Saeima atgriežas pie darba klātienē; Levits sniedz savu redzējumu par darāmo  (125)

Šajā dienā Saeimas lielajā ēkā daudzviet izvietotas norādes par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, roku dezinfekcijas līdzekļi, kā arī redzami Saeimas darbinieki, apsardze un apkalpojošais personāls ar sejas maskām.

No deputātiem sejas masku nēsā tikai retais, tajā skaitā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems Saeimas zālē ienāca ar skaļu saucienu: "Beidziet muļķoties!" Sēdes sākumā Mūrniece aicināja deputātus lietot sejas aizsegus, ko var noņemt, runājot tribīnē, kā to runāšanas laikā darīja arī pati Mūrniece.

Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas centrā, pēc viņa paša teiktā, bija ilgtspēja, kas ir mērķtiecīga rīcība, lai Latvijas sabiedrībai nodrošinātu pēc iespējas labvēlīgāku nākotni. Par atskaites punktu Levits ieteica noteikt 2030. gadu.

Uzrunā prezidents atskatījās uz novadu reformu, ko Saeima pieņēma pavasara sesijā. Taču ar to vien darbs nebeidzas, jo vēl nepieciešama virkne pavadošo likumu, kas noteikts reformas sekmību. Piederības jautājumiem bija jāpievērš vairāk uzmanības, lai būtu mazāka spriedze reformas izskatīšanas gaitā.

"Lielākiem novadiem būtu ekonomiski lielāka jauda un labāka spēja sniegt pakalpojumus. Tomēr gribu uzsvērt, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās vēl nebūt nenozīmē sekmīgi pabeigtu reformu," teica prezidents.

Prezidents ieskicēja likumprojekta par vēsturiskajām zemēm nepieciešamību, ko grasās iesniegt Saeimā šoruden. Levits arī sagaida, ka valdība pēc Saeimas uzdevuma iesniegs likumprojektu par vietējo kopienu līdzdalību.

"Es aicinu mūs visus apzināties tieši mūsu paaudzes atbildību. Ja nākamajām paaudzēm mūsu kultūrvēsturiskā vide būs pieejama vismaz tādā pašā apjomā, kādā tā šodien ir pieejama mums, tad šī likuma mērķis jau būs sasniegts," norādīja Levits.

Demogrāfijas politika nav pietiekami konsolidēta un finansēta, norādīja prezidents, piebilstot, ka novārtā atstāta mājokļu politika un citas tautas ataudzei nepieciešamās politikas. Levits kā labu piemēru minēja Igaunijas institucionālo pieeju demogrāfijas jautājumu risināšanai.

"Mums ir nepieciešama mērķtiecīga un, es uzsveru, uz konkrētiem, pārbaudāmiem rezultātiem vērsta demogrāfijas un ģimeņu politika," teica Levits.

"Demogrāfijas politikas centrā ir ģimeņu atbalsta politika. Taču tā, protams, ir plašāka. Tā ietver, piemēram, arī nodokļu politiku, kura orientējas uz reāliem atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem, mājokļu politiku, tā ir inteliģenta remigrācijas politika, un citas jomas, kas ir svarīgas tautas ataudzei," uzsvēra prezidents.

Par ilgtspējai nozīmīgu prezidents uzskata arī kvalitatīvu informatīvo telpu, kuras veidošanai nav pietiekami pievērsta uzmanība politikas plānošanas līmenī un resursi. Levits aicināja Saeimu nekavēties ar sabiedrisko mediju likuma pieņemšanu un uzsvēra nepieciešamību pietiekami finansēt un attīstīt sabiedriskos medijus.

Prezidents pauda arī konkrētas lietas, ko Saeimai būtu jāņem vērā, strādājot pie likuma, kas paredz veidot sabiedrisko mediju uzraudzības padomi.

"Informācijas telpas kontekstā vēl gribu uzsvērt valsts atbildību atbalstīt kvalitatīvos komercmedijus, tai skaitā ļoti nozīmīgos reģionālos medijus. Bet, uzsveru, atbalstīt tieši kvalitatīvos, nevis kādu korumpētu "šeftmaņu" ruporus vai Kremļa interešu pārstāvjus," teica Levits deputātu aplausu pavadībā.

Arī valsts e-pārvaldība ir pārāk fragmentēta un kavē valsts digitālo attīstību, teica prezidents, brīdinot par to, ka algoritmiem nedrīkst ļaut ietekmēt cilvēku rīcību un brīvību. Prezidents uzsvēra, ka nākotnē jārūpējas par to, lai digitālā attīstība neierobežotu cilvēku iespējas. Levits uzsvēra, ka tāpēc jārada tiesiski mehānismi, lai cilvēki būtu pasargāti.

Pie ilgtspējas jautājumiem Levits minēja arī Saeimas darba kārtībā esošo augstskolu sistēmu.

