Informācija prokuratūras mājaslapā liecina, ka 12.augustā vispārējo un juridisko pārbaudījuma pirmajai kārtai bija pieteikušies 88 pretendenti, no tiem 13 testu nekārtoja. Līdz ar to testu pildīja 75 jurista kvalifikāciju ieguvušas personas, no kurām to nenokārtoja vien divi pretendenti.
Pagājušā gada augustā vispārējo un juridisko pārbaudījuma pirmajai kārtai bija pieteikušies 97 pretendenti, no tiem 15 testu nekārtoja. Līdz ar to testu pildīja 82 jurista kvalifikāciju ieguvušas personas, no kurām to nenokārtoja 56 pretendenti.
2019.gada martā pārbaudījuma pirmajai kārtai bija pieteikušies 90 pretendenti, no kuriem 18 neieradās. Līdz ar to testu pildīja 72 jurista kvalifikāciju ieguvušas personas, no kurām to nenokārtoja 50 pretendenti.
2018.gada augustā vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma otro kārtu nav nokārtojusi aptuveni puse prokurora amata pretendentu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
2018.gada jūlijā pirmajai kārtai bija pieteikušies 74 pretendenti, no kuriem astoņi neieradās. Līdz ar to testu pildīja 66 juristi, no kuriem to nenokārtoja 33 pretendenti.
2015.gadā pārbaudījuma pirmo kārtu no 102 pretendentiem spēja nokārtot vien 24 cilvēki, kuri attiecīgi tika otrajā kārtā.
Pārbaudījuma otrajai kārtai tiek virzīti tie pretendenti, kuru zināšanas līmenis nav zemāks zemāks par 30 punktiem.
Aģentūrai LETA zināms, ka iepriekš vispārējo un juridisko pārbaudījuma pirmajās kārtās bez juridiskas dabas jautājumiem piedāvāti atbilžu varianti uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kurš ir dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava" mūzikas autors un kurā datumā ir Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Tāpat testā bijuši tādi jautājumi, kā piemēram, kurš ir Brīvības pieminekļa autors, kura ir Latvijas garākā upe, cik Latvijā ir novadi.
Otrajā kārtā padziļināti tiek pārbaudītas juridiskās zināšanas, bet pēc tam abas kārtas izturējušos pretendentus izvērtē komisija. Sekmīgi aizvadot minētās kārtas, prokurora amata pretendentam sešus mēnešus būs jāstažējas prokuratūrā, bet pēc tam jākārto prokurora eksāmens.
Pagājušā gada martā toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka iepriekšējo gadu prakse liecina, ka vispārējo un juridisko zināšanu līmenis daļai prokurora amatu pretendentu ir vērtējams kritiski, taču tobrīd bija pāragri spriest, vai tas liecina par juridiskās izglītības sistēmas kvalitāti.
Toreiz viņš gan uzsvēra, ka lielākā daļa jeb 75% testa jautājumu ir saistīti tieši ar tiesību zinātnēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
