Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) Latvijas Romas katoļu baznīcas priestera Andreja Mediņa izteicienus preses konferencē Bruknā, kuros viņš cita starpā skarbos vārdos nodēvē gan viņa aprūpē bijušos jauniešus, gan viņu vecākus, vērtē kā emocionālu vardarbību. Savukārt ētikas un filozofijas speciāliste profesore Skaidrīte Lasmane un Latvijas katoļu baznīcas Bīskapu konferences vadītājs Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, neaizstāvot priestera izteiktās rupjības, tomēr aicina neskatīt atrauti viņa valodas lietojumu no paveiktā un pievērst uzmanību jautājumam par ikdienā lietoto leksiku.
Petraviča ar sava preses padomnieka Jāņa Zariņa starpniecību portālam "Delfi" pauda viedokli, ka Mediņa preses konferencē paustie rupjie izteicieni viņu pārsteiguši. "Uzskatu, ka tie jau ir emocionāla vardarbība. Tas rosina domāt, ka arī bērni, kas uzturas kopienā, tiek saukti tādiem vārdiem," pauž ministre.
Petraviča atzīmēja, ka "mums katram, visticamāk, ir atšķirīga sapratne par to, kas ir vardarbība. Vienlaikus satraucoša ir tās sabiedrības daļas nostāja, kas šādas bērnu audzināšanas metodes atbalsta". Ministre gan arī sacīja, ka priestera Mediņa izteikumus gan vislabāk varētu komentēt katoļu baznīcas vadība.
Stulpins tā nerunātu
Latvijas katoļu baznīcas Bīskapu konferences, kas apvieno visus Latvijas katoļu bīskapus, vadītājs Stulpins lūgts vērtēt Mediņa, kurš 2017. gadā ieguvis balvu "Latvijas lepnums" par pašaizliedzīgu 25 gadu darbu, veidojot Bruknas kopienu, runā preses konferencē izmantotos izteikumus un to atbilstību vispārpieņemtajām ētikas normām, kā arī to, kā tas saskan ar garīdznieka cieņu un šim amatam noteiktajiem standartiem, portālam "Delfi" sacīja, ka viņš tā nerunātu un "droši vien tā nerunā arī citi priesteri".
Stulpina skatījumā tas varētu būt jautājums, ko pārrunāt jau konkrēti ar pašu priesteri. Stulpins arī piebilda, ka "līdz šim šī terminoloģija šķita tik pievilcīga daudziem cilvēkiem. Ir neparasti, ka tagad tā raisa jautājumus".
Savukārt viņa vadītās Bīskapu konferences dienaskārtībā šobrīd nav iekļauts jautājums par valsts iestāžu Bruknas kopienā konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem – vēl tiek gaidīti apsekošanas galīgie rezultāti un tad tiks lemts par to, kā rīkoties tālāk. Bīskaps arī atturējās vērtēt notikumus Bruknā, sakot ka situāciju vērtēt objektīvi var tikai tad, kad ir zināmi visi apstākļi, motīvi un apsekošanas rezultāti.
Lasmane – viss vērtējums nav tikai par valodu
Savukārt Lasmane portālam "Delfi" pauda uzskatu, ka vismaz Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Panorāma" galvenais akcents bijis uz vārdu "tizlenis mazais". "Es nedomāju, ka tas ir labi [tā teikt – red.]. Bet es salīdzinu to, kā šoreiz šie vārdi skanēja, ar to, ko es dzirdu uz ielām. Un, kas tur skan! Par to neviens neinteresējas, bet, redz, par šo interesējas," pauda Lasmane.
"Nevar jau tā atraut to vienu darbības izpausmi šajā gadījumā – valodu. Paņemt un atraut no visa pārējā. Es domāju, ka šoreiz, tieši no žurnālistikas viedokļa, man ļoti gribētos, lai par to, kā atveido, es saku "atveido" šo Bruknas lietu un kā taisa šo skandālu. Tas būtu ļoti interesants Latvijas žurnālistu un mediju apspriešanas jautājums. Mediņa runa, protams, nav aizstāvama, jo tiešām neatbilst pieklājības standartam. Daudzkārt neatbilst. Bet es gribētu teikt, ka viss šis priestera vērtējums nav tikai par valodu – nevar vienu lietu, valodu, atraut no visa pārējā".
"Mani ieinteresē tieši žurnālistu atveidojums – priestera Mediņa tēlu veidoja žurnālisti, glorificējot un nemanot neko citu (..) Pēkšņi tagad ir pilnīgi galējs otrs variants, kad katru sīkumu, pat valodas lietu, žurnālisti analizē un pievērš uzmanību. Bet nepievērš uzmanību, ka ir kaut kādas lietas, par ko iepriekš žurnālisti Mediņu glorificēja. Kāpēc tas šoreiz tiek noklusēts," neizpratni pauda eksperte.
