Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis, pagaidām pētnieku rīcībā joprojām nav pierādījumu par lāču vairošanos Latvijas teritorijā, taču tāda iespēja nav izslēgta.
Lāču skaits Latvijā pieaug, lai gan precīzu datu par to nav. Dzenis norādīja, ka pieaug cilvēku ziņojumu skaits par redzētiem lāčiem, un tas ir saistīts ar tehnoloģiju pieejamību, piemēram, pie dzīvnieku barotavām biežāk tiek novietotas videokameras.
Cilvēki arī biežāk uzturas dabā un aktīvi sociālajos tīklos ziņo par saviem novērojumiem.
Ar ģenētiskajām analīzēm pēdējos gados ir pierādīta 30 lāču klātbūtne, bet ekspertu lielākais skaita novērtējums šobrīd ir līdz 70 lāčiem. Daļa dzīvnieku apdzīvo teritoriju, kas ietilpst gan Latvijā, gan kādā no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā un Krievijā.
Kā informēja Dabas aizsardzības pārvalde, pieaug arī lāču nodarīto postījumu gadījumu skaits biškopjiem. Ja 2018. gadā saņemti astoņi pieteikumi par izpostītām dravām, tad 2019. gadā pieteikumu skaits sasniedza 29, bet šogad līdz augusta beigām Dabas aizsardzības pārvalde ir saņēmusi jau 32 pieteikumus no biškopjiem par kompensācijām.
Lēmums līdz šim ir pieņemts par 12 gadījumiem un aprēķinātā kompensāciju summa ir 10 694 eiro. Postījumi konstatēti Latgales un Vidzemes reģionā.
Ja lācis nodarījis postījumus biškopībai, zemes īpašniekam ir jāvēršas ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē, kas apsekos postījumus dabā un pieņems lēmumu par kompensācijas izmaksu.
Kā informē pārvalde, atjaunojoties lāču populācijai, ļoti būtiski ir savlaicīgi rast risinājumus konfliktiem, kuru pieredze ir plaši pētīta un aprakstīta reģionos, kur lāči mūsdienās jau ilgstoši dzīvo cilvēka veidotā un uzturētā ainavā. Zaudējumi biškopībai ir tikai viena no paredzamām cilvēku interešu sadursmju jomām saistībā ar lāčiem.
Sarežģītāk ir veidot labvēlīgu attieksmi sabiedrībā, ko ietekmē bailes un nepamatoti uzskati par plēsējiem vienlaikus radot arī drošu sistēmu bīstamu situāciju novēršanai, tajā skaitā informējot cilvēkus par pareizu uzvedību, kas neprovocē plēsēju agresiju.
Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka lāču tēviņi var sasniegt 300 kilogramu svaru, bet mātītes – 200 kilogramu. Pieaudzis lācis skrienot sasniedz ātrumu 50 kilometri stundā.
Ja ir gadījies sastapt lāci, tiek ieteikts nemēģināt tam tuvoties, to noķert vai aizskart. Nedrīkst aiztikt ne tikai pieaugušu dzīvnieku, bet arī tā mazuļus. Iespējami ātri jācenšas no konkrētās vietas aiziet, taču nedrīkst bēgt, bet gan jāatkāpjas atmuguriski.
Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo dzīvnieks to uztvers kā agresiju. Jāuzvedas maksimāli klusu, līdz ķepainis pamet tikšanās vietu.
Ja gadījies sastapt pārdrošu lāci, kurš uzvedas nedabiski, nokļūstot drošībā ir jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei.