Vēlēšanu iecirkņos darbinieku apzinība ir atšķirīga, bet nekas ārkārtējs neesot noticis  (57)

Tas noticis, jo abu vēlēšanu iecirkņa komisijas sākotnēji aizmirsušas šo procedūras darbību - vienā gadījumā par to ziņojis vēlētājs, bet otrā pati komisija, norādīja Bērziņa. CVK vēl lems, kā rīkoties šajā situācijā, un vēlēšanu komisijas vadītājas personīgais viedoklis ir, ka arī šajās aploksnēs ievietotās vēlēšanu zīmes būtu jāieskaita vēlēšanu rezultātus, ņemot vērā, ka šajā gadījumā ir runa par iecirkņu darbinieku kļūdīšanos, aizmirstot uzspiest zīmogu.

Kopumā iepriekšējās balsošanas laikā nav noticis nekas ārkārtējs un vēlēšanas aizrit diezgan mierīgi, pauda Bērziņa norādot, ka katrā iecirknī atsevišķas nianses ir citādākas, jo vienā iecirknī strādā vairāk apzinīgāki darbinieki, bet citā situācija ir atšķirīgāka.

Par atsevišķiem iecirkņiem ir saņemta informācija, ka to darbinieki nevalkā caurspīdīgos sejas aizsegus. Bērziņa norādīja, ka, lai gan tas nav obligāts nosacījums, CVK aicina vēlēšanu komisiju darbiniekiem izmantot šos sejas aizsegus, lai rādītu priekšzīmi vēlētājiem. Vēlēšanu komisijas vadītāja gan arī norādīja, ka, iespējams, saņemtās ziņas par sejas aizsegu lietošanu ir par situāciju, kad vēlēšanu komisijas loceklis to ir noņēmis tikai uz mirkli.

Vēlētāji uz CVK informatīvo tālruni arī zvana par to, ka joprojām notiek aģitācija gan internetā, gan arī saņemot sms ar aicinājumu balsot par konkrētiem kandidātiem. Bērziņa norādīja, ka šāda vēlētāju interese par situāciju ir saprotama, jo vēlēšanu proces ir sācies. Taču CVK vadītāja akcentēja, ka saskaņā ar likumu priekšvēlēšanu aģitācijas klusuma periods vēl nav sācies, bet tas būs ir piektdien, 28.augustā, jeb dienā pirms oficiālā vēlēšanu datuma un arī vēlēšanu dienā 29.augustā.

Tāpat konstatēti gadījumi, ka atsevišķi vēlētāji, kas Rīgā nedzīvo, bet kuriem galvaspilsētā pieder nekustamais īpašums, nevar nobalsot, jo viņi līdz 15.augustam nav piereģistrējušies balsošanai. Līdzīgi arī nav iespējams nobalsot tiem vēlētājiem, kuri dzīves vietu Rīgā deklarējuši pēc 31.maija, jo likums nosaka, ka vēlēšanu tiesības saistībā ar to, ka balsotāji ir deklarēti Rīgā, tiek iegūtas ne vēlāk kā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, norādīja Bērziņa.

Vaicāta par sociālajos tīklos izskanējušo gadījumu, kad vēlētājs, kurš esot piereģistrējies līdz 15.augustam, nevarot nobalsot, jo nav iekļauts neviena iecirkņa vēlēšanu sarakstā, Bērziņa norādīja, ka, iespējams, tas skaidrojams ar to, ka vēlētājs vēlēšanu iecirknim pieteicies pa pastu un vēstule tikusi saņemta pēc 15.augusta vai nav saņemta. Konkrētu iemeslu bez sīkākas iepazīšanās ar konkrēto gadījumu gan nav iespējams pateikt, izrietēja no CVK vadītājas paustā.

Vēlāk Bērziņa informēja, ka saņemta informācija, ka vienā šādā gadījumā vēlētājs iesniegumu iesniedzis citā iestādē, kas to pārsūtījusi tālāk, bet šajā pārsūtīšanas procesā arī radusies problēma un vēlētājs nav ticis iekļauts vēlētāju sarakstā kādā no iecirkņiem.

Savukārt Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins pastāstīja par citu situāciju, kad kāds vēlētājs ziņojis, ka ap plkst.15.50 jeb desmit minūtes pirms šodien tika slēgti iecirkņi viens iecirknis jau esot aizvērts. Tomēr vēlāk esot noskaidrojies, ka ar apmēram piecu metru atstarpi attiecīgajā vietā bijušas divas durvis, uz kuras katras bija uzlīmēts plakāts par vēlēšanām, taču ieeja bija paredzēta tikai pa vienām no tām, skaidroja Kokins.

Bērziņa arī norādīja, ka saņemtas ziņas, ka atsevišķos iecirkņos iet uz beigām individuālie aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti Covid-19 izplatības ierobežošanai, taču tas skaidrojams kā loģistikas jautājums un ka pie nepieciešamības papildu līdzekļi tiks pievesti klāt.

Kā ziņots, šodien iepriekšējās balsošanas laikā būs iespējas nobalsot līdz plkst.16, savukārt piektdien, 28.augustā, iepriekšējā balsošana būs no plkst.12 līdz 20. Vēlēšanu dienā, 29.augustā, iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22.

Rīgas domes vēlēšanās var balsot jebkurā no 156 vēlēšanu iecirkņiem, taču, ja tas nebūs iecirknis, kurā vēlētājs reģistrēts, tad balsotājam ir jāieplāno laiks, kamēr izvēlētā iecirkņa pārstāvis sazināsies ar tā iecirkņa darbinieku, kura sarakstā vēlētājs sākotnēji ticis iekļauts.

Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiek lietoti vēlētāju saraksti.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā, 26.augustā, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devušies 20 383 jeb 4,82% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK apkopotie dati.