Pusotru stundu trešdien, 2. septembrī, Ministru kabineta sēdē valdības locekļiem debatējot par ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem un problēmām tā saucamajā Baltijas ceļošanas burbulī, netika pieņemti konkrēti lēmumi par grozījumiem likumos vai Ministru kabineta noteikumos, kas noteiktu izņēmumus Lietuvas un Igaunijas gadījumā, ja tās iekļūtu tā saucamajā valstu dzeltenajā vai sarkanajā sarakstā. Tādējādi brīdī, kad kāda no kaimiņvalstīm iekļūs šajā sarakstā, atgriežoties vai iebraucot no tām, būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Valdības darba kārtībā bija vairākas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu izmaiņām sporta un kultūras jomas pārstāvjiem, kā arī Satiksmes ministrijas rosinājums par izmaiņām pasažieru pārvadājumos un Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju tūrisma un transporta nozarēs.
Tomēr pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) rosinājuma diskusija izvērtās plašāka par to, ko darīt situācijā, ja Igaunija un Lietuva iekļūs dzeltenajā vai sarkanajā sarakstā, kas, visticamāk, notiks jau nedēļas nogalē.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) informēja, ka patlaban saslimstības rādītāji Lietuvā ir 16,3 un Igaunijā 14,7 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.
Robeža iekļūšanai dzeltenajā sarakstā ir 16, bet sarkanajā – 25. Sarakstu Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atjauno reizi nedēļā piektdienās, un tas stājas spēkā sestdienas pusnaktī.
Otrdien, 1. septembrī, Latvijas ārlietu un veselības ministriem bija videkonference ar Baltijas kolēģiem, kuri apzinās situācijas sarežģītību, tomēr sagaida, ka Latvija varētu pieņemt lēmumu par izņēmumu attiecībā uz tuvākajiem kaimiņiem, proti, pagaidu noregulējumu uz desmit dienām, kuru laikā neievieš pašizolācijas prasību un rod risinājumu pierobežas teritorijām, kur cilvēki darba dēļ katru dienu šķērso robežu.
Kariņš un arī citi valdības locekļi stingri iestājās par to, ka Latvijas sabiedrībai ir jādod skaidrs vēstījums un ka nevaram radīt izņēmumus kādai valstij. Gan premjers, gan citi ministri norādīja, ka kopējais Baltijas burbulis maijā tika radīts, tomēr Latvijas kaimiņvalstis neievēroja tikpat stingras kā Latvijā pašizolācijas prasības, kā arī turpināja pasažieru pārvadājumus uz valstīm, kas ir sarkanajā sarakstā. Turklāt tādējādi tiek kaitēts arī Latvijas interesēm, jo mūsu aviokompānija "AirBaltic" ir spiesta pārcelt lidojumus uz kaimiņvalstu galvaspilsētām, jo no tām var veikt lidojumus uz valstīm, uz kurām nevar no Latvijas. Taču Latvija savā lidsabiedrībā ir ieguldījusi krīzes laikā lielus valsts budžeta līdzekļus.
Tādējādi ministri vienojās, ka nekādi izņēmumi Lietuvas un Igaunijas gadījumā netiek veikti, taču jau šīs nedēļas laikā valdība izstrādās regulējumu pierobežas teritorijām. Līdz ar to, visticamāk, ka no sestdienas pusnakts, kad stājas spēkā jaunais SPKC valstu saraksts, atgriežoties vai iebraucot no Lietuvas un Igaunijas, varētu būt jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Kariņš neslēpa sarūgtinājumu, ka kaimiņvalstis nav ievērojušas tādus pašus ierobežojumus kā Latvija un tāpēc nonākušas sliktākā situācijā, bet tagad sagaida piekāpšanos no Latvijas. Piesitot pie koka, Kariņš atzina, ka Latvijas līdz šim izvēlētā un ekspertu ieteikumos balstītā ierobežojumu stratēģija ir strādājusi labi un tiks turpināta.
"Diemžēl jāpaliek pie tā, ka būs pašizolācija arī no Baltijas valstīm, ja tādi būs skaitļi. Robežu ciet neveram, bet būs pašizolācija," teica Kariņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