Turklāt, viņas skatījumā, būtu bijusi nepieciešama daudz lielāka piesardzība attiecībā uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sniegto informāciju par pārkāpumiem Bruknā. "Kas attiecas uz valodu, jā, tad, lūdzu, runājiet, cik nekulturāla vispār ir sabiedrība, cik briesmīga ir valoda Rīgā, transportlīdzekļos. Uz katra stūra. Tur ir skaļi lamu vārdi, es pat esmu lūgusi – lamājieties, lūdzu, klusāk," portālu "Delfi" skubināja Lasmane.
Viņas skatījumā no jebkura cilvēka ir iespējams prasīt būt par paraugu, "bet vai jūs dabūsiet eņģeli? Un vai jūs dabūsiet absolūti pilnvērtīgu cilvēku šajā vidē? Es domāju, ka Mediņa kungam apkārt savāktie vai pie viņa nākušie pēc palīdzības, kā viņš to saka, droši vien tur ir cilvēki, kas glābjas šajā kopienā, ko nevar aizmirst. Es domāju, ka tā kopiena valodas ziņā nav perfekta, latviešu valodas gramatikai un leksikai, visiem paraugiem atbilstoša. Es neattaisnoju, man ļoti nepatīk rupjības. Pēc idejas tās ir ne tikai no priestera Mediņa. Ir gan ekrānos, gan radio. Nedomāju, ka tikai tagad mēs pievērsīsim uzmanību un sitīsim šo cilvēku pa visām līnijām, jo, lūk, ir mediju veidotais skandāls. Es nekā laba vairs neredzu, es redzu tikai to, kur cilvēks ir jāiznīcina".
Viņa kategoriski iebilstot pret to, ka šajā gadījumā Mediņa runā tiek saskatīts un aktualizēts tikai viņa lietotās valodas jautājums. Lasmane pauda pārliecību, ka arī Mediņam, kurš iepriekš medijos glorificēts un padarīts par ideālu, tagad atklājusies ne tikai "baltā puse" – "ir arī citas, cilvēks kā cilvēks". Turklāt esot arī jāņem vērā vide, "ar kuru viņam ir darīšana" un kurai viņš arī valodas lietojuma ziņā pielāgojoties.
Mediņš atzīst daļu pārmetumu; "apvainojumi – nepārbaudīti"
Jau vēstīts, ka 25. augustā emocionāli piesātinātā preses konferencē Mediņš atzina vien daļu VBTAI iepriekš konstatēto pārkāpumu viņa vadītajā biedrībā. Bruknas muižā Mediņš, Bārbeles Zēnu pamatskolas direktore Ilona Blūma un katoļu baznīcas Jelgavas diacēzes bīskaps Edvards Pavlovskis pauda savu viedokli par VBTAI konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem Bruknas "Kalna svētību kopienā".
Mediņš vairākkārt preses konferencē uzsvēra, ka "apvainojumi" ir "nepārbaudīti".
Tiesa gan, pārkāpumus Bruknas muižā VBTAI kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi konstatēja 5. augustā, pēcāk, otrajā pārbaudē – 20. augustā, netika gūta pārliecība, ka pārkāpumi ir novērsti. Žurnālistiem arī nebija iespējams sazināties ar Mediņu kopš 20. augusta, kad VBTAI nāca klajā ar paziņojumu par kopienā konstatēto.
Mediņš preses konferences sākumā atzina, ka ir apzināti klusējis un vairākas dienas nav komentējis Bruknas muižā konstatēto, jo viņam šķitis, ka plašsaziņas līdzekļiem ir pieejams pietiekami daudz informācijas, ko "apgremot". "Bruknā mēs visu darām kopā, ceļamies kopā, ejam gulēt kopā, te neviens nevar teikt: "Es neiešu peldēt, es neiešu brokastīs." Tas ir pirmais noteikums – mēs visu darām kopā. Mēs ceļamies kopā, strādājam kopā, lūdzamies kopā, ejam kopā gulēt," teica Mediņš.
"Noteikumi šeit [Bruknā – red.] ir ļoti stingri, ļoti liela kārtība, ļoti liela disciplīna. Es nekaunos par to teikt. Tad, kad es mājās izsitu logu, mani tētis nesamīļoja, viņš mani neglāstīja," medijiem teica Mediņš. Viņš pauda nožēlu un uzņēmās atbildību par izveidojošos situāciju, kas radījusi šaubu ēnu pār katoļu baznīcu. "Pirmā lieta, uz ko es vēlos vērst uzmanību – ne jau [es gribu – red.] pasargāt katoļu baznīcu, es pats esmu baznīca. Šī kopiena ir mana atbilde manam aicinājumam. Tas ļauj man sociālās un garīgās aprūpes darbu veikt," teica Mediņš.
