Atskats vēsturē – Liepājā ļaudis baltos ķiteļos gaida pastardienu

"Pastarā diena joprojām nenāca, lai gan datumi jau vairākas reizes bija pasludināti. Dažs paļāvīgs gaidītājs izputināja visu savu mantību, nu bija jāsāk no gala, bet vadošie brāļi un māsas galvaspilsētā ir nedomāja sniegt kādu palīdzību. Vismuļķīgāk izgāja dažiem Liepājas brāļiem, kā kļuva zināms no laikrakstiem: baltos linu palagos ietinušies, tie bija stāvējuši uz tilta un gaidījuši, kad ugunīgi rati nāks un aiznesīs viņus padebešos. Tas tomēr nebija noticis," romānā "Zvejnieka dēls", aprakstot brāļa Teodora likstas, sektantu māžošanos Liepājā attēlo Vilis Lācis. Gadījums Liepājā nav tikai Viļa Lāča iztēles auglis, tieši tā tur 1925. gadā arī notika pastardienas gaidīšana.

Ticīgie liepājnieki bija no Septītās dienas adventistu draudzes, šī protestantu reliģiskā kustība radusies 19. gadsimta vidū ASV. Adventisti īpaši akcentē Jēzus Kristus gaidāmo otro atnākšanu. Svarīga loma Septītās dienas adventistu dienas kārtībā ir pareģojumiem un pravietojumu pētījumiem. Viena no pašpasludinātajām adventistu pareģēm bija amerikāniete Margareta Rovena, kura reliģiskajā kustībā iesaistījās 1912. gadā. 1923. gada novembrī viņa paziņoja, ka pēc diviem gadiem, 1925. gada 6. februārī, pienāks pastardiena. Viņas paziņojums ieguva plašu publicitāti tā laika masu medijos visā pasaule. Lai arī Rovenas pareģojums netika leģitimēts no Septītās dienas adventistu augstākās vadības puses, tas tomēr krita auglīgā augsnē, un atsevišķas adventistu draudzes sāka gatavoties pasaules galam. Viena šāda draudze bija arī Latvijā – Liepājā.