"Latvijā var diezgan vienkārši, – es tagad pārspīlēju un nesakiet, ka tieši tā tas ir arī dabā, bet – no ielas kļūt par ministru. Vecās demokrātijās tev ir jāiziet ilgstošs operāciju process, mācību process, kamēr tu nonāc valdībā. Bet mums pēkšņi parādās cilvēks, neviens viņu iepriekš nezina, zināma mehānisma dēļ viņš nokļūst valdībā. Pēc tam viņu, tā varētu teikt, izspļauj un viņš atkal iekļaujas visā masā, kas darbojas tālāk. Tas nav obligāti negatīvi vērtējams. Tā ir arī tāda veida demokrātija, kur šis elites moments ir daudz mazāk izteikts nekā citās valstīs. Tā varbūt ir mūsu iezīme. To varētu uzskatīt par mīnusu, to varētu uzskatīt par plusu. Un ir gan mīnusi, gan plusi šādam modelim. Mūsu demokrātija salīdzinoši nav elitāra," sarunas laikā pauda Levits.
Viņš vēlāk sarunas gaitā paskaidroja savu salīdzinājumu: "Es, protams, nedaudz pārspīlēju, bet, salīdzinot ar to, kā tas iet vecajās demokrātijā, katrā ziņā piedalīties demokrātiskā procesā mums ir ļoti viegli. Tur jau, kā teica prezidente (Vīķe-Freiberga), jābūt zināmam fonam, lai varētu iekļūt tajā izlasē, kas varētu startēt tālāk. Labums ir tas, ka, protams, objektīvi atstatums starp tiem, kas piedalās politiskā procesā un, ja atkal varētu nedaudz pārspīlēt, par tā saucamo vidējo latvieti ir daudz mazāks nekā starp vidējo britu un parlamenta locekļiem. Intelektuāli mazāks, spēju ziņā tuvāks vispārējam līmenim. Tur parādās arī šī uztvere, kurā mums daudziem cilvēkiem šķiet, – ka ir ļoti liels atstatums starp tiem, kas ir ievēlēti Saeimā un tiem cilvēkiem, kas iet iepirkties "Rimi". Objektīvi tas tā, protams, nav, bet tas vienkārši parāda to, ka uztvere ne vienmēr atspoguļo realitāti."