Rindas, ārstu trūkums un attālinātas konsultācijas – slimnīcas Covid-19 ēnā  (99)

Kādi ir visbiežāk pieprasītie speciālisti un ilgākās gaidīšanas rindas universitātes un pašvaldību slimnīcās un kā rindas palīdz atslogot attālinātās speciālistu konsultācijas, mēģināja noskaidrot portāls "Delfi".

Jāatgādina, ka no 27. marta līdz 20. aprīlim, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, tika pārtraukta lielākā daļa plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, kā arī pacientu pierakstīšana uz veselības aprūpes pakalpojumiem. No 20. aprīļa plānveida pakalpojumi pakāpeniski tika atjaunoti, vienlaikus gan ārstniecības iestādēm, gan pacientiem izvirzot epidemioloģiskās drošības nosacījumus, kas jāievēro, lai ierobežotu infekcijas izplatību.

Savukārt, sākot ar 3. jūniju, atkal bija pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi. Iedzīvotājiem pirms došanās pie ārsta vai uz izmeklējumu joprojām spēkā kārtība, kas nosaka, ka iepriekš jāsazinās un jāvienojas par vizītes laiku, bez iepriekšēja pieraksta doties nedrīkst. Tāpat iespēju robežās jāievēro divu metru distance, regulāri jādezinficē rokas un jālieto sejas maska.

Tomēr pēc darbu atsākšanas ārstniecības iestādēs pacientu apkalpošanas temps bija ievērojami lēnāks nekā iepriekš, jo līdz ar pakalpojumu atjaunošanu ieviesti arī stingrāki piesardzības pasākumi.

Lielākā daļa Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pacientu, kuru vizītes un izmeklējumi bija atlikti ārkārtējās situācijas dēļ, ir saņēmuši savu pakalpojumu un slimnīca var pievērsties jaunajiem pierakstiem, portālu "Delfi" informēja slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga.

Slimnīcas aptuvenās aplēses liecina, ka šādu pacientu kopā bija ap 10 000. Veinberga norādīja, ka slimnīcas darbs šobrīd vēl norit pastiprinātas drošības apstākļos – ir pagarināts vizītes laiks, pēc katra pacienta tiek veikta telpu vēdināšana un biežāk izmantoto virsmu dezinfekcija.

"Īpaši cenšamies nepieļaut pacientu pulcēšanos slimnīcas iekštelpās, piemēram, gaidot uz vizīti vai izmeklējumu. Visi pastiprinātas drošības pasākumi būtiski samazina pacientu skaitu, ko varam dienā pieņemt, kas savukārt palielina rindu garumu," skaidroja Veinberga.

Tāpat viņa norādīja, ka slimnīcas darbs ir atgriezies ierastajā ritmā pēc pacientiem piedāvātā pakalpojumu klāsta, bet gaidīšanas laiks ir ļoti dažāds atsevišķām specialitātēm. "Tas nav saistīts tikai ar drošības pasākumu ievērošanu, vienmēr ir bijušas garas rindas un liels pieprasījums pēc reimatologa, oftalmologa, hematologa un kardiologa konsultācijām. No izmeklējumiem pieprasītākie ir vēdera dobuma ultrasonogrāfija, Holtera monitorēšana, ehokardiogrāfija," norādīja PSKUS pārstāve.

Slimnīcā ir novērots, ka ir arī tādi pacienti, kas informē, ka sev nepieciešamo pakalpojumu jau ir saņēmuši citur vai konsultācija nav šobrīd aktuāla – tas pieregulē rindu garumu, skaidroja Veinberga.

Covid-19 laikā radušās rindas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) jau ir apkalpotas, tomēr, ņemot vērā būtisku speciālistu trūkumu, veidojas rindas neatkarīgi no Covid-19 radītajiem sarežģījumiem veselības aprūpes pieejamībā, norādīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāve Una Grenevica.

Viņa uzsvēra, ka galvenokārt trūkst acu ārstu, kardiologu un bērnu psihiatru. "Diemžēl, ja nav īpaši akūtu indikāciju, var nākties gaidīt rindā no trim līdz pat pieciem mēnešiem," atklāja Grenevica.

Arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) pārtrauktās konsultācijas ir jau apgūtas – šie pacienti ir jau apzināti, viņiem ir piedāvāts laiks, kad tiks sniegtas konsultācijas vai izmeklējumi, portālam "Delfi" norādīja RAKUS Ambulatorās daļas vadītāja Sarmīte Dzene. Tie bija vidēji 7000 atcelti pakalpojumi Covid-19 laikā – gan konsultācijas, gan diagnostikas pakalpojumi, viņa atklāja.

Dzene skaidroja, ka pieraksti tiek veidoti pusgadu vai deviņus mēnešus uz priekšu. "Jau Covid-19 laikā pakalpojumi bija aizrakstīti līdz gada beigām, kas nozīmē, ka nebija brīvu vietu, kur pēc tam pārrakstīt martā, aprīlī, maijā atceltos pacientus. Kāds bija jāpabīda nedaudz tālāk, lai atceltais dabūtu vietu," viņa norādīja.

Covid-19 pandēmija daudziem lika pārplānot savu darbu, atrodot jaunus veidus, kā sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Arī ārstu attālinātās konsultācijas ir tieši Covid-19 laika jaunievedums.

Šo praksi BKUS ieviesa Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā un cenšas to saglabāt arī šobrīd. "Tā ir iespēja ātrāk saņemt speciālista konsultāciju, kurš tad arī vizītes laikā izvērtēs nepieciešamību tikties klātienē," konsultācijas ieguvumus skaidroja Grenevica.

Arī RAKUS ieviesa šādu funkciju, lai nodrošinātu pacientu saziņu ar ārstiem attālinātā režīmā, tādā veidā samazinot Covid-19 inficēšanās risku. Attālinātās konsultācijas RAKUS notiek no marta un pacientiem ar hroniskām saslimšanām intensīvi turpinās arī šobrīd.

No 1. aprīļa līdz 28. augustam RAKUS ir veiktas 13 128 attālinātās konsultācijas, kas mēnesī vidēji bija 2600, bet lielākais "bums" bija aprīlī un maijā, atklāja Dzene. "Tagad šis skaits ir paretinājies, jo ir atsākušās klātienes konsultācijas," viņa norādīja.

Kā portālam "Delfi" stāstīja Dzene, šīs konsultācijas palīdz ārstiem un pacientiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, kur ne vienmēr ir nepieciešama klātienes konsultācija. Katru neklātienes konsultāciju izvērtē ārsts, pacients nenoteiks, kad viņš to vēlas, jo ir noteiktas reizes, kad pacientam ir jābūt klātienē un ārstam viņš ir jāredz, uzsvēra Dzene.

Šīs konsultācijas atvieglo dzīvi tiem pacientiem, kuriem vajag izrakstīt kompensējamo medikamentu, kas gadiem ir uzskaitē, precīzi ievēro režīmu un ārsta norādījumus, kas regulāri nodod visus izmeklējumus un, lai tikai izrakstītu medikamentus, ar ārstu var sazināties telefoniski, skaidroja Dzene.

Galvenās grūtības ar attālinātajām konsultācijām slēpjas tajā, ka ne pacienti, ne ārsti pie tā nav pieraduši, uzsvēra Dzene. "Skaidrs, ka visiem vajag acu kontaktu un pacienti ir pieraduši, ka ārsts vai māsiņa uzraksta uz lapiņas vajadzīgo. Pacientam tagad ir jāpārslēdzas un ļoti uzmanīgi jāklausās, un pašam viss jāpieraksta, lai nebūtu kļūdu, jo ārsts klātienē redz, vai pacients pieraksta, ka viņam jāpierakstās uz nākamo konsultāciju vai kādu izmeklējumu," situāciju skaidroja Dzene.

Tāpat viņa uzsvēra, ka šo konsultāciju organizācija ir citāda, jo "viena lieta ir telefoniski pajautāt, vai jūs pierakstījāt, bet nav pārliecības par to, ka otrā pusē tā arī ir izdarīts un izprasts". Neklātienē pacienti uzdod vairāk jautājumu – notiek gan garākas konsultācijas, bet ir arī īsākas – tiem, kam viss ir skaidrs, situāciju raksturoja Dzene.