"Ir daudzas vietas Latvijā, kur vajadzētu atvērt durvis nevienam nevajadzīgiem, atstumtiem [cilvēkiem – red.]. Es četrus gadus atpakaļ nebiju piefiksējis, ka šo palīdzību vairs nelūdz tikai alkoholiķi, narkomāni, azartspēlmaņi. Sāka uzrasties nevarīgi, bezpersoniski vecāki, kuri netiek galā ar saviem pusaudžiem," preses konferencē stāstīja Mediņš. Viņš akcentēja, ka Bruknā ļaujot jauniešiem dzīvot, bet ar vienu noteikumu – bērniem nav atsevišķu programmu. Viss tiek darīts kopā. Ja jaunieši un vecāki to pieņemot, ka bērni kļūs par Bruknas kopienas daļu, viņi var šeit dzīvot, pauda kopienas vadītājs.
Brukna arī neesot mazgadīgo pāraudzināšanas iestāde, atzina priesteris, sakot, ka viņš vienkārši nespējot nereaģēt "uz šo vecāku kliedzienu". Viņš uzsvēra, ka patiesā problēma neesot bērni, bet gan viņu vecāki. "Es nespēšu pateikt aiz mīlestības "nē" vecākiem, kuri man zvanīs," paaugstinātā balsī norādīja Mediņš.
Pats uzdodot sev jautājumu, kā viņš tiek galā ar pusaudžiem, Mediņš atbildēja: "Es nezinu, man nav problēmu [ar viņiem tikt galā – red.]". Tāpat viņš aicināja vērsties pie pašiem bērniem un uzdot jautājumu, kāpēc viņi paši vēlas dzīvot Bruknā, nevis "smirdīgajā Rīgā".
"Es nebaidos no nāves, jūs varat mani kaut šodien piesist krustā," savu pārliecību neslēpa Bruknas kopienas vadītājs. Tāpat viņš sacīja, ka Bruknai esot sadarbība ar bāriņtiesām, tiesnešiem, kuri, kā pauda Mediņš, paši viņa vadītajai kopienai "piespēlē jauniešus".
Pēdējās pārbaudēs, ko Bruknā īstenojušas valsts institūcijas, daudz kas neesot pamanīts, norādīja Mediņš. Viņš minēja pāris piemērus, piemēram, kādam no bērniem blakus bijusi pilngadīga māsa. Taču sīkākās detaļās viņš neieslīga.
VBTAI iepriekš ziņoja, ka saņemta informācija par gadījumiem, kad bērni, strādājot uz lauka, karstuma, ilgo darba stundu un ūdens trūkuma dēļ ir jutušies fiziski slikti vai pat zaudējuši samaņu. Priesteris norādīja, ka jaunieši, pirms došanās uz lauka, paši paņem ūdeni. "Kāds mazais tizlenis nav paņēmis ūdeni, piedodiet! Tāpat kā šis apvainojums – jauniešiem netiek sniegta medicīniskā palīdzība, tā bija kundze gados ar epilepsijas lēkmi. Tie ir meli, bet es to pieņemu," Mediņš noraidīja VBTAI un tiesībsarga konstatētos pārkāpumus.
"Man no rīta savā ģimenē arī bija pateikts uzdevums – cik noravēt, cik sakapāt lapas cūkām. Es nevaru iedomāties, ka es savā mājā pateiktu, ka es to nedarīšu. Mums katram bija savi pienākumi," teica Mediņš.
Komentējot VBTAI pārmetumus par jauniešu badināšanu, priesteris pauda, ka trešdienās un piektdienās kopiena ievēro gavēji, dienas – bez gaļas. "Tēja, ūdens, maize, ievārījums, medus un varbūt vēl kaut kas ir šajās dienās uz galda," teica Mediņš.
Priesteris atzina, ka piekrīt VBTAI pārmetumam, ka jauniešiem nebūtu jāuzturas kopā ar pilngadīgām personām, kuras iepriekš sodītas par dažādiem noziegumiem, kā arī cilvēkiem ar dažādām atkarību problēmām. Taču, kā atgādināja kopienas vadītājs, šie cilvēki ir ceļā uz to, lai tiktu vaļā no savām atkarībām.
Sabiedrība sašķelta
Otrdien, 25. augustā, sarunā ar portālu "Delfi" VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene vērsa uzmanību uz vecāku atbildību šajā jautājumā: "Par šo vecāku atbildību – vai tiešām ir vienalga? Vai ir tik izmisuši, ka bērnus jebkur var atstāt?"
