Covid-19: ārējā robeža droša, problēma ar iekšējām robežām Baltijas burbulī – apliecina Ģirģens  (13)

Prezentējot atskaiti, Ģirģens ministrus informēja, ka no 10. jūnija, kad tika atcelta ārkārtējā situācija, līdz 24. augustam saņemti kopumā 116 855 apliecinājumi no iebraucējiem. Pārbaudes notiek, anketas pieņem, ikdienā tiek darīts ļoti liels darbs.

"Redzam, ka visi dienesti strādā – robežsardze, policija, notiek sadarbība ar SPKC par iebraucējiem no sarkano valstu saraksta. Patlaban vēl notiek darbs pie elektroniskās sistēmas ieviešanas, lai varētu ne tikai atvieglot anketu digitalizēšanu, bet arī, lai personām caur aplikāciju būtu viegli saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību, atkarībā no kuras valsts tā iebraukusi," skaidroja iekšlietu ministrs.

Valdības sēdes publiskajā daļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka ir dzirdējis par gadījumiem, kas uz ārstniecības iestādēm ierodas cilvēki, kam jābūt pašizolācijā, un saka, ka neko nezinot. "Vai mums policija vismaz izlases kārtā izseko tos, kam jābūt pašizolācijā? Vai ir kāds tāds pārkāpējs pieķerts? Tagad jau gandrīz no jebkuras vietas ir 14 dienu pašizolācija, jo tas attiecas uz sarkano un dzelteno sarakstu. Vai lidostā ir lieli plakāti, kas cilvēkus informē?" satraucās Kariņš.

Ģirģens norādīja, ka atskaite par Valsts policijas pasākumiem rāda, ka nedēļā vidēji Valsts policija pārbauda 2313 personas, un tas ir ievērojams apjoms. Arī pašvaldības policija ir iesaistīta pārbaudēs. "Pašam personīgi ir paziņas, kas atgriezušās no ārzemēm un sākumā prasa, vai tad policija brauks, un pēc pāris dienām man zvana un saka, ka tiešām atbrauca un pārbaudīja. Skaidrs, ka pie katra neaizbrauks, bet ir dažādi algoritmi, un ir pat gadījumi, kad kādu personu pārbauda divas reizes," apliecināja ministrs.

Likums paredz, ka pasažieru pārvadātājiem ir jāizsniedz anketas, kas pagaidām vēl ir papīra formā, bet pēc mēneša plānots jau izstrādāt digitālo rīku, kas ātri sašķiros un nosūtīs tālāk nepieciešamos datus. Sistēma atvieglos arī kontroles iespējas, paskaidroja Ģirģens.

"Vai varam visus pārbaudīt un noķert – tā nav un nebūs, nemaldināsim sevi, jo iekšējo robežu ar Lietuvu un Igauniju neesam slēguši, un nav tāda mehānisma, lai kādu, kas ar privāto mašīnu no Somijas caur Igauniju iebrauc un grib piemānīt, noķertu," sacīja ministrs.

Ģirģens atgādināja, ka Valsts policijai ir dots norādījums un ir tiesības pārbaudīt uz ielas automašīnu ar ārzemju numuriem vadītāja pasi, lai redzētu, kad iebraucis. "Par mūsu tautiešiem, kas nav tik likumpaklausīgi un cenšas pa apkārtceļiem iekļūt no sarkanajām valstīm – te labi darbojas līdzpilsoņu atbildība, jo cilvēki mēdz ziņot par saviem nesen iebraukušajiem kaimiņiem, kuri neievēro pašizolāciju, un tas tiek pārbaudīts," teica ministrs.

"Taču mēs neesam policejiska valsts un katram pie kājas policistu vai robežsargu nenoliksim. Galu galā ir paredzēta arī administratīvā atbildība cilvēkiem līdz 2000 eiro par šāda veida pārkāpumiem," atgādināja iekšlietu ministrs.

"Jau kopš pirmās dienas robežsardzei dots uzdevums izvietot informatīvos banerus, un lidostā "Rīga" tādi ir izvietoti. Tā gan arī nav panaceja, ka visi izlasīs un ievēros. Visi, kas ierodas lidostā vai ostā aizpilda anketu, un ir algoritmi, kas ļauj uzķert, ja persona ievadījusi nepareizus datus. Baltkrievijas un Krievijas robeža nav atvērta, to var šķērsot, tikai atgriežoties humānu iemeslu dē,ļ ar robežsardzes priekšnieka atļauju. Maksimāli visu esam izdarījuši, bet lielākā problēma ir iekšējā robeža – 900 km, un ik pēc 10 km ir kāds ceļš. Ja tā nav pilnīgi nosegta ar imigrācijas kontroli, tad katru personu izsekot nevar. Ja man prasa, ka šobrīd ir lielākais risks, tad tā ir vieglo transportlīdzekļu plūsma pār Igaunijas un Lietuvas robežām ar Latviju. Tad ir jāmeklē konceptuāli risinājumi, ko ar to darīt. Ar esošajiem resursiem 900 km nevaram aizvērt. Uz ārējām robežām ir drošība un ir izdarīts viss, ko varam," situāciju raksturoja Ģirģens.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) apliecināja, ka lidostā visās redzamās vietās ir izlikta informācija, lai gan ir arī neapzinīgi cilvēki, kas to neievēro. Citi ministri šajā diskusijā neiesaistījās.

Iekšlietu ministra rakstiski sagatavotajā atbildē uz Kariņa 24. augustā uzdoto rezolūciju ar lūgumu apkopot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par to, kā tiek piemērotas Ministru kabineta 9. jūnija noteikumu Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid -19 infekcijas izplatības ierobežošanai "38. punkta prasības attiecībā uz rakstisku apliecinājumu iegūšanu no personām, kuras ieceļo Latvijas Republikā, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, un personām, kuras šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu, neizmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, sniegts detalizēts pārskats.

Laikā no 10. jūnija, kad tika atcelta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 ierobežošanu, ir kopumā saņemti 116 855 apliecinājumi. No tiem uz Latvijas un Krievijas robežas 25 463 apliecinājumi, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas 40 664 apliecinājumi, ostās – 16 814 apliecinājumi, lidostās – 32 302 apliecinājumi, uz Latvijas un Igaunijas robežas robežas – 350 apliecinājumi, uz Latvijas un Lietuvas robežas – 1 262 apliecinājumi.

Uz iekšējām sauszemes robežām ar Igauniju un Lietuvu robežkontrole nav atjaunota un robežsardze anketēšanu/apliecinājumu izsniegšanu aizpildīšanai personām ar privātiem transportlīdzekļiem veic izlases veidā, proti, imigrācijas kontroles ietvaros, kā arī izmantojot no SPKC saņemtos riska profilus. Robežsardze apkopo aizpildītos apliecinājumus un nosūta Valsts policijai tālākai kontrolei, ja persona anketā/apliecinājumā ir norādījusi, ka ir uzturējusies "sarkanā" valstī (SPKC tīmekļvietnē publicētā valsts, uz kuru attiecas pašizolācijas nosacījumi), SPKC, ja persona anketā/apliecinājumā ir norādījusi, ka ir uzturējusies "zaļā" valstī.

Baltijas valstu memoranda ietvaros no 15. maija līdz 24. augustam ir saņemti apliecinājumi – no Lietuvas un nodoti Valsts policijai – 11 257 apliecinājumi; uz Lietuvu nosūtīti – 17 297 apliecinājumi; no Igaunijas un nodoti Valsts policijai – 9 994 apliecinājumi; uz Igauniju nosūtīti – 5 513 apliecinājumi.

Ministra atskaitē atgādināts, ka ārkārtējā situācija Latvijā tika noteikta no 12. marta līdz 9. jūnijam. Ievērojot iespējamo apdraudējumu Covid-19 infekcijas izplatības jomā, 10. jūnijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.360 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas savukārt noteic arī pasažieru pārvadājumu un ārējās robežas šķērsošanas kārtību.

Noteikumu 35. punkts noteic, ka starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu neveic no/uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, izņemot – pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu; Ārlietu ministrijas ierosinātus neregulārus pasažieru pārvadājumus repatriācijas nolūkos; pasažieru pārvadājumus (ne vairāk par pieciem pasažieriem) ar privāto gaisa transportu un biznesa lidojumus.

