Piektdien, 4. septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sāka darbu pie augstskolu reformas jeb 328 priekšlikumu vērtēšanas, kas iesniegti 16. jūnijā pirmajā lasījumā Saeimā pieņemtajiem pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Komisija vienojusies tuvākajā laikā šai būtiskajai reformai paredzēt divas īpašas sēdes katru nedēļu, diskusijās iesaistot visas ieinteresētās puses.
Valdības rosinātā augstskolu reforma, kas paredz augstākās izglītības institūciju tipoloģijas un pārvaldības maiņu, kā arī Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, izraisījusi tik spēcīgas emocijas un pretrunīgus viedokļus, ka uz likumprojekta otro lasījumu iesniegti teju tikpat daudz priekšlikumu kā nesen pieņemtajam administratīvi teritoriālās reformas likumam, kura otrajam lasījumam bija 316, bet trešajam 366 priekšlikumi.
Jau jūnijā, pieņemot Augstskolu likuma grozījumus pirmajā lasījumā, atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) atzina, ka pirms tam komisija trīs sēdēs uzklausīja nozari un ekspertus un Saeimas Juridiskais birojs un nozares pārstāvji aicināja likumprojektu noraidīt, jo tas apdraud autonomiju un ir pretrunā ar virkni likumu. Tomēr daļa nozares prasa pārmaiņas un ir gatava palīdzēt uzlabot likumprojektu, tāpēc arī komisija lēma turpināt skatīt Saeimā un turpmākā darbā uzlabot likumprojektu, tobrīd sacīja Ašeradens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
