Vērtējot to, ka tieši uzreiz pēc Rīgas domes vēlēšanām tika izzāģēti koki tā dēvētājā Marsa parkā, Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka būtu jēdzīgi par to tālāk diskutēt. Viņaprāt, ir iespējams, ka veids, kā tas notika, nav bijis pareizs.
Jau ziņots, ka pirmdien, 31. augustā, pie bijušā velotreka "Marss" bija ieradušies koku zāģētāji, tā ziņoja pilsētvides aktīvisti, kuri arī paši pulcējās notikuma vietā un protestēja pret uzsāktajiem darbiem.
Atbildot uz festivāla "Lampa" skatītāju iesūtīto jautājumu, vai tā dēvētā Marsa parka koku zāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām bija demokrātiska, Levits sacīja: "Koku zāģēšana tūlīt nākamajā dienā pēc vēlēšanām bija tāda zināma veida provokācija, jo jaunā Rīgas dome nav īsti noformējusies, un, izmantojot šādu izdevību, tie tika arī nozāģēti, kas varbūt arī nav pareizi. Katrā ziņā ir pieņemts lēmums. Šis lēmums ir tāds, kā to valdība pieņēma, tā to arī ir pamatojusi. Protams, tur savs vārds ir sakāms arī Rīgas domei, jo Rīgas dome jau ir atbildīga par plānošanu. Es domāju, ka būtu jēdzīgi šo jautājumu tālāk izdiskutēt. Šis ir tāds uzkrītošs gadījums."
Aktīvisti pirmdienas rītā izsludināja trauksmi un aicināja pulcēties pie parka visus, kuri var, lai aizstāvētu "Marsa parku" un neļautu nozāģēt kokus. Notiekošo uzraudzīja policija. Policija arī sākusi vairākus administratīvos procesus par iespējamu sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes traucēšanu pie VDD topošās ēkas.
Savukārt pēc pirmdienas rītā plašākas sabiedrības uzmanību piesaistījušajiem protestiem partija "Progresīvie" pauda aicinājumu finanšu ministram Jānim Reiram (JV) kā valsts uzņēmuma "Valsts nekustamie īpašumi" uzraugošajam ministram nosaukt vainīgo vārdus vai atkāpties no amata pašam. Tomēr valdošās koalīcijas valsts līmenī partneri uz šo prasību atbild ar norādi, ka koalīcija galvaspilsētā un valstī automātiski nav viena un tā pati.
Jau ziņots, ka 2. septembrī, festivāla "Lampa" ietvaros diskusijā par demokrātijas vērtību filozofa Arta Sveces vadītā sarunā piedalījās pašreizējais prezidents Egils Levits un bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sarunas laikā abi tās dalībnieki uzsvēra, ka, salīdzinot ar Rietumvalstu demokrātijā pieredzēto, sabiedrība un elite ir tuvāk viena otrai.