Augstskolu akadēmiskā personāla algas sola palielināt no septembra; LIZDA atsauc piketu  (86)

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga portālam "Delfi" sacīja, ka saistībā ar šīsdienas lēmumu LIZDA otrdien, 18. augustā, plānoto piketu atsauc. "Mēs turam savu vārdu, kā vienmēr esam turējuši. Prasība bija izpildīt normatīvos aktus par 2020. gadu, tad šis kompromisa risinājums ir nodrošināts. Tālākais, viss par 2021. gadu un 2022. gadu – tās ir sarunas par vidējā termiņa budžeta izstrādi, kur mēs pie tā strādāsim. Katrā ziņā piketa prasība ir izpildīta," paskaidroja Vanaga.

"Informācija, kas man ir šobrīd, ir, ka IZM ir atradusi līdzekļus no saviem iekšējiem resursiem, kas būtu šī gada maksājums. Par nākamā gada budžetu sarunas vēl turpinās. Vienīgais, ko varētu teikt, ka, protams, grūti kaut ko nākamajā gadā samazināt atkal, bet ir labi, ka IZM un citas ministrijas izdevumu pārskatīšanas laikā atrod labāku un efektīvāku pielietojumu tai naudiņai, kas viņiem tiek dota," preses konferencē sacīja Saeimas deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV).

Savukārt Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka izglītība, gluži kā medicīna, ir Latvijas prioritāte.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Šuplinska (JKP) iepriekš bija gatava augstskolas akadēmiskā personāla algu paaugstināšanai novirzīt 383 777 eiro no atbildīgās ministrijas resora. Tiesa, gan premjers Krišjānis Kariņš (JV), gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norādīja, ka nepieciešams ilgtermiņa risinājums. "Nebūtu pieļaujams, ka cilvēkiem algas paaugstina uz četriem mēnešiem un tad pēkšņi samazina," iepriekš portālam "Delfi" teica LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Jau vēstīts, ka jūnija vidū šo jautājumu – darba samaksu augstskolu pasniedzējiem – atlika uz nākamā gada budžeta diskusijām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja profesoriem paaugstināt zemāko algu likmi par 39 eiro, līdz 1569 eiro, asociētajiem profesoriem – par 31 eiro, līdz 1256 eiro, docentiem – par 25 eiro, līdz 1005 eiro, lektoriem – par 20 eiro, līdz 805 eiro, bet asistentiem – par 16 eiro, līdz 641 eiro. Tomēr valdība lēma neatbalstīt šādu ieceri, rakstīja aģentūra LETA.

Savukārt LIZDA valdību aicina, sākot ar 1. septembri, augstākās izglītības iestāžu pedagogiem atalgojuma minimālo likmi kāpināt par 40 eiro, proti, no 750 eiro līdz 790.

Kā noskaidroja portāls "Delfi", augstskolu pedagogu algu nepalielināšana draudētu ar pasniedzēju iztrūkumu. Porti, kā skaidroja Vanaga, tad jaunie speciālisti, saskaroties ar reālo atalgojumu un darba slodzi, izvēlas būt praktiķi vai arī darbu privātajā sektorā.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, kurš teica: "Ja mēs gribam nodrošināt studiju kvalitāti, universitātes konkurētspēju, īpaši, ja mēs runājam par sasniegumiem, kas būtu vērtējami pasaules reitingos, tad mums ir jānodrošina arī vismaz nedaudz salīdzināmas (ar ārvalstīs strādājošajiem augstskolu pasniedzējiem – red.) algas". Arī Vanaga vēstīja, ka pieredzējušiem pasniedzējiem bieži nav, kam nodot savu darba stafeti.

Jau vēstīts, ka gatavību piedalīties LIZDA organizētajā mītiņā pauda apliecināja arī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). "Ņemot vērā, ka arī daudzi veselības aprūpē strādājošie vienlaikus ir arī augstskolu docētāji un darbojas pētniecībā, mūsu pienākums ir atbalstīt pedagogu centienus panākt taisnīgu atlīdzību visiem nozarē strādājošajiem. Kopš veselības aprūpes nozares pēdējām protesta akcijām LĀB un LIZDA vieno cieša sadarbība, tāpēc ar mediķu dalību šajā piketā vēlamies vēlreiz apliecināt divu Latvijai nozīmīgāko nozaru solidaritāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības briedumu," piektdien informēja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.