Tāpat viņš atkārtoti aicināja turpināt debates par Valsts padomes veidošanu, jo par ārkārtīgi svarīgu uzdevumu uzskata likumdošanas kvalitātes uzlabošanu.

"Likumdevējs vienmēr ir un tam ir jābūt politiskam. Likums parasti ir politisks kompromiss, un tas demokrātijā ir normāli. Taču atrodot politisko kompromisu likuma izskatā, tas ne vienmēr atbildīs Satversmes vērtību un Latvijas valsts ilgtspējas, tātad kopējā labuma kritērijiem. Tādēļ Valsts padomes uzdevums būtu uz to pamatoti, ar izsvērtiem argumentiem norādīt. Gala lēmums, protams, jāpieņem Saeimai, bet valsts ilgtspējas un Satversmes vērtību, tātad mūsu visu kopējā labuma argumentu apjoms kopējā diskusijā ievērojami pieaugtu, uzsvēra Levits.

Aktīva un kompetenta ārpolitika ir būtiska Latvijas ilgtspējai, teica prezidents un pateicās visiem ārpolitikas veidotājiem par paveikto. Levits sacīja, ka tas ir Latvijas morāls pienākums atbalstīt Baltkrievijas tautas centienus pēc demokrātijas.

"Mūsu morālais pienākums ir atbalstīt baltkrievu pilsoniskās sabiedrības nevardarbīgo pretošanos, jo ir ticis pārkāpts demokrātijas pats pamatprincips – godīgas vēlēšanas. To prasa mūsu demokrātiskā pārliecība un mūsu vēsturiskā pieredze. Tieši baltiešu un Polijas kopīgā skaidrā un laicīgi paustā pozīcija uzdeva kamertoni pašreizējai Eiropas Savienības vienotajai nostājai par notiekošo Baltkrievijā," teica Latvijas prezidents.

Levits pievērsās arī ANO tēmai. "Latvija ir apņēmusies 2025. gadā kandidēt uz vietu ANO Drošības padomē. Tā ir ANO institūcija ar vislielāko ietekmi un vislielāko prestižu. Lai Latvija tiktu ievēlēta vietu šai padomē, mums jāpārliecina 129 valstis, lai tās mūs atbalsta. Tādēļ mums jādefinē, kāds būs Latvijas īpašais devums, kas pārliecinās šīs 129 valstis par mums nobalsot. Tas ir prioritārs uzdevums ne tikai ārpolitikas veidotājiem, bet plašākai sabiedrībai, nevalstiskajam sektoram," sacīja prezidents.

Prezidents norādīja, ka ārējai un iekšējai drošībai arī turpmāk jābūt mūsu valsts svarīgai prioritātei un nedrīkst atslābt esošajā sarežģītajā situācijā.

Levits uzskata, ka Latvijai ir jāaktualizē jautājums par Eiropas Savienības gatavību izturēt krīzes, jo Covid-19 krīze uzrādīja problēmas šajā ziņā ES.

Prezidents pievērsās arī ekonomikas attīstībai, norādot, ka Latvija būs mazāk cietusi nekā citas ES valstis krīzes laikā.

"Papildus līdzekļi, kas Latvijai nāks no Eiropas atveseļošanās fonda, ir unikāla iespēja gudri ieguldīt, un vienlaikus reformēt, pārveidot mūsu ekonomiku, lai tā būtu videi draudzīgāka un radītu augstāku pievienoto vērtību. Tas jo sevišķi nozīmē – ieguldīt arī zinātnē un inovācijās. Tāpēc Eiropas zaļais kurss, pāreja uz klimatam draudzīgu ekonomikas modeli ir izaicinājums, pie kura valdībai ir jāstrādā arvien aktīvāk un jāiesaista tajā visa sabiedrība," sacīja Levits.

Ar pilnu prezidenta uzrunu Saeimai var iepazīties šeit.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Prezidijs pirmdien, 31. augustā, nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ceturtdien, 3. septembrī, un pirmo reizi kopš marta vidus deputāti uz sēdi pulcējas klātienē Saeimas sēžu zālē.

Arī mediju pārstāvji Saeimas sēdes dienā sēdes norisei var sekot līdzi klātienē. Citās dienās tāpat kā līdz šim Saeimas telpās varēs uzturēties tikai Saeimas deputāti un darbinieki, kuriem nepieciešams veikt darbu klātienē.

Tāpat, ņemot vērā nepieciešamos piesardzības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji Saeimas sēdes dienā varēs uzturēties tikai Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ikviens aicināts būt atbildīgs un stingri ievērot Saeimā noteiktās fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī piesardzības pasākumus, par ko informācija izvietota parlamenta ēkā. Nav atļauts Saeimu apmeklēt gadījumā, ja cilvēkam ir noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai ir kādas elpceļu slimības pazīmes, piemēram, paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums.

Tāpat kā līdz šim Saeimas sēdes norisei būs iespējams sekot līdzi arī parlamenta mājaslapā.