Patlaban visās pašvaldību slimnīcās pakalpojumi ir atjaunoti pilnā apmērā. Rindas pamazām sāk sarukt, taču pacientu interese par visvairāk pieprasītajiem pakalpojumiem ir nemainīga un slimnīcas turpina darboties savas kapacitātes un iespēju robežās, portālam "Delfi" norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Uz portāla "Delfi" aicinājumu pastāstīt par pašreizējo gaidīšanas laiku uz dažādiem pakalpojumiem slimnīcā atsaucās arī vairākas pašvaldību slimnīcas.

Piemēram, Jūrmalas slimnīcā valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā visvairāk pieprasītie speciālisti joprojām ir traumatologs, ginekologs (ar USG izmeklējumu), endokrinologs. Gaidīšanas laiks pie šiem speciālistiem ir divi līdz trīs mēneši, kas iepriekš bija apmēram mēnesis. Uz visbiežāk pieprasītajiem izmeklējumiem – kolonoskopiju, endoskopiju, ehokardiogrāfiju – gaidīšanas laiks arī iepriekš bija no diviem mēnešiem līdz pusgadam, bet tagad tas ir pagarināts vēl vismaz par mēnesi, portālam "Delfi" atklāja Jūrmalas slimnīcas mārketinga speciāliste Velta Vasiļevska.

Vasiļevska norādīja, ka arī maksas pakalpojumu ziņā visvairāk pieprasīti ir jau nosauktie pakalpojumi, bet te gaidīšanas laiks būs īsāks.

Šobrīd rindas pie speciālistiem Kuldīgas slimnīcā ir tādas pašas kā pirms ārkārtējās situācijas, izņemot pie ginekologa, kur rindā vēl gaida 16 pacientes, kuras tika pārceltas Covid-19 pandēmijas dēļ, portālam "Delfi" norādīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa.

Pacientēm, kuras šobrīd vēlas veikt pierakstu uz valsts apmaksātu ginekologa konsultāciju, rindā nākas gaidīt vairāk nekā 140 dienas, bet maksas konsultāciju iespējams saņemt pēc pusotra mēneša.

Lapiņa informēja, ka valsts apmaksātu traumatologa konsultāciju var saņemt divu mēnešu laikā, bet tas skaidrojams ar speciālistu došanos atvaļinājumā. Savukārt, lai saņemtu ķirurga, anesteziologa, gastroenterologa konsultāciju, šobrīd nav jāgaida garā rindā vai tās nav vispār. Arī operācijas šobrīd slimnīcā iespējams veikt salīdzinoši īsā laikā – aptuveni divās līdz četrās nedēļās atkarībā no operācijas profila, norādīja Lapiņa.

Situācijai valstī normalizējoties, jau kopš 3. jūnija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī un filiālē Talsos ir atjaunoti visi veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā plānveida operācijas stacionārā. Savukārt ambulatorajā blokā konsultē gan Ventspils, gan Talsu filiāles slimnīcas ārsti, informēja Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.

Visvairāk pieprasītie speciālisti slimnīcā ir otolaringologs jeb LOR speciālists un oftalmologs – vidējais gaidīšanas laiks ir divas nedēļas. Savukārt neirologa un traumatologa konsultācijas var nākties gaidīt aptuveni divus līdz trīs mēnešus.

Tikmēr Preiļu slimnīcā šobrīd noslogotākie speciālisti ir oftalmologs un kardiologs. No diagnostiskajiem izmeklējumiem ilgākais gaidīšanas laiks ir uz ultrasonogrāfijas, doplerogrāfijas, fibrokolonoskopijas un ehokardiogrāfijas izmeklējumiem, atklāja slimnīcas pārstāve Laila Meirule.

Jūlijā portāls "Delfi" jau ziņoja, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiek piešķirts finansējums 8 miljonu eiro apmērā Veselības ministrijai, lai nodrošinātu no 1. marta līdz 31. maijam piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojuma un tā seku novēršanu, informēja Finanšu ministrija.