Valdība piešķir 150 000 eiro Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju attīstībai  (36)

Ar valdības lēmumu Ārlietu ministrijai uzdots noslēgt līgumu 52 800 eiro apmērā ar biedrību "Latvijas platforma attīstības sadarbībai", lai sadarbībā ar Baltkrievijā strādājošām nevalstiskajām organizācijām sniegtu juridisko palīdzību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām, un sniegtu atbalstu vardarbības seku dokumentēšanā.

Ārlietu ministrijai uzdots arī noslēgt līgumu 36 000 eiro apmērā ar biedrību "Centrs MARTA", lai sadarbībā ar Baltkrievijā strādājošām nevalstiskajām organizācijām sniegtu psiholoģisko, praktisko, juridisko un medicīnisko palīdzību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām.

Ar biedrību "Centrs MARTA" tiks slēgts arī līgums 9500 eiro apmērā, lai nodrošinātu psihologu kvalifikācijas celšanas apmācības Baltkrievijas speciālistiem.

Ārlietu ministrijai uzdots noslēgt līgumu ar biedrību "Baltijas Mediju izcilības centrs" 51 700 eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai Baltkrievijā.

Valdības rīkojums paredz saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 5. panta 14. punktu noteikt, ka atbalsts Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai ir saistīts ar ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā, un nepiemērot Publisko iepirkumu likumu 2., 3., 4., un 5. punktā minēto līgumu slēgšanai.

Rīkojuma anotācijā Ārlietu ministrija atgādina, ka 2020. gada 9. augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība, ir izraisījusi plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus.

Protesti laika posmā no 9 .augusta līdz 13. augustam tika apspiesti pielietojot nepamatotu spēku. Ap 6000 cilvēku tika aizturēti, ap 600 ir iesnieguši sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem un nehumānu apiešanos aizturēšanas laikā.

Sabiedrības reakcija 13. augustā tika papildināta ar streiku, kurš aptvēra visus lielākos Baltkrievijas uzņēmumus. 17. augustā streikam pievienojās arī valsts televīzija, kura pārtrauca raidīt iepriekš sagatavoto un apstiprināto programmu, kas cenzēja plašos protestus, un ziņoja par masīvajām demonstrācijām visā Baltkrievijā. Vairākos valsts uzņēmumos ir izveidotas streiku organizācijas komitejas.

Nevardarbīgas protestu akcijas turpinās, uzsver Ārlietu ministrija. Tāpat turpinās varas iestāžu pretdarbība miermīlīgajiem protestiem. Masveidīgus arestus un vardarbību ir nomainījušas selektīvas aizturēšanas.

Ņemot vērā, ka Baltkrievija ir ignorējusi savas kā EDSO dalībvalsts saistības nodrošināt saviem pilsoņiem tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās, kā arī to, ka Baltkrievija ir Austrumu Partnerības dalībvalsts, Latvija un Eiropas Savienība nevar nereaģēt uz uzskatāmiem cilvēktiesību un politisko brīvību pārkāpumiem, kā arī valsts varas nepamatotu un neproporcionālu vardarbību pret saviem pilsoņiem, norāda ministrija.

Gan 14. augusta Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes laikā ārlietu ministri, gan 19. augusta Eiropadomes ārkārtas sanāksmes laikā ES dalībvalstu vadītāji vienojās par nepieciešamību nodrošināt plašu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.

Latvijas atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai paredz arī 17. augusta Latvijas nacionālā pozīcija Nr. 8. "Baltkrievija", atgādina Ārlietu ministrija.

18. augusta Saeimas paziņojums saistībā ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām "aicina Latvijas Republikas valdību un Eiropas Savienības institūcijas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai".