Ņemot vērā notikumus Baltkrievijā un no tā izrietošajiem jautājumiem par atomdrošību, Ministru kabinets otrdien, 25. augustā, pieņēmis lēmumu, ka gadījumā, ja Baltkrievija iedarbinās Astravjecas atomelektrostaciju (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem, skaidrojot, ko tieši nozīmē šis lēmums, teica, ka caur starpsavienojumu ar Krieviju netiks iepirkta elektroenerģija no Baltkrievijas, bet tas neizslēdz, ka Latvija turpina pirkt un pārdot elektrību ar Krieviju.
"Par to, kā to var kontrolēt, jautājums tālāk jārisina Ekonomikas ministrijai kopā ar kaimiņiem Igaunijā, Lietuvā un ar Eiropas Komisiju, lai izstrādātu metodoloģiju, kādā veidā tirdzniecība ar trešajām valstīm notiktu. Tur ir iespējami vairāki praktiski risinājumi, bet tas ir vairāk tehniskas dabas jautājums. Mēs šodien skaidri norādījām, kādam jābūt rezultātam, un tas ir – ja ieslēdz Astravjecas AES, tad Latvija pārtrauc elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju," teica Kariņš.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kādēļ tagad pieņemts tieši šāds lēmums, ja vēl pagājušā nedēļā nekas par to neliecināja, un vai tās ir sava veida ekonomiskās sankcijas jeb tomēr atomdrošības jautājums, Kariņš atbildēja, ka valdībā šis jautājums ir ilgāku laiku skatīts, un diskusijas visu laiku bijušas par atomdrošību. "Tas ir tas lielais pamats, kāpēc mēs šo lēmumu pieņēmām. Īpaši ņemot vērā notikumu attīstību Baltkrievijā, bažas par atomdrošību tikai aug. Tā diskusija ir ilgstoši bijusi un tā ir bijusi tieši ap atomdrošību," atbildēja Kariņš.
Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā.
Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva, kuras prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.
Lietuvas valdība uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, un apņēmusies bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, kolīdz AES tiks iedarbināta, cenšoties pārliecināt arī Latviju un Igauniju to boikotēt, bet Latvijas iebildumu dēļ pagaidām nebija izdevies vienoties par solidāru boikotu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