Arī izņemot pasažieru pārvadājumus (ne vairāk par pieciem pasažieriem) ar privātajiem un atpūtas kuģošanas līdzekļiem; neregulāros pasažieru pārvadājumus, pasažieriem šķērsojot Latvijas Republikas teritoriju tranzītā; neregulāros pasažieru pārvadājumus, kuri ir speciāli organizēti darbinieku nogādāšanai darbu pienākumu veikšanai; pārvadājumus, kuros darbinieku pārvadāšana tiek veikta, pamatojoties uz darba devēja pārvadātajam iesniegtu darbinieku sarakstu; neregulāros pasažieru pārvadājumus, kuri ir speciāli organizēti sportistu un sporta darbinieku nogādāšanai dalībai starptautiskā sporta pasākumā.

"Ievērojot minēto, vēršam uzmanību uz to, ka arī pēc ārkārtējās situācijas ir izdalīti atsevišķi pasažieru pārvadājumi veidi, uz kuriem ierobežojumi netiek attiecināti. Galvenokārt minētais ir vērsts uz valsts funkcionēšanas dažādās jomās nepārtrauktību. Valstu saraksts, uz kurām ir atļauts realizēt pārvadājumus bez ierobežojumiem ir publiski pieejams SPKC mājas lapā un tiek pārskatīts reizi nedēļā, ievērojot Covid-19 infekcijas izplatību ES un citās pasaules valstīs," teikts atskaitē.

MK noteikumu 36. punktā arī pēc ārkārtējās situācijas ir saglabāts regulējums attiecībā uz ārējās robežas šķērsošanas ierobežošanu – no 10. jūnija ir aizliegta personu un transportlīdzekļu kustība caur Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām no/uz SPKC tīmekļvietnē publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, izņemot kravu pārvadājumus.

Līdzīga kārtība ir attiecināta arī uz atsevišķu personu kategoriju noteikšanu, attiecībā uz kurām netiek piemēroti noteiktie ierobežojumi – Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, kā arī ārzemniekiem, kuri, šķērsojot Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atgriežas savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī; Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, lai, šķērsojot Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atgrieztos savā mītnes zemē, tai skaitā Latvijas Republikā; transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieriem, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus; augstāk minēto izņēmumu pārvadājumu pasažieriem.

Ierobežojumi netiek noteikti arī jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā; ārzemniekiem, kuru ievešanas nepieciešamību Latvijā komersantu saistību izpildei apliecinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra; ārvalstu diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, kā arī Latvijas diplomātiskās pases turētājiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atgriežas no savas dienesta valsts vai kuriem jānokļūst savā dienesta valstī.

Ierobežojumus nepiemēro arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ir Latvijas oficiālo delegāciju locekļi vai kuriem jānokļūst savā darba vietā starpvaldību projekta ietvaros; pilna laika un apmaiņas programmās studējošiem, ja augstskola vai koledža ir izsniegusi rakstisku apliecinājumu par studējošā imatrikulāciju un studiju organizēšanu klātienē; sportistiem un sporta darbiniekiem, kā arī starptautisko sporta organizāciju pārstāvjiem, kuru ierašanās Latvijas Republikas teritorijā saistīta ar dalību Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas vai tās biedra organizētā starptautiskā sporta pasākumā kā akreditētām personām, ja minētās personas var uzrādīt dokumentu, ka viņām veikta laboratoriskā izmeklēšana Covid-19 diagnostikai ne agrāk kā trīs dienas pirms ierašanās Latvijas Republikas teritorijā un Covid-19 infekcija tajā nav noteikta.

"Papildus jāatzīmē, ka ievērojot Robežsardzes likumā noteikto deleģējumu, Valsts robežsardzes priekšnieks ir tiesīgs izskatīt individuālus iesniegumus attiecībā uz ārējās robežas šķērsošanu. Individuāla atļauja tiek izsniegta, ja personas norādītie apstākļi ir humānu vai valstisku iemeslu dēļ," teikts atskaitē.

