Levits par demokrātiju Latvijā – 'salīdzinoši vienkārši no ielas kļūt par ministru'  (98)

"Latvijā var diezgan vienkārši, – es tagad pārspīlēju un nesakiet, ka tieši tā tas ir arī dabā, bet – no ielas kļūt par ministru. Vecās demokrātijās tev ir jāiziet ilgstošs operāciju process, mācību process, kamēr tu nonāc valdībā. Bet mums pēkšņi parādās cilvēks, neviens viņu iepriekš nezina, zināma mehānisma dēļ viņš nokļūst valdībā. Pēc tam viņu, tā varētu teikt, izspļauj un viņš atkal iekļaujas visā masā, kas darbojas tālāk. Tas nav obligāti negatīvi vērtējams. Tā ir arī tāda veida demokrātija, kur šis elites moments ir daudz mazāk izteikts nekā citās valstīs. Tā varbūt ir mūsu iezīme. To varētu uzskatīt par mīnusu, to varētu uzskatīt par plusu. Un ir gan mīnusi, gan plusi šādam modelim. Mūsu demokrātija salīdzinoši nav elitāra," sarunas laikā pauda Levits.

Viņš vēlāk sarunas gaitā paskaidroja savu salīdzinājumu: "Es, protams, nedaudz pārspīlēju, bet, salīdzinot ar to, kā tas iet vecajās demokrātijā, katrā ziņā piedalīties demokrātiskā procesā mums ir ļoti viegli. Tur jau, kā teica prezidente (Vīķe-Freiberga), jābūt zināmam fonam, lai varētu iekļūt tajā izlasē, kas varētu startēt tālāk. Labums ir tas, ka, protams, objektīvi atstatums starp tiem, kas piedalās politiskā procesā un, ja atkal varētu nedaudz pārspīlēt, par tā saucamo vidējo latvieti ir daudz mazāks nekā starp vidējo britu un parlamenta locekļiem. Intelektuāli mazāks, spēju ziņā tuvāks vispārējam līmenim. Tur parādās arī šī uztvere, kurā mums daudziem cilvēkiem šķiet, – ka ir ļoti liels atstatums starp tiem, kas ir ievēlēti Saeimā un tiem cilvēkiem, kas iet iepirkties "Rimi". Objektīvi tas tā, protams, nav, bet tas vienkārši parāda to, ka uztvere ne vienmēr atspoguļo realitāti."

Savukārt, komentējot populisma fenomenu, Levits skaidroja, ka, viņaprāt, populisms ir vēlme panākt savu rezultātu bez tā, ka tiek panākts kompromiss ar pārējiem cilvēkiem, kuriem ir citas vēlmes.

"Es neminēšu vārdā partijas, bet ir arī, protams, Latvijā partijas, kas uz protestu viļņa dabūja savu devu piekrišanas. Tas tā notika arī citās valstīs. Bet tikko tās nonāk valdošā pozīcijā un jāpieņem lēmumi, ja viņa savu programmu īsteno, tad tie lēmumi ir muļķīgi un cilvēki uzreiz jūt to uz savas ādas. Cilvēki tad viļās no jauna un gaida jaunu populistisku partiju. Būtu jādomā, kā veicināt pilsoņu demokrātisko izpratni, – ko tu vari un ko nevari sagaidīt no demokrātijas," sacīja prezidents.

Savukārt Vīķe-Freiberga, vērtējot, kas kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir demokrātiskas attīstībā piepildīts, sacīja: "Tas, ko mēs gribētu, nekad netiks piepildīts, jo cilvēku daba ir tāda, ka tikko kā viņš sasniedz vienu mērķi, tā viņa prāts un viņa ego tūliņ izvirza nākošo. To es jums varu apgalvot kā psiholoģe."

"Padomāsim, ko mēs reāli esam sasnieguši. Mēs esam sasnieguši, ka mums ir demokrātiska republika, ka ļaudis, kas tajā dzīvo, pa šiem gadiem arvien labāk saprot, ko tas nozīmē. Ir divi līmeņi: viens no tiem ir iegūt brīvību, neatkarību, demokrātisku valsti, bet otrs – īsti saprast, ko demokrātija nozīmē, kā tā dzīvē izpaužas, ko tā konkrēti prasa no katra iedzīvotāja un no tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem. Mums kopš neatkarības atgūšanas ir tādas vēlēšanas, kur katrs viens un gandrīz gribētos teikt, ka katrs viens un viņa suns un kaķis var pierakstīties kā kandidāts un neviens viņam nestāvēs ceļā. (..) Neviens mums neuzbrūk par to, ka nepieder pie nepareizās partijas."

Pilns video ieraksts redzams šeit.

Jau vēstīts, ka trešdien, 2. septembrī, šogad digitālā formātā sākās sarunu festivāls "Lampa". Arī šoreiz to noslēgs jau par tradīciju kļuvušais "Politiķu cepiens".

Festivāla piedalās arī sadarbības partneris "Delfi", kas šogad kļuvis par vienu no "Lampa" oficiālajām norises vietām, uz pasākumu norises laiku nododot savu studiju festivāla rīcībā. Tāpat "Delfi" rīkos diskusijas, par kurām vairāk iespējams uzzināt šeit.