Zbigņeva Stankeviča uzruna Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē - 6
Foto: Foto: Toms Norde

Šā gada augustā aprit 10 gadi, kopš Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas diecēzes vadību pārņēma tagadējais Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Atzīmējot šo notikumu, trešdien, 26. augustā, Stankevičs svinēja svēto misi jeb svinīgo dievkalpojumu Rīgas sv. Jēkaba katedrālē, kurā piedalījās virkne valsts augstāko amatpersonu, kristīgo konfesiju garīdznieku, diplomātiskā dienesta pārstāvju, kā arī tās noslēgumā apsveikuma vārdus teica Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma, Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina un citi.

Levits savā apsveikumā akcentēja, ka Stankeviča "ieguldītais darbs un paveiktais šajos gados ir bijis nozīmīgs ne tikai Romas katoļu baznīcai un katoļticīgajiem, bet arī visai mūsu sabiedrībai un Latvijas valstij," liecina prezidenta mājas lapā internetā publicētais sveiciena teksts.

Prezidents atzīmēja, ka Latvijas sabiedrība augstu vērtē arhibīskapa paveikto ekumenisma jautājumā, akcentējot, ka "Latvijas konfesiju sekmīgā sadarbība ir labs paraugs tam, kā vairot mieru un toleranci, ieklausīties citam citā un meklēt kopīgo, kā vislabāk palīdzēt visiem tiem, kuriem nepieciešams atbalsts grūtā brīdī", izcēla garīdznieka "atvērtību dialogam ar dažādām sabiedrības grupām" un sacīja, ka viņam pašam personiski ir bijis vienmēr liels prieks ar Stankeviču diskutēt "par Satversmē noteiktajām vērtībām, kas ir svarīgas Latvijas valstij un visai mūsu sabiedrībai ilgtermiņā".

Savukārt pats Stankevičs, atskatoties uz 10 gadiem amatā, minēja, ka tas ir īss laiks, lai iegūtu sabiedrības uzticēšanos un veicinātu pārmaiņas, it īpaši tik senā un tradīcijām bagātā nozarē kā reliģija, minēja vairākus padarītus darbus gan praktiskā, gan garīgā jomā, kas viņam devuši gandarījumu, uzteica veiksmīgo sadarbību ar valsts un kristīgo konfesiju pārstāvjiem, kā arī pievērsās domai par "garīgo līderību", sakot, ka ikviens klātesošais ir līderis savā jomā, kura viedoklī ieklausās noteikta sabiedrības daļa, tāpēc no līderiem tiek sagaidīta arī atbildības uzņemšanās, varas atbildīga īstenošana.

Viņš minēja, ka turpmākajā savas kalpošanas laikā vēlētos pievērsties mērķtiecīgākai Latvijas sabiedrības garīgās atmodas veicināšanai, izmantojot mūsdienu plašsaziņas līdzekļus un paplašinot līdzšinējo ekumēnisko sadarbību starp konfesijām. Viņš akcentēja, ka ikviens no šiem procesiem – līderība, sev piešķirtās varas īstenošana un sabiedrības uzrunāšana ir iespējama tikai ar pazemību Dieva priekšā, gudrību un lielu iekšējo spēku, ko viņam, stājoties šajā amatā, novēlējusi mamma. Uzrunas noslēgumā viņš vēlēja visiem klātesošajiem pazemību, gudrību un spēku.


Jau ziņots, ka Stankevičs par Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu-metropolītu Rīgas doma baznīcā tika ordinēts 2010. gada 8. augustā. Arhibīskapa-metropolīta tituls nozīmē, ka bīskaps vada ne tikai viņam uzticēto bīskapiju, bet ir arī priekšstāvis metropolijai jeb baznīcas provincei, ko veido vairākas bīskapijas.

Savukārt Stankeviča ingress jeb svinīgā ieiešana Rīgas sv. Jēkaba katedrālē, kas ir Rīgas arhibīskapa sēdeklis, un oficiāla savas diecēzes vadības pārņemšana, notika 2010. gada 21. augustā. Tad savus apustuliskā administratora pienākumus beidza pildīt kardināls Jānis Pujats un kā emeritēts jeb pensionēts bīskaps devās atpūtā, ticīgo pastorālo aprūpi turpinot veikt Rīgas Sāpju Dievmātes draudzē.

Kā liecina informācija portālā "katolis.lv", Stankevičs dzimis 1955. gadā Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā vairākus gadus strādājis inženiera specialitātē. Atsaucoties Dieva aicinājumam uz priesterību, viņš ieguvis teoloģijas maģistra grādu Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Polijā un, saņemot priestera svētības, 1996. gadā sāka kalpot kā vikārs Rīgas Sv. Franciska draudzē. Kalpojis arī kā Rīgas Garīgā semināra garīgais tēvs un Rīgas Jēkaba katedrāles vikārs. 2008. gadā viņš ieguva teoloģijas doktora grādu Laterāna pontifikālajā universitātē Romā.

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle ir celta 1225. gadā un ir mazākā no visām četrām Vecrīgas baznīcām. Kā Romas Katoļu Baznīcas arhibīskapa katedrāle tā kopā ar līdzās esošo Sv. Marijas Magdalēnas baznīcu, kūrijas un klostera ēkām, kā arī dažādu katoļu laju organizāciju mītnēm veido katoļu konfesijas garīgo centru Rīgā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!