Lai gan sākotnēji solīto, ka nodokļu izmaiņas tiks sagatavotas un sabiedrībai darītas zināmas laikus nevis pēdējā brīdī, iztraucēja Covid-19 pandēmijas radītā krīze, tomēr trešdien, 2. septembrī, jau līdz ar darbu pie nākamā gada valsts budžetu Ministru kabinets konceptuāli vienojies par nodokļu izmaiņām, ko paredzēts ieviest no 2021. gada. Pagaidām gan vēl atlikts jautājums par speciālā režīma likvidēšanu autoratlīdzību maksātājiem, un pie šī jautājuma kopīgi vēl strādās Finanšu un Kultūras ministrijas.
Pēc pusotru stundu ilgušas diskusijas par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" tas tika konceptuāli pieņemts, ministriem Jānim Bordānam (JKP) un Kasparam Gerhardam (NA) pievienojot savus īpašos viedokļus. Pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) ierosinājuma no ziņojuma tika izslēgtas sadaļas par turpmāk plānotajām nodokļu izmaiņām 2022. un 2023. gadā.
Līdz ar konceptuālo lēmumu apstiprinātais Ministru kabineta protokollēmums uzdod ministrijām sagatavot konkrētas izmaiņas likumos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc lēmuma pieņemšanas atzina, ka liels solis ir sperts, spējot konceptuāli vienoties par nodokļu izmaiņām. "Šis nav gala variants, vēl ir lietas detalizējamas," valdības sēdē teica Kariņš, piebilstot, ka ir būtiski arī ieklausīties sociālo partneru bažās par to, kā notiks plānoto izmaiņu ieviešana, tāpēc pie tā vēl būs jāpiestrādā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka darbi pie nodokļu izmaiņām bija iekavējušies Covid-19 dēļ un nu jau sakrīt ar valsts budžeta izstrādi. "Darbs ar šo tikai sākas, nevis beidzas, turpināsim darbu pie detaļām," teica ministrs.
Konceptuāli atbalstītajā ziņojumā teikts, ka "nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību".
Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, 2021. gadā tiek plānots ieviest šādas nodokļu izmaiņas – samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme par 1 procentpunktu; palielināts ienākumu slieksnis līdz 1800 eiro, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu; ieviests minimālais VSAOI objekts vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veic VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, veic VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% sociālai apdrošināšanai.
Paredzēts reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu; pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) - pašvaldību budžetam no 80% uz 75% un valsts pamatbudžetu no 20% uz 25%, kā arī, lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, samazinātā IIN likme ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro gadā, un lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes – samazināta solidaritātes nodokļa likme un personificētā solidaritātes nodokļa daļa netiek personificēta.
Tāpat notiks arī pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.
FM aprēķinājusi, ka 2021. gadā šo izmaiņu ietekme uz budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā.
"Delfi" jau ziņoja, ka valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē pirmdien, 31. augustā, panākta konceptuāla vienošanās par trim būtiskām izmaiņām nodokļu politikā. Savukārt, lai rastu līdzekļus mediķu un pedagogu algu pieaugumam nākamā gada budžetā, valdība plāno rosināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņu.
"Šodien izdiskutējām Finanšu ministrijas pārstrādāto piedāvājumu par nodokļu izmaiņām. Tajā ir vairākas būtiskas lietas. Sociālo nodokli visiem strādājošiem samazināt par 1% (no 35,09% līdz 34,09% – red.), sadalot uz pusēm samazinājumu starp darba devēju un darba ņēmēju. Tas ļoti būtiski ietekmēs mūsu valsts konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, un šis samazinājums padarītu konkurētspējīgāku mūsu ekonomiku, ļautu vairāk piesaistīt investīcijas un palielināt jaunu uzņēmumu skaitu," teica Kariņš. Koalīcija vienojusies arī, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas maksimālais slieksnis tiktu paaugstināts no 1200 līdz 1800 eiro, un "šī nodokļu izmaiņu kombinācija iedod efektu, kas padara mūsu kopējo nodokļu līkni jau konkurētspējīgu ar Lietuvu". "Tas faktiski lielā mērā izlīdzinātu mūsu likmes ar Lietuvu un nāktu ļoti par labu mūsu uzņēmējiem," pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Trešā lieta, par ko vienojusies koalīcija, ir minimālas sociālās iemaksas ieviešana visiem strādājošiem, par ko ilgstoši jau runāts. "Tās ir trīs lielās izmaiņas, kas ir piedāvātas. Vēl būs ar partneriem diskusija, bet ļoti ceru, ka nebūs iebildumu šo jautājumu iekļaut trešdien valdības darba kārtībā, lai to detalizēti izskatītu," atzina valdības vadītājs.
"Delfi" jau ziņoja, ka, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un Nacionālajai apvienībai (NA) paužot negatīvu attieksmi pret Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un augusta sākumā publiskoto piedāvājumu nodokļu politikas izmaiņām, 17. augustā sadarbības sanāksmē valdošā koalīcija pagaidām atlika šī jautājuma izskatīšanu.
Darbs pie tā netika turpināts arī pēdējā koalīcijas sanāksmē pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, taču tagad koalīcijas vairāk nekā četru stundu garajā sēdē liela daļa laika tika veltīta tieši nodokļu izmaiņu jautājumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