Ministrs atgādina, ka nacionālajā regulējumā tika iestrādāts un noteikts tiesiskais ietvars attiecībā uz ārzemniekiem, kuriem ārkārtējās situācijas ietvaros ir beidzies legālās uzturēšanās termiņš. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 32. pants noteic, ka ārzemnieki, kuriem valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā beidzies likumīgās uzturēšanās termiņš, līdz diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas (līdz 10. augustam) ir tiesīgi turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez jaunas uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanas, saglabājot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bija noteiktas. Minētais regulējums līdz 10 .augustam būtiski samazinājis administratīvo slogu Valsts robežsardzei attiecībā uz konkrēto gadījumu izskatīšanu un procesuālo dokumentu sastādīšanas nepieciešamību. Pēc 10. augusta katrs gadījums tiek individuāli vērtēts kopsakarā ar apstākļiem, kas ietekmēja personas izceļošanu no Latvijas Republikas.

Arī pēc ārkārtējās situācijas tiek nodrošināta nacionālā kontroles mehānisma realizēšana attiecībā uz ieceļošanu Latvijas Republikā un tās šķērsošanu tranzītā. Noteikumu 38. punkts noteic, ka pirms ierašanās Latvijas Republikā persona, kura ieceļo, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, un persona, kura šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu, neizmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni saziņai un faktiskās dzīvesvietas adresi, kurā persona būs sasniedzama, kā arī valstis un izbraukšanas datumus, kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijas Republikas teritorijā.

Ja persona uzturējusies valstī, kas ir SPKC tīmekļvietnē publicētā valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, persona apliecina, ka ievēros īpašus piesardzības pasākumus, tai skaitā nodrošinās pašizolāciju. Ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai.

Ārvalstnieki, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontakttālruni, rakstiski apliecina, ka, uzturoties Latvijā, ārpus darba laika nodrošinās pašizolāciju, novēros savu veselības stāvokli (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru) un ievēros MK noteikumu prasības.

Sportisti un sporta darbinieki, kā arī starptautisko sporta organizāciju pārstāvji, norādot savu vārdu, uzvārdu, personu apliecinoša dokumenta numuru un kontakttālruni, rakstiski apliecina, ka, uzturoties Latvijas Republikas teritorijā, līdz brīdim, kamēr persona nav saņēmusi laboratoriskās izmeklēšanas rezultātu, nepakļaus citas personas inficēšanās riskam, neveidos tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem.

Aizpildītos apliecinājumus no starptautisko pasažieru pārvadājumiem saņem attiecīgais pārvadātājs un tos nodod Valsts robežsardzei, ja apliecinājumā ir norāde par personas uzturēšanos valstī, kas ir SPKC tīmekļvietnē publicētā valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi. Valsts robežsardze šo apliecinājumu nodod Valsts policijai; SPKC, ja personas apliecinājumā ir norāde par uzturēšanos tikai tādā valstī, uz kuru nav attiecināmi piesardzības un ierobežojošie pasākumi.

Persona, kura šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu, neizmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, aizpildītos apliecinājumus iespējami ātri nodod Valsts robežsardzei, kas tos nodod Valsts policijai, ja personas apliecinājumā ir norāde par personas uzturēšanos valstī, kas ir SPKC tīmekļvietnē publicētā valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi; SPKC, ja personas apliecinājumā ir norāde par uzturēšanos tikai tādā valstī, uz kuru nav attiecināmi piesardzības un ierobežojošie pasākumi.

"Tādējādi kontroles mehānisms, kas ir balstīts uz apliecinājumiem joprojām tiek realizēts. Papildus jāatzīmē, ka nacionālajā līmenī tiek risināts jautājums par vienotas informācijas sistēmas izveidi, kas aizstātu papīra formāta risinājumu un atvieglotu dabu kontrolējošajām iestādēm," teikts atskaitē.

Atbilstoši 2020. gada 15. maijā noslēgtajam Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas un Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas saprašanās memorandam par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu starp Latviju, Igauniju, Lietuvu autotransportam, dzelzceļa, gaisa un jūras transportam un sadarbību šajā jomā Covid-19 krīzes laikā tiek nodrošināta informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm par to valstspiederīgo ieceļošanu.