Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās balsi atdevuši jau 10,5% vēlētāju  (35)

Pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju divās dienās Rīgā izmantoja 33 673 jeb 7,9% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 2,6 procentpunktiem mazāk.

Kā liecina CVK informācija, vislielākā aktivitāte bijusi vēlēšanu iecirknī tirdzniecības centrā "Gaiļezers". Tur divās dienās no reģistrētajiem 4869 balsstiesīgajiem nobalsojuši 985 jeb 20,23% vēlētāju. Vairāk nekā 18% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem nobalsojuši Rīgas Kongresu nama un dzelzceļa stacijas "Vecāķi" iecirknī.

Viszemākā aktivitāte bijusi iecirkņos Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā. Šeit 8.vēlēšanu iecirknī no 2221 reģistrētā balsstiesīgā vēlētāja nobalsojuši 118 jeb 5,31%, bet skolā esošajā 32.vēlēšanu iecirknī no 2138 reģistrētajiem, nobalsojuši 117 jeb 5,47% balsstiesīgie. Vēl ļoti zema vēlētāju aktivitāte bijusi 31.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas 33.vidusskolā, jo tur no 2899 reģistrētajiem balsstiesīgajiem vēlētājiem, divās dienās iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 158 jeb 5,45%.

Otrajā iepriekšējās balsošanas dienā piedalījās 23 966 vēlētāji, kas ir par aptuveni 3500 vēlētājiem vairāk, nekā pirmajā dienā. Jāpiebilst, ka šodien vēlēšanu iecirkņi balsošanai bija atvērti divas stundas ilgāk, no plkst. 9 līdz 16.

Kopumā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vēlētājiem iepriekšējā balsošanā ir iespēja nobalsot ilgāk, jo iecirkņi strādā astoņas stundas ilgāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.

Iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devās 20 383 jeb 4,82% balsstiesīgo vēlētāju. Pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju pirmajā dienā Rīgā izmantoja 20 084 jeb 4,71% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 0,11 procentpunktiem mazāk.

Pirms vēlēšanām iepriekš varēs nobalsot arī piektdien, 28.augustā, no plkst. 12 līdz 20. Vēlēšanu dienā 29. augustā iecirkņi būs atvērti no plkst. 7 līdz 22.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 31. maijā) vai kuri līdz 15. augustam reģistrējās vēlēšanām, jo viņiem Rīgā pieder nekustamais īpašums.

Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājiem jābūt reģistrētiem vēlētāju reģistrā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotās informācijas Rīgas domes vēlētāju sarakstos ir reģistrēti 422 681 balsstiesīgi pilsoņi.

Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu sarakstu, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti. Par neatbilstību kādai no likumā noteiktajām kandidēšanas prasībām no sarakstiem kopumā tika svītroti 11 kandidāti.

No 30.jūlija līdz 15.augustam savu vēlēšanu iecirkni Rīgas domes vēlēšanām kopumā mainījuši 5273 vēlētāji, liecina PMLP apkopotā informācija. No šiem vēlētājiem 1357 vēlētāji reģistrējušies balsošanai Rīgā no citas pašvaldības, jo Rīgā viņiem pieder nekustamais īpašums. Tikmēr Rīgas dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs to izdarīja 131 vēlētājs, bet 62 vēlētājiem iecirkņa maiņu veica ieslodzījuma vietu darbinieki.

2021.gadā, kad citviet Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas, Rīgā vēlēšanas nenotiks. Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam jaunievēlētās Rīgas domes pilnvaru termiņš būs atlaistās domes atlikušais pilnvaru termiņš no jaunās domes sanākšanas dienas un vēl četru gadu termiņš.

2017.gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās Rīgā bija pieteikti 11 saraksti un 586 kandidāti, balsstiesības Rīgā bija 426 505 pilsoņiem, no kuriem vēlēšanās piedalījās 250 445 jeb 58,72% vēlētāju, 65 826 jeb 15,43% vēlētāju izmantoja iespēju nobalsot iepriekš, bet 1797 jeb 0,42% vēlētāju balsoja savā atrašanās vietā.