Pēc izskanējušās Bruknas lietas Rācene ievērojusi, ka sabiedrība faktiski sašķēlusies divās frontēs, kurās vismaz tiešsaistē virsroku, viņasprāt, guvuši Mediņa atbalstītāji.
"Inspekcija nevēršas pret to, ka bērniem nav jāstrādā vispār, un nav bērniem nekādu pienākumu. Tas tā nav. Mēs nevēršamies personīgi ne pret kristiešiem, ne pret Mediņa kungu, ne pret kopienu. Šeit mēs klausāmies faktos, ko mums stāstīja bērni. Tikai uz tiem balstoties, mēs esam uzsākuši šo pārbaudi. Vai mēs šobrīd nevaram ticēt bērniem? Mums nav jātic bērniem? Šajā gadījumā vairāki bērni saka vienu un to pašu, mūsu pienākums ir viņiem ticēt. Runa ir par viņu stāstīto, par viņu viedokli," atgādināja VBTAI pārstāve.
Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa plašākus komentārus otrdien sniegt nevarēja. Siliņa vien atgādināja par konstatētajiem pārkāpumiem: "Nav pareizi, ka bērnus neviens nepieskata. Pārkāpums ir pārlieku garās darba stundas. Atsevišķos gadījumos smagie darbi, kas ir jāveic [bērniem – red.], pat pieaugušajiem ir grūti izpildāmi."
Jau vēstīts, ka "Kalna svētību kopienā" VBTAI kopā ar tiesībsarga biroja pārstāvjiem 5. augustā konstatēja vairākus pārkāpumus. Lai atbildīgās iestādes būtu drošas par to, ka konstatētie pārkāpumi ir novērsti, 20. augustā VBTAI un tiesībsargs veica atkārtotu pārbaudi. Tiesa, tās laikā bērnu tiesību pārstāvji neguva pārliecību, ka pārkāpumi ir novērsti – tā portālam "Delfi" iepriekš ziņoja VBTAI pārstāvis Taivo Trams. Turklāt 21. augustā Bruknā speciālisti konstatēja, ka uz vietas ir vismaz viens nepilngadīgais, bet sarunās tika konstatēts, ka bērnu tur bijis vairāk.
Informācija par pārbaudē konstatēto atbilstoši kompetencei nodota tālākai izvērtēšanai Valsts policijā (VP), Pārtikas un veterinārajam dienestam un Valsts darba inspekcijai. VP pēc VBTAI iesnieguma par pārbaudēs Bruknas muižā konstatēto sāka resorisko pārbaudi.
Valsts darba inspekcijā (VDI) portālam "Delfi" iepriekš sacīja, ka tā saņēmusi informāciju par "Kalna svētību kopienu", proti, baznīcas atjaunošanas darbos cilvēki tiekot nodarbināti bez darba līgumiem, tāpēc tās inspektori devušies turp veikt pārbaudi. Pārbaudē konstatēts, ka cilvēki tur strādā brīvprātīgi. VDI darbinieki konstatējuši, ka Bruknas muižā bērni un pusaudži nestrādā.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) portāls "Delfi" iepriekš noskaidroja, ka dienests ir saņēmis informāciju VBTAI par iespējamiem pārkāpumiem ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā zēnu skolā Bārbelē un "Kalna svētību kopienā" Bruknā.
PVD noskaidrojis, ka neviens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kas sniegtu ēdināšanas pakalpojumus "Kalna svētību kopienā", PVD nav reģistrēts. Tāpat pēc PVD rīcībās esošās informācijas Bruknas muižā nav reģistrēta neviena bērnu vasaras nometne, kurā tiktu nodrošināti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi. Pārbaude ēdināšanas uzņēmumā, kas nodrošina pakalpojumus Bārbeles skolas audzēkņiem, jau ir notikusi.
Tās laikā konstatēti atsevišķi pārkāpumi, kas saistīti ar pārtikas produktu izsekojamību. Lai pārliecinātos, ka neatbilstības novērstas, PVD veikšot atkārtotas pārbaudes.
"Delfi" arī jau rakstīja, ka, izskanējušos bērnu tiesību pārkāpumus Bruknas muižā novērtējot kā satraucošus, katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, kura pārraudzībā ir Bruknas kopiena, pauda uzskatu, ka nevar iedomāties, ka priesteris Mediņš "bez maizes un ūdens turēja bērnu un lika viņam strādāt visu dienu 12 stundas – tie taču ir koncentrācijas nometnes apstākļi".
Pilns 25. augustā Bruknas muižā notikušās preses konferences video ieraksts skatāms šeit:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
