'Alternative' vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs par konstatētajām neapzīmogotajām aploksnēm  (42)

"Mēs nedzīvojam ne Krievijā, ne Baltkrievijā, kur vēlēšanu urnās varētu nonākt vairāki simti neapzīmogotu aplokšņu," sacīja Rosļikovs. Viņš pieļāva, ka incidents ar neapzīmogotajām aploksnēm varētu būt saistīts ar partiju "Gods kalpot Rīgai" (GKR), kuras sarakstā bija vairāki Rīgas skolu direktori, tajā skaitā arī Rīgas Klasiskās ģimnāzijas, kurā tika konstatētas neapzīmogotās aploksnes, direktors Romāns Alijevs.

Rosļikovs uzskata, ka Valsts drošības dienestam (VVD) ir jāveic rūpīga izmeklēšana, kurš un ar kādu mērķi vēlēšanu urnās iemeta vairākus simtus neapzīmogotu aplokšņu, jo vairāk nekā 600 aplokšņu neapzīmogošana noteikti nevarot būt cilvēciska kļūda. "Tas nav jautājums par mūsu partijas interesēm, jo šīs vairāk nekā 600 balsis noteikti nemainīs rezultātu mūsu partijai, taču ir svarīgi noskaidrot, kādēļ vēlēšanās bija iespējama šāda situācija," sacīja Rosļikovs.

Partijas GKR vēlēšanu saraksta līderis Oļegs Burovs nevēlējās komentēt šos apgalvojumus, vien piebilda, ka tie ir neadekvāti. Viņaprāt, cilvēks, kurš tos ir paudis, "izvēlas sev klauna lomu un neviens viņam to nevar aizliegt".

GKR uzskata, ka minētā situācija nevar būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus, tādēļ nevērsīsies ar iesniegumu vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanai.

Jau vēstīts, ka Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) abos gadījumos jau lēmusi lūgt VDD veikt lietas apstākļu pārbaudi. Kā skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, tikai tiesībsargājošās iestādes var veikt apstākļu noskaidrošanu, liecinieku un iesaistīto personu iztaujāšanu. Viņa gan zināja teikt, ka notikušais neesot ļaunprātība.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.