Tikai nākamnedēļ nosauks Baltkrievijas amatpersonas, kam tiks liegta ieceļošana Latvijā  (51)

Informāciju, ka līdz publiskošanai būs jāgaida ilgāks laiks, parlamentārā sekretāre saņēma komisijas sēdes laikā, jo vēl tās sākumā minēja ceturtdienu. Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka saskaņā ar jaunāko informāciju secināts, ka, turpinot strādāt kopā ar igauņiem, visas nepieciešamās procedūras šāda saraksta apstiprināšanai prasīs papildu laiku, tādēļ saraksts tiks publicēts tikai nākamnedēļ.

Kalniņa-Lukaševica deputātiem arī paskaidroja, ka informācijas apmaiņa un rīcības koordinācija par ieceļošanas ierobežojumiem Baltkrievijas amatpersonām ir un ir bijusi visu Baltijas valstu starpā. Lietuva ir jau nedaudz ātrāk pieņēmusi lēmumu un paziņojusi par ierobežojumiem, bet Latvija vienojusies ar Igauniju kopīgi izstrādāt un publiskot konkrētu amatpersonu sarakstu.

Jau ziņots, ka otrdien, 25. augustā, Ministru kabinets nolēma noteikt ieceļošanas Latvijā ierobežojumus atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām, taču konkrēto amatpersonu vārdus publiski nosauks vēlāk, kad līdzīgu lēmumu būs pieņēmusi Igaunija, ar kuru Latvija kopīgi pieņem šos lēmumus.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pēc valdības sēdes preses konferencē žurnālistiem pastāstīja, ka sēdē izskatīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par ierobežojumu noteikšanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vēlēšanu falsifikāciju un spēka pielietošanu pret mierīgajiem protestētājiem un demonstrantiem.

"Pagājušā piektdienā Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas paziņoja, ka mēs koordinējam sankciju politiku. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības sankcijām jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, bet mēs neredzam, ka tas varētu notikt tuvākajā laikā, tāpēc mēs noteiksim ieceļošanas ierobežojumus Baltkrievijas amatpersonām, par kurām mums nav šaubu, ka tās ir līdzatbildīgas gan par vēlēšanu falsifikāciju, gan par vardarbību," paskaidroja Rinkēvičs.

Ministrs atzina, ka par vārdiem un uzvārdiem paziņos ceturtdien, kad Igaunija būs pieņēmusi savu lēmumu. "Informēsim kopīgi. Skatāmies uz aptuveni 30 amatpersonām no Centrālās vēlēšanu komisijas, Iekšlietu ministrijas, Drošības komitejas un arī Prezidenta administrācijas amatpersonas," teica Rinkēvičs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par ierobežojumiem Baltkrievijas amatpersonām, Rinkēvičs paskaidroja, ka tas ir koordinēts lēmums ar kolēģiem Baltijas valstīs, un "mēs šobrīd nekādā veidā nevēlamies aizstāt ES sankciju noteikšanas procesu. Mūsu galvenais mērķis ir ES sankcijas, tāpēc valdība diskusijā nevadījās no nacionālo sankciju likuma, bet no Imigrācijas likuma normām, koordinējot līdzīgu pozīciju ar Igauniju". Arī Lietuvā jau ir noteikts tikai ieceļošanas ierobežojums.

"Mēs šobrīd dodam skaidru politisku signālu, ka ir virkne amatpersonu, kuras mēs nevēlamies redzēt Latvijā, un tādā veidā dodam zināmu pamudinājumu ES strādāt ātrāk, it sevišķi ņemot vērā, ka sankciju sagatavošanas process nav vienkāršs. Mēs nekādā veidā negribam graut ES vienotību šādu lēmumu pieņemšanā, ieviešot precīzas sankcijas. Tāpēc arī uzsveru, ka mēs nerunājam par nacionālajām sankcijām, bet par ceļošanas ierobežojumiem. Tas ir tas, kāpēc trīs Baltijas valstis runā par ceļošanas ierobežojumiem, aktīvi mudinot to darīt arī ES," skaidroja ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka piektdien, 21. augustā, Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvija un Igaunija ieviesīs individuālas sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un pārmērīga spēka lietošanu pret protesta akciju dalībniekiem Baltkrievijas pilsētu ielās.

Latvija un Igaunija ir sagatavojušas Baltkrievijas amatpersonu sarakstus. Sankcijās būs paredzēts vīzu izsniegšanas aizliegums. Divpusēja rīcība nacionālo sankciju ieviešanai notiks atbilstoši valstu procedūrām pirms Eiropas Savienības sankciju plānotās ieviešanas.

Savukārt Kariņš sestdien, 22. augustā, partijas "Vienotība" kongresā solīja, ka "mēs stāvēsim līdzās baltkrieviem un citām tautām, kas vēlas dzīvot tāpat kā mēs".

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu un autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā tūkstošiem cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu valsts uzņēmumu strādnieki streiko.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994. gada, ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska. Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien pēc Eiropas Savienības samita paziņoja, ka ES valstis neatzīst vēlēšanu rezultātus.