Valdība pagaidām atliek jautājumu par speciālā nodokļu režīma autoratlīdzībām izbeigšanu nākamgad  (45)

Kā valdības sēdes sākumā sacīja Puntulis, tas ir sarežģīts un vēl diskutējams jautājums, tāpēc tas patlaban būtu jāatliek. Arī finanšu ministrs Reirs piebilda, ka sarunas starp ministrijām joprojām norit un ir tuvu gala risinājumam, tāpēc saprātīgi ir no darba kārtības šo jautājumu patlaban izņemt.

Jautājums par nodokļu izmaiņām autoratlīdzību maksātājiem bija daļa no Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā informatīvā ziņojuma "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" un ar to saistītā protokollēmuma projekta.

Ziņojums par citām nodokļu izmaiņām valdības sēdē tiks skatīts.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021. gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam.

Jau ziņots, ka FM piedāvātais risinājums un laika grafiks attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību sistēmā radīja Kultūras ministrijas (KM) iebildes, norādot, ka tas būs papildus šoku kultūras nozarei.

KM neatbalsta FM izstrādātos priekšlikumus, par kuriem padziļinātas konsultācijas ar kultūras nozari nav veiktas, un to turpmāku virzību.

KM uzsver, ka kultūra "vēl joprojām vēl nav pārvarējusi Covid-19 radītās krīzes sekas, radot būtisku risku, ka nozīmīgs skaits pašnodarbināto kultūras nozarē, vēl vairāk samazinoties iespējai nopelnīt sev iztiku ar radošo darbību, pārtrauks darbību kultūras jomā, tādējādi radot būtisku triecienu kultūras daudzveidībai un ilgtspējai".

KM uzskata, ka FM priekšlikums autoratlīdzību jomā ir vērtējams kā nodokļu būtiska paaugstināšana kultūras jomā nodarbinātajiem bez pārejas perioda. Ministrija ir satraukta, ka to paredzēts ieviest ļoti drīz – jau pēc četriem mēnešiem, no 2021.gada.

Arī Nacionālās kultūras padome uzskata, ka FM valdībā virzītais piedāvājums nav pieņemams. Vienlaikus padome, kā norādīja tās priekšsēdētāja Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profosore Rūta Muktupāvela, "pilnībā izprot un atbalsta nodokļu maksāšanas pienākuma nozīmi ikvienai personai, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nepieciešamību, nodrošinot visu nodokļu maksātāju sociālo aizsardzību".

Muktupāvela atzina, ka "Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze atklāja, ka tie kultūras darbinieki, kas gūst ienākumus no vairākiem avotiem un vienlaikus ir gan darba ņēmēji, gan uzņēmēji, kas gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, kā arī pašnodarbinātās personas, tai skaitā autoratlīdzības saņēmēji, kļūst par īpaši sociāli neaizsargāto grupu."

Padome aicina FM izveidot vienkāršu un saprotamu nodokļu nomaksas modeli saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākumi ir saistīti ar māksliniecisko jaunradi. Savukārt līdz brīdim, kamēr šāds nodokļu nomaksas modelis tiek izstrādāts, noteikt moratoriju izmaiņām esošajā nodokļu nomaksas sistēmā.

Arī KM Mediju politikas konsultatīvā padome, izskatot FM priekšlikumu, kas paredz ar 2021. gadu no likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izslēgt autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīmu, secinājusi, ka plānotais regulējums būtiski skar arī mediju nozari un ka, iesaistot šo nozari, būtu jārisina pastāvošā sociālā apdrošināšanas režīma efektīvāka piemērošana, nevis jāievieš pilnīga autoratlīdzību saņēmēju izslēgšana no tā, portālu "Delfi" informēja padomē.

Lai gan mediju nozarē ir novērojama prakse, ka žurnālisti un citi satura veidošanā iesaistītie netiek nodarbināti pamatojoties uz pušu noslēgtiem darba līgumiem, bet tiek piemērotas citas formas, piemēram, uzņēmuma līgumi, autoratlīdzību līgumi u.c., kas faktiski neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām tiesisko attiecību pazīmēm, pastāv arī gadījumi, kuros žurnālisti atbilstoši režīma būtībai izpilda gabaldarbus. Līdz ar to ir jāpanāk darba ņēmēju nodarbināšana atbilstoši tai formai, kādu nosaka faktiskajai situācijai piemērojamie tiesību akti, izskaužot nepamatoto autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīma piemērošanu, norāda padome.

Tāpat Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē tika konstatēts, ka autoratlīdzību saņēmēju speciālā valsts sociālās apdrošināšanas režīma izslēgšana no normatīvajiem aktiem "per se" neuzlabos žurnālistu sociālo drošību. Minētais pamatojams ar mediju uzņēmumu negatīvajiem finanšu rādītājiem, it īpaši, ievērojot Covid-19 radīto ietekmi. Proti, mediju uzņēmumi nav spējīgi absorbēt darbaspēka izmaksas, kas tiktu palielinātas ar piedāvātajām izmaiņām. Turklāt attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīmā nav sniegts jebkāds izvērtējums par izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī uz žurnālistiem un satura veidošanā iesaistītajiem autoratlīdzību saņēmējiem un Latvijas mediju vidi kopumā.

Mediju politikas konsultatīvās padomes mediju nozares pārstāvji vienoti pauž nostāju, ka šāds būtiskas tiesiskās izmaiņas nedrīkst paredzēt tik strauji, tas ir, no 2021. gada, un šādu regulējumu jāizstrādā pieaicinot visu to nozaru pārstāvjus, kurus būtiski skartu attiecīgās izmaiņas, tostarp mediju nozari.

Jau ziņots, ka FM izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021. gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021. gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam. "Tāpēc autoratlīdzības kā īpašs ienākumu veids Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā vairs netiks izdalīts," uzsvēra FM.

Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja tagadējie autoratlīdzības saņēmēji reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji, viņiem ar 2021.gadu piemēros iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvo likmi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

"Ņemot vērā, ka radošā darbība ir specifiska un izdevumu uzskaiti tajā ne vienmēr iespējams veikt pēc parastajiem saimnieciskās darbības principiem, šiem saimnieciskās darbības veicējiem pēc izvēles saglabāsies iespēja piemērot normatīvajā aktā noteiktu izdevumu normu 25% apmērā no ieņēmumiem," atzina FM.

Tāpat tagadējiem autoratlīdzību saņēmējiem ar 2021.gadu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) būs jāmaksā kā visiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Ja tagadējie autoratlīdzības saņēmēji nereģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji, viņiem ar 2021. gadu piemēros tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību.

Plānots arī paredzēt izņēmumus, proti, IIN progresīvā likme un VSAO netiks piemērota autortiesību mantiniekiem un gadījumos, ja nodokļu maksātājs gūst ienākumus no licences līguma/licences par darba izmantošanas tiesībām Autortiesību likuma izpratnē.