Stipendijas nav vienīgais atbalsts studējošajiem, norāda Šuplinska un tiesībsargs  (5)

11. augustā valdības apstiprinātās izmaiņas paredz, ka līdz ar jauno mācību gadu studējošo stipendiju apmērs dubultosies no 99,60 eiro līdz 200 eiro mēnesī, kā arī pieaugs to saņēmēju loks par aptuveni 743 studentiem. Tiesa, uz šīm stipendijām var pretendēt vien tie, kas mācās par valsts līdzekļiem.

Arī tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Elīna Ūsiņa iepriekš norādīja, ka stipendijas nav vienīgais studējošo atbalsts Covid-19 krīzes laikā. "Maksas studijas nav nolemtība, visu izšķir sekmes un to rādītāji gan iestājeksāmenos, gan studiju laikā. Turklāt katru pusgadu/gadu visi studenti iziet cauri "sekmju sietam", kas nozīmē – ja "budžetnieks" ir vājš, viņš zaudē budžeta vietu un viņa vietā aizrotē stiprākais no maksas studentiem un otrādi," aģentūrai LETA vēstīja Ūsiņa.

Nozares ministre pauda, ka, izvērtējot šo stipendiju jautājumu dziļāk, nepieciešams arī analizēt, vai ieguldītais finansējums Latvijas studiju sistēmā ir atbilstoši izmantots. Proti, cik daudz no visiem studentiem, kas mācības uzsāk, tās arī pabeidz. Tomēr šis jautājums neesot atbildāms viena gada laikā.

Pēc IZM datiem Latvijas augstākās izglītības iestādēs kopā studē 79 388 studenti, no kuriem 41% jeb 32 787 studē par valsts budžeta līdzekļiem, bet 59% jeb 46601 par studijām maksā paši.

Jau vēstīts, ka pēc tam, kad IZM paziņoja par izmaiņām saistībā ar studējošo stipendijām, vairāku augstskolu pārstāvji aicināja stipendiju saņēmēju loku paplašināt. SIA "Biznesa augstskola Turība" pārstāve Marta Kive medijiem norādīja: "Šādā veidā tiek diskriminēti pārējie valsts un privāto augstskolu studenti, kuri tieši tāpat saskaras ar Covid-19 radītajām problēmām." Augstskolas pārstāvji norādīja, ka stipendijas jāattiecina gan uz maksas, gan uz budžeta vietās studējošajiem. Līdzīgu aicinājumu pauda arī Lāsma Bērziņa, kura ar iniciatīvu portālā 'ManaBalss.lv' aicina atbalstīt visus studentus.

Tomēr tiesībsarga biroja pārstāve aģentūrai LETA norādīja, ka "atbalsts studējošo noturēšanai privātajās augstskolās ir netiešā veidā komercdarbības atbalsts, un privātās augstskolas var izmantot citus, uzņēmumiem paredzētus atbalsta veidus".

Pēcāk, portāla "Delfi" uzrunāts, arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks teica, ka "stipendija ir neapšaubāmi, varbūt pat izšķiroši svarīga studentam, kuram ir paralēli jāstrādā, kurš studē par maksu un kuram Covid-19 pandēmijas rezultātā ir radušās kaut kādas problēmas ar darbu".

Rektors paskaidroja, ka, viņaprāt, izmaiņas stipendiju piešķiršanas kārtībā nepieciešamas kopumā. Proti, ar stipendijām jāatbalsta sociālās grūtības nonākušos, savukārt studenti ar izcilām sekmēm varot pretendēt uz LU fonda atbalstu, piemēram, Kristapa Morberga stipendiju un citām.

Iepriekš "Delfi" ziņoja, ka pavasarī Latvijas Studentu apvienība (LSA) aizsāka tiešsaistes akciju "#GribuStudēt", lai vērstu valdības uzmanību uz papildu atbalsta nepieciešamību Covid-19 laikā. Apvienība pavasarī veica aptauju, kas liecināja, ka teju 10 000 studenti varētu pārtraukt studijas vīrusa izraisīto seku dēļ.

LSA prezidentei Justīnei Širina iepriekš skaidroja, ka jaunās izmaiņas saistībā ar studējošo stipendijām ir kompromisa risinājums. Proti, sākotnēji LSA aicināja ieviest sociālās stipendijas, kas tiek piešķirtas visiem studējošajiem, kuri saskārušies ar problēmām, un paralēli tam palielināt valsts budžeta stipendijas.