijas resorā individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegāde norisinās viena liela, nepārtraukta iepirkuma ietvaros, kuram ir vairāki piegājieni, kas turklāt notiek gandrīz vienlaicīgi. Šāds process ir sarežģīti administrējams, uzsver VK.

Piemērojot Aizsardzības ministrijas resorā noteikto kārtību, paralēli vienam iepirkuma piegājienam, kas jau virzījās uz līgumu noslēgšanu, norisinājās nākamais piegājiens par tādu pašu preču iegādi, kā arī komersanti turpināja iesūtīt tādu pašu preču piedāvājumus. Pretendents, kas nebija iekļauts vienā iepirkuma piegājienā, varēja tikt iekļauts nākamajā. Aizsardzības ministrija nebija paredzējusi katrā no paralēli notiekošiem iepirkuma piegājieniem saņemtos pretendentu piedāvājumus (aktuālie tā brīža piedāvājumi, otrā atlases kārta) savstarpēji salīdzināt, tāpēc neizpratni varēja izraisīt konstatētais, ka līgums noslēgts ar pretendentu par augstāku cenu, nekā kāds cits komersants piedāvāja līguma noslēgšanas brīdī, norāda VK.

Kā atzīmē VK, tā kā publiski bija izskanējis, ka Publisko iepirkumu likums netiek piemērots, lai paātrinātu iegāžu procesu, sadarbības piedāvājumus iesniegušajiem komersantiem visticamāk bija grūti iedomāties, ka iepirkuma process ir tik pat sarežģīts un ilgstošs administratīvo procedūru dēļ. Neskaidrība par procesa norisi varēja radīt priekšstatu par iestāžu negodprātīgu rīcību.