Viņa norādīja, ka būtiska nozīme ir vakcinācijai pret gripu, sevišķi cilvēkiem, kuri ir riska grupās: grūtniecēm, maziem bērniem, hronisko slimību pacientiem, kā arī cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem. "Tāpat varētu būt noderīga arī saruna ar ģimenes ārstu par kādām profilaktiskām lietām, kurš vislabāk zina sava pacienta veselības stāvokli," norādīja Arāja, piebilstot, ka tas ir sevišķi būtiski cilvēkiem, kas sirgst ar kādām hroniskām kaitēm.
"Vakcinējoties pret gripu, šajā gadījumā ir lielāka iespēja izslēgt saslimšanu ar to, ja vakcinācija ir bijusi. Infekciju slimībām saslimstību nevar prognozēt uz priekšu," apgalvoja Arāja, piebilstot, ka gripai un Covid-19 ir līdzīga simptomātika.
Analizējot Covid-19 saslimšanas statistiku Latvijā, to paaugstināja grupveida saslimšanas gadījumi, kas ir konstatēti vairākās vietās, tostarp sociālās aprūpes institūcijās.
"Redzam, kas notiek pasaulē, Eiropā un pie mūsu tuvākajiem kaimiņiem, Lietuvā un Igaunijā, un Latvija šobrīd ir saraksta lejasdaļā pēc saslimstības rādītājiem. Prognozes uz priekšu nevar izteikt," norādīja Arāja.
Iepriekš arī SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka Latvijā šobrīd ir zemākā Covid-19 saslimstības tendence Eiropas Savienības valstu vidū, šo rādītāju Latvija saglabā gandrīz divas nedēļas. "Šobrīd Latvijā ir 4,2 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem divu nedēļu laikā," uzsvēra Perevoščikovs.
Kopumā Eiropas Savienībā (ES) saslimstība palielinājās trīs reizes divu mēnešu laikā – ja pirms diviem mēnešiem saslimstība ar Covid-19 Eiropā bija mērāma vidēji 16 gadījumos uz 100 000 iedzīvotājiem, tad šobrīd šis rādītājs ir pieaudzis līdz 46 gadījumiem. "Mūsu rādītājs 4,2 ir faktiski desmit reizes zemāks nekā vidēji ES," norādīja Perevoščikovs.
Galvenais Latvijā konstatēto saslimšanas gadījumu avots ir ceļojumi. To kopējais īpatsvars pret visiem atklātajiem Covid-19 gadījumiem ir 33%, norādīja epidemiologs. Visbiežāk šie inficēšanās gadījumi ir saistīti ar ceļojumiem no Lielbritānijas, Ukrainas, Krievijas, Igaunijas un Francijas, liecina SPKC apkopotā informācija.
Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis iepriekš pauda bažas, ka rudenī lielākais risks varētu būt augstskolas un studentu aktivitātes ārpus mācību laika.
"Saviesīgā studentu dzīve ir izrādījies būtisks vīrusa transmisijas cēlonis daudzās valstīs," norādīja infektologs.
Dumpis pauda cerību, ka augstskolas pēc iespējas turpinās attālināto apmācību.
Portāls "Delfi" piedāvā grafikos aplūkot Covid-19 saslimšanas rādītājus Latvijā kopš pirmā saslimšanas gadījuma līdz septembra sākumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
